Šonedēļ kļuva zināms, ka tieši viņš sešu pretendentu konkurencē pēc divām atlases kārtām vienbalsīgi atzīts par piemērotāko kandidātu muzeja direktora amatam. Darbu viņš uzsāks 1. jūnijā.
Līdz šim Kaspars Vanags bija vairāk pazīstams kā mākslas vēsturnieks un izstāžu kurators, kurš veidoja projektus ar starpdisciplināru raksturu. Šādu pieeju viņš centīsies izmantot arī muzeja darbā, tāpat kā mēģinās atrast pēc iespējas labāku balansu starp muzeja unikālo pagātnes mantojumu un šodienas aktualitātēm.
Medicīnas muzeja apmeklējums vismaz padomju laika bērniem diezgan droši atstāja spilgtas atmiņas uz visu mūžu. Īpaši jau reālistiskā ainiņa par medicīnas pirmsākumiem, kurā redzama kājas zāģēšanas epizode.
Arī jaunajam Medicīnas muzeja vadītājam Kasparam Vanagam šī bijusi viena no spēcīgākajām muzeju pieredzēm bērnībā, kaut arī viņš jau bijis daudz vairāk norūdīts. Viņa mamma, ārste un medicīnas pedagoģe, viņu dažkārt pieskatīt atstājusi tā laika Anatomijas muzeja direktorei.
Kaspars Vanags stāsta: “Diezgan daudz laika pavadīju bērnībai netipiskā vidē - starp kolbām ar embrijiem vai smēķētāju plaušām. Un tā zināmā mērā bija arī mana pirmā saskarsme ar to, kas ir kolekcija kā tāda un cik neiedomājami daudz un dažādas lietas cilvēki mēdz vākt, sistematizēt un veidot no tām savu pasaules sapratni.
Un Pauls Stradiņš, man liekas, ir lielisks piemērs tam, kur noved kolekcionāra kaisle.”
Kolekcionēšana kā fenomens ļoti aizrauj Kasparu Vanagu, ne velti viņš šai tēmai pievērsās arī savā maģistra darbā, studējot Londonas Universitātes Kortolda mākslas institūtā.
Interese par kolekcijām tagad būs ļoti noderīga arī muzeja vadītāja amatā.
Tāpat kā viņa ilggadējā mākslas izstāžu kuratora pieredze. Mākslā Kasparu Vanagu interesē starpdisciplināri projekti, kad dažādas nozares mijiedarbojas, un šādu pieeju viņš gribētu saglabāt arī muzeja darbībā.
“Pirmkārt jau no antīkajiem grieķiem nemitīgi ir cilāts jautājums par to, vai medicīna ir māksla vai zinātne, vai – ja abas divas – tad kādās proporcijās?” skaidro Kaspars Vanags.
“Un otrkārt, kas mani ir interesējis mākslā, tas ir šis starpdisciplinārais raksturs. Un es redzu ļoti daudz paralēļu starp mākslu un medicīnu.”
Kaspars Vanags uzsver – viņš ļoti uzmanīgi centīsies strādāt, lai atrastu pareizo balansu starp unikālo vēsturisko mantojumu un moderniem risinājumiem.
Pats pirmais darbs viņam būs tikšanās ar muzeja darbiniekiem un rūpīga muzeja iepazīšana, pēc tam viņam būs ļoti svarīgi izzināt, ko medicīnas nozare un sabiedrība sagaida no muzeja un kādas metodes pielietot, lai šīs gaidas īstenotu.
Medicīnas muzejam piemīt īpašs šarms kā savdabīgai sava laika kapsulai, un to iznīcināt nedrīkst – uzskata Kaspars Vanags, tāpēc, tēlaini izsakoties, ātriem skalpeļa griezieniem neko nedarīs.
Vanags norāda: “Es negribētu steigties muzeju modernizēt vai reformēt. Man tas šķiet līdzīgs vecam dārzam, kur, pirmkārt, ir ļoti rūpīgi jāskatās, kā viens stāds gādā par otru vai kurā brīdī kāds ir iesējies no cita dārza un kādas ir viņu mijiedarbības. Man liekas, fakts, ka muzejs ir “izšļucis” cauri vairākiem muzeju modernizācijas centienu periodiem, ir to padarījis daudz vērtīgāku par muzeju, kas 90. gados vai 2000. gadu sākumā varēja atļauties sevi modernizēt.
Jā, galvenais, man liekas, vispirms ir pietāte, bet tai pašā laikā muzejam ir iespējas kļūt par platformu starpdisciplinārajiem pētījumiem un sabiedriskām diskusijām.”
Lai muzejs nebūtu tikai atmiņu institūcija, bet dažādos veidos aktīvi piedalītos sabiedrisko domu procesos, tas Kaspara Vanaga darbībā arī būs ļoti svarīgi.
Viņa līdzšinējos projektus vērtējot, ir skaidrs, ka degsmes viņam pietiks arī muzeja vadīšanai – ir pārliecināta domnīcas ''Creative Museum'' vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone. Viņu arī priecē Kaspara Vanaga redzējums par muzeja virzību un iecerētā starpdisciplinārās muzeja programmas ideja, kas varētu paplašināt apmeklētāju loku.
Ineta Zelča-Sīmansone stāsta: “Paralēli tam es ļoti ceru arī uz Kasparu kā uz pārmaiņu menedžeri, kas ne tikai saliedēs kolektīvu, ne tikai nodrošinās spožu publisko programmu, bet arī spēs piesaistīt jaunas mērķauditorijas un arī, kas pats galvenais, pārliecinās Veselības ministriju par nepieciešamību investēt muzeja infrastruktūrā, kas muzejam ir ļoti nepieciešams un ko mēs vairāku gadu gaitā esam novērojuši.
Es vēlētu, lai Kasparam izdodas realizēt ne tikai savas radošās idejas, bet arī saglabāt degsmi un tiešām spēt restartēt Medicīnas muzeju jaunam sākumam.”
Medicīnas vēstures muzeja līdzšinējā ilggadējā direktore Edīte Bērziņa darba attiecības pārtrauca pēc pašas vēlēšanās. Konkursā uz amatu par atbilstošāku kandidātu no sešiem pretendentiem tika atzīts Kaspars Vanags, kurš darbu uzsāks 1. jūnijā.
