Nākamajā gadā EP var ievēlēt radikāļus un eiropesimistus

Finanšu krīzes dēļ iedzīvotāji daudzās Eiropas valstīs zaudē savu ticību ES un tās spējai veiksmīgi risināt šīs problēmas. Savukārt, radikālās un pret-ES noskaņotās partijas, otrādi, plūc popularitātes laurus. Šo tendenci apstiprina arī pēdējais „Gallup Europe” pētījums, kurā izteiktas prognozes par iespējamo galēji labējo un eiropesimistu partiju nākšanu pie varas nākamā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

Pat Eiropas pārtikušajās valstīs aizvien vairāk iedzīvotāju ir vīlušies nu jau 28 valstu savienības spējā kopīgiem spēkiem risināt tās ceļā radušās finanšu problēmas. Krīzes risināšanas mehānisma vietā ES tiek uztverta par problēmu cēloni, secināts pirms mēneša veiktajā „Gallup Europe” pētījumā.

Turklāt pētījumā aplūkoto valstu izlasē neiekļuva neviena no krīzes vissmagāk cietušajām valstīm, kas lūgušas starptautisko palīdzību. Taču arī Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Polijas, Nīderlandes un Dānijas iedzīvotāji visai drūmi raugās uz kopīgas labākas nākotnes perspektīvām vienas saimes ietvaros. Lielākā daļa francūžu, proti, 62% uzskata, ka lietas ES nevirzās uz labo pusi. Lielākā daļa britu jeb 55% nobalsotu par izstāšanos no bloka, ja šāds referendums notiktu nākamnedēļ. Arī pārtikušajā Vācijā par atdalīšanos nobalsotu katrs trešais iedzīvotājs. Sabiedrības attieksme pret ES citās, krīzes nomāktajās valstīs ir vēl negatīvāka.

Šādu viedokli pauž manis aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji. „ES neko labu nav darījusi, bet gan iedzinusi grieķus izmisumā un nabadzībā. Viņi ir atzinuši, ka starptautiskās palīdzības programma ir bijusi kļūda, taču nav to labojuši. Viņiem visiem – gan Merkeles kundzei, gan pārējiem nav nekādas daļas gar mūsu problēmām. ES nav nākotnes, tā nogrims tumsā.”

Citu viedokli pauž kāda sieviete. „ES ir divu veidu valstis – ziemeļu un dienvidu. Ja vien grieķi, tāpat kā spāņi un itālieši būtu gudrāki, viņi varētu izvairīties no tās situācijas, kāda ir šodien. Mums vajadzētu izmantot visus labumus, ko sniedz Eiropas Savienība un izvairīties no tās sliktām īpašībām. Diemžēl, ne tikai politiķi, bet arī tauta nes atbildību par radušos krīzi,” viņa norāda.

Savukārt kāda grieķiete uzsver pieaugošo ekstrēmistu popularitāti. „Jā, tagad kļūst aizvien populārākas radikālās partijas. Taču šī ir ekstrēmā sabiedrības reakcija, kas parāda lielu satricinājumu cilvēkos. Te nestrādā loģika, bet gan emocijas, un tas nav labs sabiedrotais, jo noved pie bēdīgajiem rezultātiem,” viņa saka.

Valsts nespēja tikt galā ar finanšu un imigrācijas problēmām Grieķijā novedusi pie galēji labējās partijas „Zelta rītausma” popularitātes nostiprināšanās. Šī politiskā spēka pārstāvju izteikumi un darbības var tikt raksturoti kā klaji rasistiski un nacionālistiski, taču šobrīd tā ir trešā populārākā partija valstī, par kuru gatavi nobalsot 9% iedzīvotāju. Ņemot vērā to, ka līdzīgas politiskās radikalizācijas tendences parādās arī pārējās ES valstīs, pastāv reālas bažas par to, ka nākamā gada vēlēšanās EP varētu tikt ievēlēti radikālo uzskatu piekritēji.

„Šeit ir runa par Eiropas demokrātijas nākotni. EP pieņem tos politiskos spēkus, kādus ievēl ES pilsoņi, pat ja šīm partijām ir atšķirīgs viedoklis par Eiropas nākamo pastāvēšanu vai galējā variantā nepastāvēšanu,” saka EP Informācijas biroja Grieķijā vadītājs Leonidass Antonakopuloss. „Taču mēs uzskatām, ka pilsoņiem jāsniedz maksimālā informācija par visu ES institūciju darbu un rezultātiem, lai cilvēki pieņemtu izsvērtu lēmumu. Turklāt, jāmin arī tas, ka EP iekšējie noteikumi un tā vērtības spēj iekļaut un regulēt jebkādu jaunu vai vecu partiju darbību. Taču par to detalizēti mēs varēsim spriest pēc EP vēlēšanām.”

Pagaidām gan galēji labējie politiķi EP nav spējuši parādīt kādus vērtīgus konstruktīvā darba rezultātus, izceļoties pārsvarā ar vārdu kaujām. Radikāļi tā arī palikuši ārpus jebkādām grupām, kā, piemēram, kustība par labāku Ungāriju („Jobbik”) vai Francijas Nacionālā fronte. Savukārt, pārējie izveidojuši nelielu frakciju, kurā ir vien 60 cilvēki un ko grūti nosaukt par reālu spēku parlamenta iekšienē. Vēl grūtāk ekstrēmu viedokļu paudējiem apvienoties ideju līmenī. Katrs cenšas izcelties ar savu noraidošo nostāju, taču ar negatīvismu vien cerēt uz uzlabojumiem ir visai naivi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti