Daudzveidīgā, skaistā, praktiskā amatniecība – Brīvdabas muzejs atskatās uz 50 gadatirgus gadiem

Latvijas iedzīvotāju un arī ārvalstu viesu ļoti mīlēts un allaž kupli apmeklēts ir ikgadējais Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošais gadatirgus. Tam vajadzēja notikt šodien un rīt, bet, ņemot vērā šī brīža apstākļus, tas pārcelts uz augusta sākumu. Taču – tā kā tieši šī gada jūnijā leģendārajam gadatirgum aprit 50. jubileja – brīvdabas muzejs sarūpējis īpašu tam veltītu izstādi, kas piedāvā ieskatu raibajā tirgus vēsturē un atmosfērā.

Daudzveidīgā, skaistā, praktiskā amatniecība – Brīvdabas muzejs atskatās uz 50 Gadatirgus gadiemBaiba Kušķe
Izstādē redzama izcila tautas lietišķās mākslas darinājumu izlase, ko papildina gadatirgus vēsturisko afišu kolekcija, tirgus rīkotāju atmiņas un audiovizuāla kolāža par pasākuma norisi no pašiem tā pirmsākumiem līdz pat mūsdienām.

 

Brīvdabas muzejs ikvienu šobrīd sagaida ar skaļu putnu čivināšanu, un tā turpina skanēt, arī ienākot muzeja Izstāžu zālē – jau ierakstītā versijā. Tieši šāds skaniskais fons licies vispiemērotākais stāstam par muzeja slavenā gadatirgus pieciem gadu desmitiem – atzīst izstādes kuratore Eva Liepiņa.

Viņa skaidro: “Putnu skaņas ir tāpēc, ka gadatirgus jau notiek dabā, mežā. Tas nav iekštelpās, bet ārā. Un ir šī pavasarīgā, vasarīgā noskaņa.

Un arī mēs gribējām, lai šeit, cilvēks ienākot, jūtas nevis absolūti kā izstāžu zālē, bet justu šo gadatirgus atmosfēru.”

(No kreisās) izstādes kuratore Eva Liepiņa un muzeja speciāliste Harita Maniņa

Par atmosfēru gādā arī videomateriāli un fotogrāfijas, kas atspoguļo gadatirgu dažādos laikos, kā arī pie sienas izlasāmās ilggadējo muzeja darbinieku atmiņas par tirgus pirmssākumiem 70. gados un spilgtākajiem notikumiem.

Ļoti daudzi ar labu vārdu piemin gadatirgus idejas autori, tā laika muzeja direktori Ausmu Ņesterovu, muzeja darbinieku vidū sauktu par mammu. Viņas laikā bijušas arī vislustīgākās un vērienīgākās gadatirgus balles ar kapelas spēlētiem dančiem.

Līdz ar laiku maiņu mainījās arī tirgus atmosfēra – grūti kontrolējama tā kļuva 90. gados, kad tirgū masveidā centās iekļūt kreisie tirgoņi. Tāpat bija arī laiks, kad cilvēku pirktspēja bija liela, milzu ātrumā viņi izpirka teju visu un, lai tikai dabūtu vēl kādu izstrādājumu, bija gatavi maksāt pat gluži astronomiskas summas.

Līdzās atmiņām gadatirgus dažādo laiku noskaņas lieliski raksturo arī plakātu kolekcija, bet pats galvenais izstādē ir apskatāmie priekšmeti, ko pusgadsimta garumā muzejs vai nu iepircis vai saņēmis dāvinājumā no gadatirgus dalībniekiem.

Eva Liepiņa stāsta:

“Svarīgi bija aptvert visu un izstādē parādīt to, cik šī amatniecība ir plaša, kvalitatīva, daudzveidīga, skaista, praktiska.”

Izstādi veido divas daļas. Viena ir vairāk kā galerija, kurā izcelts atsevišķu lietu skaistums – tās ir rotas, kalumi, ādas, koka un māla izstrādājumi, bet izstādes otrajā daļā dažādi darinājumi jau ieraugāmi kā praktiski lietojami interjera elementi,

“Šis ir veidots kā priekšnams, kurā ir redzami linu darinājumi, adījumi, cimdi. Tālāk ir tāda kā interpretācija par dzīvojamo istabu, kurā mēs varam redzēt tekstīlijas, pinumus un koka darinājumus. Cik ļoti praktiski un estētiski tie šeit iederas. Un tālāk ir bērnistaba, kur viss ir krāsains, uzrunājošs. To papildina arī planšete ar bērnu zīmējumiem, kas tapuši gadatirgu laikā,” izstādes iekārtojumu ieskicē Eva Liepiņa.

Gadatirgus 50. jubilejai veltītā izstāde Brīvdabas muzejā tikko vaļā vērta un būs apskatāma līdz novembra nogalei.

Pats muzejs savukārt apmeklētājiem durvis vēris kopš 16. maija, un šo pēdējo nedēļu laiku muzeja pārstāve Harita Maniņa raksturo kā tikpat daudz labu kā sliktu.

Viņa atzīmē: “Cilvēki nāk. Šo divu nedēļu laikā jau ir bijuši aptuveni 2000 apmeklētāju šeit. Tas ir gan labi, gan slikti.

Protams, labi ir, ka cilvēkiem ir interese, un šī patiešām ir vieta, kur salīdzinoši droši var atnākt, jo šeit ir tomēr ļoti daudz vietas un svaigs gaiss. Bet, no otras puses, tas ir arī trīsreiz mazāk nekā šajā pašā laikā pagājušogad.

Cilvēki ir piesardzīgi, plus vēl arī tas, ka muzejs ir ļoti populārs tūristu vidū, kuru šobrīd principā gandrīz nav, ja neskaita dažus viesus no Lietuvas un Igaunijas. Kā arī nav skolēnu. Mums ir pavasarī tas aktīvākais laiks, kad ļoti daudzi nāk skolas grupas gan ''Skolas somas'' ietvaros, gan dažādas bērnu nometnes, kas, protams, šogad izpaliek.”

Harita Maniņa apliecina, ka pagaidām paliek spēkā, ka no jūnija uz augusta sākumu pārceltais 50. tautas lietišķās mākslas gadatirgus šajā laikā arī notiks, protams, ja situācija to atļaus.

Jau ziņots par pārmaiņām Brīvdabas muzeja vadības līmenī. Proti, aprīļa beigās no amata tika atbrīvota līdzšinējā Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone, kuras darbībā Kultūras ministrija saskatīja virkni pārkāpumu. Uz direktora vietu tiks sludināts atklāts konkurss, bet pagaidām par muzeja direktora pienākumu izpildītāju iecelts Arnis Radiņš, kurš vienlaikus turpina vadīt arī Nacionālo vēstures muzeju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti