1959. gadā Francijas prezidents Šarls de Golls uzstājas ar runu Strasbūrā, paužot ideju par vienotu Eiropu "no Atlantijas līdz Urāliem".
Autora ziņas
Viens no skaļākajiem un arī viens no noslēpumainākajiem atentātiem 20. gadsimta vēsturē bija Savienoto Valstu prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija noslepkavošana Dalasā 1963. gada 22. novembrī.
1980. gada 21. novembrī Amerikas Savienoto Valstu Luiziānas štatā cilvēku neuzmanība izraisīja dabas katastrofu – pazemē pazuda neliels ezers un daļa tā krastu ar kokiem un vairākām ēkām.
Suecas kanāls Ēģiptē, joprojām viena no svarīgākajām pasaules tranzīta artērijām, tika atklāts kuģošanai 1869. gada 17. novembrī.
1940. gada 14. novembrī nacistiskās Vācijas gaisa spēki "Luftwaffe" veica postošu uzlidojumu Anglijas pilsētai Koventrijai. Ja Hitlera režīma mērķis bija iedragāt britu cīņas garu, tad rezultāts bija tieši pretējs – niknums un gatavība atmaksāt.
1918. gada 13. novembrī Rīgā uz sanāksmi pulcējās Latviešu pagaidu nacionālās padomes valde. Galvenais jautājums bija – kā taktiski pareizi veidot politisko spēku konstrukciju topošās valsts izveidei un uzbūvei.
Pirmā pasaules kara izskaņā, 1918. gada 10. novembrī, Varšavā tika pasludināta Polijas valsts atjaunošana. Poļu nācija, apmēram gadsimtu pavadījusi, sadalīta starp kaimiņu impērijām, atkal kļuva neatkarīga un nozīmīga starptautiskās kārtības veidotāja reģionā.
Vēl 1989. gada sākumā toreizējais Vācijas Demokrātiskās Republikas vadītājs Ērihs Honekers pravietoja, ka Berlīnes mūris pastāvēs vēl 50, varbūt pat 100 gadus. Patiesībā līdz mūra krišanai bija atlikuši vien daži mēneši – austrumvācu robeža Berlīnē atvērās 1989. gada 9. novembrī.
1793. gadā Luvras pils Rišeljē spārns Parīzē tiek atvērts publikas apskatei kā Centrālais mākslu muzejs.
Laikraksts "The Oxford Gazette" – britu valdības oficiālais ziņotājs – ir vecākais laikraksts Anglijā un viens no vecākajiem joprojām iznākošajiem preses izdevumiem pasaulē. Izdevuma pirmais numurs nāca klajā Oksfordā 1665. gada 7. novembrī.
Tā dēvētajā "Palīgakcijā Krakova" nacistu okupanti 1939. gada 6. novembrī arestēja un ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 184 poļu augstskolu mācībspēkus, starp tiem starptautiski pazīstamus zinātniekus. Sašutuma pilnā reakcija Eiropā lika viņus atbrīvot pēc ilgāka vai īsāka perioda, taču vairāki cienījama vecuma profesori šo pārbaudījumu neizturēja un mira koncentrācijas nometnē.
Pirmā pasaules kara izskaņā Vācijā uzliesmoja revolūcija. Par tās aizsākumu uzskatāms kara flotes jūrnieku dumpis Ķīlē, kas sākās ar bruņotu sadursmi starp jūrniekiem un armijas patruļu 1918. gada 3. novembrī.
Etiopijas imperators Haile Selasije, kas tika kronēts 1930. gada 2. novembrī, piedzīvoja gandrīz 44 gadus ilgu, satricinājumiem, bet arī sasniegumiem bagātu valdīšanas laiku. Tomēr mūža izskaņā viņu gaidīja gāšana no troņa un nāve ieslodzījumā.
1604. gada 1. novembrī Anglijas galma teātrī Vaithollas pilī pirmo reizi tika izrādīta viena no spilgtākajām Viljama Šekspīra traģēdijām – "Otello".
1517. gada 31. oktobri, kad Vitenbergas Universitātes teoloģijas doktors Mārtiņš Luters ar āmura un naglu palīdzību publiskoja savus uzskatus indulgenču sakarā, uzskata par reformācijas kustības sākumu.
1864. gada 30. oktobrī Vīnē noslēgtais miera līgums izbeidza otro Šlēsvigas–Holšteinas karu. Šajā karā divas Centrāleiropas lielvalstis – Austrija un Prūsija – piespieda Dāniju atteikties no savām dienvidu provincēm Šlēsvigas un Holšteinas, kurās iedzīvotāju vairākums bija vācieši, bet dzīvoja arī ievērojam skaits dāņu.
1981. gadā notika viens no nopietnākajiem incidentiem Zviedrijas un Padomju Savienības attiecību vēsturē. Naktī uz 27. oktobri pie Zviedrijas krasta uz klintīm uzskrēja Sarkankarogotās Baltijas flotes zemūdene ar kodolieročiem uz klāja.
Leites līča kauja, kas 1944. gada 23. oktobrī sākās Filipīnu jūrā, ir ievērojama ne tikai kā Japānas impērijas jūras spēku izšķirošā sakāve Otrajā pasaules karā cīņā pret amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem. Tā ir arī pēdējā lielā jūras kauja pasaules vēsturē un, pēc dažiem kritērijiem, arī visu laiku lielākā jūras spēku sadursme.
