Labrīt

Dainis Īvāns: Kaut kas no Atmodas solidaritātes ir arī šajā pandēmijas laikā

Labrīt

Uga Dumpis: Cilvēku brīvāka izturēšanās pret ierobežojumiem var apdraudēt to atcelšanu

Maija vidū darbu atsāks Rīgas Filmu fonds

Rīgas Filmu fonda darbības atsākšana ļaus atgūties Latvijas kino nozarei

Pēc skaļi izskanējušās rezonanses par Rīgas Filmu fonda darbības apdraudējumu kino ļaužu dialogs ar Rīgas domes pagaidu administrāciju bijis veiksmīgs, un fonds jau maija vidū atsāks savu darbību.

Protams, šobrīd nekāda filmēšana nevar notikt, bet svarīgi izsludināt konkursu, lai ārzemju filmu studijas var pieteikt projektus, ko varētu sākt īstenot tūlīt pēc ierobežojumu atcelšanas. Latvijas kino nozarei tas dotu ātrāku iespēju atgūties un radītu arī papildus ienākumus valsts budžetā.

Savas darbības 10 gadu laikā Rīgas Filmu fonds ir darbojies veiksmīgi. Atbalstīti vairāk nekā 30 starptautisku filmu projekti, piesaistot Latvijai ārvalstu investīcijas 20 miljonu eiro apmērā. Turpretī piešķirtais līdzfinansējums no Rīgas Filmu fonda šiem projektiem kopumā bijis ne vairāk kā 3,5 miljoni eiro.

Kā īsti darbojas Rīgas Filmu fonds, kādas ir ārzemju filmētāju iecienītākās vietas Rīgā un Latvijā un kāda žanra filmas pie mums visbiežāk uzņem – to skaidroja Latvijas Radio.

Viens no pēdējiem Latvijā īstenotajiem projektiem ar Rīgas Filmu fonda atbalstu ir dienvidkorejiešu vēsturiskā muzikālā drāma "Varonis". Filmas stāsts nerisinās Latvijā – tā vēsta par korejiešu pretošanos Japānas koloniālajiem spēkiem 20. gadsimta sākumā.

Filmēšana notika novembrī Vecrīgā un kino pilsētiņā "Cinevilla", un Latvija bija izvēlēta kā vienīgā filmēšanas vieta ārpus Dienvidkorejas. Filmēšanas komandu līdzīgās daļās veidoja korejiešu un latviešu kino profesionāļi.

Interesanti, ka Rīgā un Latvijā ārzemnieki visvairāk izvēlas uzņemt vēsturiskas un vēl arī tā sauktās žanra filmas.

Piemēram, pirms vairākiem gadiem Cesvaines pilī un vēl citviet Latvijā režisors no Francijas uzņēma fantastikas trilleri ''Sonāte”, bet Rīgā un vēl ļoti daudzās citās Latvijas vietās tika filmēts Nīderlandes seriāls bērniem un jauniešiem ''Nakts mantinieki”, kura darbība notiek vampīru pasaulē.

Vides ziņā Rīgā un Latvijā ārzemniekus visvairāk piesaista tas, ka mums daudz kas vēl saglabājies dabisks un nepārveidots, un šai ziņā ļoti iecienīta ir Vecrīga, arī Latvijas mazpilsētas, Latvijas daba, jūrmala.

"'Kas mums ir diezgan unikāls – ka mums ir saglabājusies vecā koka arhitektūra un ka mums ir, piemēram, tādas pilsētas kā Cēsis un Kuldīga, kur var filmēt vēsturiskas drāmas, arī drāmas, kas saistās ar Pirmo un Otro pasaules karu, jo daudzviet pasaulē jau tas viss ir renovēts un to uzbūvēt dekorācijās ir ļoti dārgi, un tas ir tāds patiesībā unikāls mūsu mārketinga triks, ko mēs varam izmantot. Mums ir arī tādi unikāli objekti kā Cesvaines pils, bet ir arī daudz filmu uzņemts Latgalē, Daugavpilī, ko ir īpaši iemīļojis Eiropā diezgan labi zināms režisors Sergejs Lozņica," stāsta kinoproducentu asociācijas vadītāja Aija Bērziņa.

