Lai arī Vācijas parlamenta vēlēšanās ārpolitikas jautājumi ieņēma salīdzinoši otršķirīgu vietu, to nevar teikt par Eiropas Savienību un Vācijas lomu tajā. Un tas nenoliedzami ir attiecināms uz Dienvideiropas valstīm un palīdzības sniegšanu tām. Nesen Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pieļāva, ka Grieķijai drīz būs nepieciešams nākamais glābšanas finansējums un, nenoliedzami, liela daļa no tā nāks tieši no Vācijas.
Berlīnes ielās Latvijas Radio sastaptajiem cilvēkiem vaicāja, kāds ir viņu viedoklis par šādu palīdzību Grieķijai un kā tiek vērtēta Vācijas līdzšinējā darbība, risinot eirozonas krīzi. „Es domāju, ka mūsu valdība ir izdarījusi ļoti daudz, bet, iespējams, tas nebija pareizais ceļš,” saka kāds vīrietis. „Tādām valstīm kā Grieķijai un Portugālei ir jābūt iespējai attīstīties, bet mūsu kanclere Merkele tikai aicina visu nogriezt. Tas nav pareizi. Merkele arī izteicās, ka grieķi ir slinki un ļāva to darīt arī saviem partijas biedriem. Šīs klišejas ir izplatījušās un tagad šīs politikas dēļ mums ir partija, kas ir pret eiro.”
„Tā kā mēs esam Eiropas Savienībā, mums ir vēsturisks parāds pret mūsu kaimiņvalstīm, jo mēs esam labākā situācijā nekā citi. Protams, mani kā parastu strādājošo un nodokļu maksātāju kaitina tas, ka man jāmaksā par to, ka īru bankas vai grieķu bagātnieki nemaksā nodokļus. Taču, ja tu dzirdi par to, ka cilvēkiem ir jāatdod bērni patversmēs, jo viņus nevar pabarot - tas ir sirdi plosoši. Tāpēc mums ir jāiesaistās vairāk,” saka kāda sieviete.
Citu viedokli pauž kāds cits berlīnietis. „Grieķijai nekad nevajadzēja iestāties Eiropas Savienībā. Tas bija kļūdains lēmums, taču tur neko nevar mainīt. Tāpēc mums atliek vien investēt vairāk naudas,” nosaka sastaptais Vācijas galvaspilsētas iedzīvotājs.
Piesardzīga ir arī kāda cita sieviete. „Protams, ka Eiropai ir jābūt vienotai un palīdzībai ir jānāk arī no citām valstīm. Es gan neesmu pārliecināta, vai šī ir bijusi pareizā palīdzība, bet vainīgas jau ir bankas, nevis valstis,”
Lai arī priekšvēlēšanu laikā par to īpaši netika runāts, nevienam nav noslēpums, ka Vācija no šādiem aizdevumiem ilgtermiņā ir tikai ieguvēja, ņemot vērā izdevīgās procentlikmes. Taču gadījumā, ja būs nepieciešams glābt Dienvideiropas bankas vai atkal norakstīt valstu parādus, atkal būs nepieciešama reāla nauda, kuras patiesībā nav arī pašai Vācijai.
Gandrīz 2000 kilometrus uz dienvidiem no Berlīnes - Atēnās - arī nav sajūsmā par iespējamo jauno palīdzības programmu no starptautiskajiem aizdevējiem.
Neko labu grieķi nesagaida arī no vācu kancleres Angeles Merkeles un viņas partijas palikšanas pie varas. Pēc pēdējās aptaujas datiem, gandrīz puse grieķu (47%) uzskata, ka Merkeles laiki atstās negatīvas sekas Grieķijas attīstībā.
Šādu viedokli pauž arī pirmais no Latvijas Radio aptaujātajiem atēniešiem. „Es domāju, ka vēlēšanas Vācijā pamatā nav mainījušas Eiropas Centrālas bankas, Vācijas un starptautisko aizdevēju politiku. Viņi pieprasīs, lai Grieķija ņem aizvien jaunus auzdevumus ar sliktākiem nosacījumiem, kas prasīs no iedzīvotājiem jaunus upurus,” saka kāds vīrietis.
„Vācija izmanto Grieķijas situāciju, lai gūtu sev maksimālu labumu. Visus šos gadus viņi vēlas nopelnīt uz nabadzīgu dienvidvalstu rēķina,” viņam piekrīt kāda sieviete.
Pilnīgu pretēju viedokli pauž kāds vīrietis. „Merkele ir laba vadītāja Vācijai. Mums ir pašiem jābūt labākiem saimniekiem savās mājās. Līdz ar to es neko nesagaidu no Merkeles vadīšanas. Viņi vienkārši grib atgriezt savu naudu, kuru aizdevuši. Ja es aizdotu naudu, es arī gribētu to atgriezt,” viņš uzsver.
Kopš svētdienas situāciju Grieķijā kontrolē aizdevēju jeb tā sauktie „troikas” pārstāvji. Viņi jau skeptiski izteikušies par Grieķijas Finanšu ministrijas paziņojumiem, ka valsts budžetā šogad un nākamgad būs pārpalikums. Tas grieķiem var nozīmēt tikai vienu - aizvien jaunus taupības pasākumus. Jau otro nedēļu pēc kartas šeit nerimst protesti pret masu atlaišanām valsts sektorā, kā arī citiem taupības pasākumiem. Vienas no vadošām arodbiedrībām ADEDY līderis Odisejs Trivalass intervijā Latvijas Radio saka: „„Troika” ir ieradusies, lai pārliecinātu grieķus, ka japieņem jauni taupības pasākumi un jāsavelk joslas, taču grieķu tauta sagaida no ES solidaritāti, nevis spiedienu”.
Starp plakātiem ar aicinājumu patriekt ārā no Grieķijas starptautiskos donorus ieraugu arī lielu uzrakstu vācu mēlē. Savu atbalstu nolēmuši izrādīt arī 15 cilvēku grupa no vācu arodbiedrībām. Tostarp Dāvids. „Tagad Eiropā valda Vācija ar Franciju un Lielbritāniju. Viņi pieprasa grieķiem samazināt algas un sociālo palīdzību, tāpēc esam atbraukuši no dažādām vācu pilsētām šeit, lai atbalstītu grieķu tautu,” saka Dāvids.
Nepārtraukta taupības politika ir kļuvusi par ikdienu lielākajai daļai dienvidvalstu. To iedzīvotāji apšauba vācu kancleres spējas tikt galā ar eirozonas valstu krīzi. Lielākā daļa Spānijas (82%), Grieķijas (79%), Portugāles (65%) un arī Itālijas 58% iedzīvotāju uzskata, ka Merkele spiež veikt ārkārtīgi sāpīgus samazinājumus sociālajā jomā, kas izraisa aizvien lielāku lejupslīdi un bezdarbu.