Pasažieru tvaikonis "Titāniks", kas nogrima pēc sadursmes ar aisbergu 1912. gadā, bija tikai viens no gandrīz identisku kuģu trijotnes. Pirmais šīs sērijas kuģis – "Olimpiks" – tika nolaists ūdenī 1910. gada 20. oktobrī un pēc tam vēl 25 gadus sekmīgi kuģoja pāri Atlantijas okeānam.
Kad Polijas komunistiskā vadība pagājušā gadsimta 80. gadu pirmajā pusē brutāli vērsās pret masveidīgo arodkustību "Solidaritāte", viens no tiem, kas atļāvās mest režīmam atklātu izaicinājumu, bija katoļu garīdznieks Ježijs Popeluško, kurš savos sprediķos aktīvi vērsās pret toreizējo represīvo komunistisko režīmu un tā vadītāju ģenerāli Vojcehu Jaruzeļski. Poļu drošībnieki nolaupīja un nežēlīgi noslepkavoja priesteri Popeluško 1984. gada 19. oktobrī.
1091. gada 17. oktobrī postošs tornādo piemeklēja Londonu, sagraujot simtiem namu. Tas ir pirmais salīdzinoši detalizēti dokumentētais šīs dabas stihijas gadījums Eiropā, bet, domājams, ne tuvu ne postošākais.
Lielā Franču revolūcija, kas uzliesmoja 1789. gadā, vērsās pret daudzējādā ziņā novecojušo un netaisnīgo kārtību valstī. Tomēr tautas nepatika bija tēmēta pret konkrētiem šī režīma pārstāvjiem, starp kuriem teju vai kā pirmā jāmin karaļa Luija XVI sieva Marija Antuanete. Savu dzīvi gāztā karaliene beidza uz ešafota 1793. gada 16. oktobrī.
1582. gada 15. oktobrī Eiropas katoļu zemēs stājās spēkā jauns kalendārs, joprojām dēvēts tā ieviesēja pāvesta Gregora XIII vārdā – par Gregora kalendāru. Pāreja uz šo daudz precīzāko kalendāru, kas nerada nobīdi starp astronomisko un kalendāra laiku, gan ievilkās vairāk nekā trīs gadsimtu ilgumā.
Templiešu bruņinieku ordenis, 11. gadsimtā dibināts krustnešu ieņemtajā Jeruzalemē, 13. gadsimtā bija kļuvis par visā Eiropā ietekmīgu un ļoti bagātu organizāciju. Tas darīja bažas laicīgajiem valdniekiem, un Francijas karalis Filips IV 1307. gada 13. oktobrī, arestējot ordeņa lielmestru un daudzus ietekmīgus ordeņbrāļus, uzsāka templiešu sagrāvi.
1810. gada 12. oktobris, kad toreizējais Bavārijas kroņprincis Ludvigs Vitelsbahs Minhenē svinēja kāzas ar Saksijas-Hildburghauzenes hercoga meitu Terēzi, kļuva par aizsākumu vienai no pazīstamākajām Vācijas tradīcijām – t.s. "Oktoberfestam". Tā nu katru gadu oktobrī Minhenē tiek lielos daudzumos dzerts alus no pamatīga izmēra kausiem.
1993. gadā pie savas mājas Oslo tiek sašauts norvēģu izdevējs Viljams Nīgārds – britu rakstnieka Salmana Rušdi romāna "Sātaniskās vārsmas" izdevējs.
732. gadā pie Puatjē kaujā sastapās islāmticīgo arābu un franku armijas. Kā uzskata daži vēsturnieki, šī bija viena no nozīmīgākajām kaujām vēsturē, jo apturēja islāma invāziju kristīgajā Eiropā.
9. oktobri Amerikas Savienotajās Valstīs oficiāli atzīmē kā Leifa Ēriksona dienu – par godu vikingu vadonim, kurš, domājams, 1000. gadā kā pirmais mums zināmais eiropietis sasniedza Amerikas krastus.
Pirms 35 gadiem, 1988. gada 8. oktobrī, uz savu dibināšanas kongresu pulcējās Latvijas Tautas frontes (LTF) iniciatīvas grupu pārstāvji. Kustība, kuras dibināšanas ideja bija izskanējusi vien pirms apmēram četriem mēnešiem, tobrīd jau apvienoja vairāk nekā 100 000 biedru.
1600. gada 6. oktobrī notika pirmā vēsturē zināmā operas izrāde: Francijas karaļa Anrī IV un Florences magnātu dzimtas atvases Marijas Mediči kāzu viesiem tika izrādīta Jakopo Peri "Eiridīke".
1962. gada 5. oktobrī uz ekrāniem Lielbritānijā iznāca režisora Terensa Janga filma "Doktors Nē" ("Dr. No") – pirmā ciklā par britu slepeno aģentu Džeimsu Bondu. Titullomā bija toreiz vēl diezgan mazpazīstamais skotu aktieris Šons Konerijs.
Šodien paiet 156 gadi, kopš 1867. gada 3. oktobrī dzimis viens no spilgtākajiem latviešu dzejniekiem, jaunu ceļu gājējs mūsu literatūrā – Eduards Veidenbaums.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