Latgalē tika uzņemta Sergeja Lozņicas filma "Lēnprātīgā", kas pirms trim gadiem bija nominēta ''Zelta palmas zaram'' Kannās. Arī savu iepriekšējo filmu ''Miglā'', kas Kannās saņēma starptautiskās žūrijas balvu, Lozņica filmēja Latgalē.

Filmējot Latvijā, ārzemnieki lielākoties atspoguļo kādas citas  viņiem filmā nepieciešamās valsts vidi,

taču ir arī vairākas filmas, kurās redzamie kadri tieši arī atspoguļo Latviju, to vidū ir vācu filma ''Zvaigznes no debesīm'', kurā redzami barikāžu notikumi Vecrīgā.

10 gadu darbības laikā Rīgas Filmu fonds atbalstījis vairāk nekā 30 starptautisku projektu, no kuriem Latvijā ienākuši 20 miljoni eiro, no kuriem pēc tam fonds atmaksājis nedaudz vairāk kā 3 miljonus. Tieši tā arī darbojas fonds – vispirms ārvalstu filmu ražotāji Latvijā iztērē noteiktu naudas summu un tikai pēc visu atskaišu saņemšanas fonds viņiem atmaksā daļu no iztērētās naudas.

"Būtībā tas strādā ļoti vienkārši. Ārzemju projekts atbrauc uz šejieni, iztērē miljonu, un no tā iztērētā miljona tiek atgriezti 20%. Tas ir tāds diezgan populārs mehānisms Eiropā. Savulaik mēs bijām Baltijā pirmie un no mums mācījās gan lietuvieši, gan igauņi, šobrīd mēs esam līdzvērtīgās pozīcijās. Būtībā mēs ieejam veikalā un pa vienu eiro nopērkam sešus eiro, mēs ieguldām vienu eiro, bet iegūstam sešus eiro Latvijas ekonomikai," skaidro Bērziņa.

Ārzemnieku galvenā interese savukārt ir atrast vietas, kur var nofilmēt lētāk,

atgūt pēc iespējas izdevīgākus procentus, kā arī valstī piedāvātais serviss un filmai nepieciešamās vides, jo Latvijā, protams, filmu par Everestu uzņemt nevarēs.

Mums toties tas ir ļoti svarīgs atbalsts filmu nozarei, kā arī veselai virknei uzņēmēju. Tā piemēram ''Film Angels Studio'' producents Jānis Kalējs saskaitījis, ka, uzņemot jau pieminēto Dienvidkorejas filmu ''Varonis'', bija iesaistīti un peļņu guva 64 dažāda mēroga mūsu uzņēmumi.

"Tur ir gan ēdinātāji, gan šuvēji, gan viesnīcnieki, gan transporta jomas pārstāvji, faktiski tas ir tāds visā pasaulē atzīts ekonomikas sildīšanas instruments. Un tieši uz šāda pamata arī valstis un pašvaldības dibina šos filmu fondus. Ekonomiski tas ir ļoti izdevīgi, tas ir instruments, kas pienes valstij naudu, kas savādāk aizietu garām uz kādām citām valstīm. Faktiski visas valstis sacenšas, pie kuras tad vairāk filmēs," saka Kalējs.

Pēc skaļi izskanējušās rezonanses par Rīgas Filmu fonda darbības apdraudējumu un tikšanās ar Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvjiem Rīgas domes pagaidu administrācija apstiprinājusi, ka jau maija vidū fonda darbība atsāksies un filmu studijas varēs iesniegt pieteikumus projektiem, kuru filmēšana plānota līdz ar ierobežojumu atcelšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt