Rīgas Doms aicina ceļojumā pa citkārt slēptajām baznīcas vietām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 4 mēnešiem.

Sestdien, 6. jūnijā, pēc trīs mēnešu klusēšanas savas durvis vērs Rīgas Doms, piedāvājot pasākumu ''Muzikālas vakara pastaigas Rīgas Domā''.

Rīgas Doms aicina ceļojumā pa citkārt slēptajām baznīcas vietām
00:00 / 05:24
Lejuplādēt

Pasākums notiks katru jūnija sestdienu no astoņiem līdz desmitiem vakarā, kad apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt baznīcas atmosfēru un ielūkoties arī citkārt svešām acīm slēptās baznīcas vietās, piemēram, ērģeļu motortelpā, kur atrodas tā sauktās ''ērģeļu plaušas''.

Pasākumā ik pa laikam skanēs arī ērģeļmūzika, un apmeklētājiem būs ļoti retā iespēja uzkāpt pa vītņu kāpnēm ērģeļu balkonā un pavērot ērģelnieka darbošanos tuvplānā.

Rīgas Doma mūzikas direktors, ērģelnieks Aigars Reinis skaidro:

“Ar šīm te muzikālajām vakara pastaigām Rīgas Domā mēs vēlamies arī atvērt vairākas durvis, aiz kurām ikdienā cilvēki nenokļūst un nemaz nezina, ka tādas vērtības mums šeit ir.”

Aigars Reinis uzsver, ka pasākuma ideja ir būt atkal tuvāk savam apmeklētājam un klausītājam. Turklāt Rīgas Domā ir droši, lielās platības dēļ te ir iespēja distancēties un vienlaicīgi pilnvērtīgi izbaudīt senatnīgās vides burvību.

“Tas nebūs ne koncerts, ne ekskursija, tā būs pastaiga, kuras laikā ik pa brīdim kāds skaņdarbs izskanēs,” atzīmē Reinis.

Aigars Reinis pie skatītāju acīm parasti slēptās ērģeļu daļas
Aigars Reinis pie skatītāju acīm parasti slēptās ērģeļu daļas

Iepazīšanās pastaigu sākot, Aigaram Reinim rokās ir neliels shematisks plāns ar būtiskākajām apskates vietām, un tādu saņems ikviens pasākuma apmeklētājs.

“Šobrīd esam ienākuši Rīgas Doma Krustejā, kas ir no 13. gadsimta veidojusies. Šeit var apiet apkārt pa Krusteju, ieiet Doma dārzā, vēl pagājušajā nedēļā tur smuki ziedēja ābeles,” stāsta Reinis.

Krustejā var aplūkot dažādus vēsturiskus priekšmetus un pa ceļam ielūkoties arī skaistajā 13. gadsimta Kapitula zālē, un tad jau klāt otras durvis, kas ved atpakaļ baznīcas telpā.

“Šīs durvis ir šobrīd tādā kā restaurācijas stadijā, un te ir Meijera apgleznotais vējtveris no 17. gadsimta, un šobrīd mēs atrodamies zem studentu balkona,” skaidro Reinis.

Šī būs retā iespēja arī uzkāpt studentu balkonā, lai palūkotos uz Doma baznīcu no neparastāka rakursa.

Apskatei būs atvērta arī baznīcas ziemeļu ieeja, kuras lepnums ir Baltijā senākais gleznojums “Svētās Marijas kronēšana”.

Gleznojums “Svētās Marijas kronēšana”
Gleznojums “Svētās Marijas kronēšana”

Iespējams, pastaigas pats interesantākais piedzīvojums būs iespēja tuvplānā aplūkot ērģeles, un ne tikai to parādes pusi, bet arī aizkulises. Lai nokļūtu grandiozajā ērģeļu mājā – kā saka Aigars Reinis – būs jādodas pa ļoti reti izmantotām kāpnēm.

Viņš atzīmē: “Durvis paveras, un šeit mums ir tātad vītņu kāpnes. Mēs ejam te mierīgi iekšā, kāpjam augšā, tiem, kam bailīgāk, tiem varbūt jāaiztaisa acis, bet te gan viss ir droši.”

Pirmais kāpiens aizved uz vidusbalkonu, kur atrodas viens no ērģeļu spēles galdiem, bet kāpņu gala mērķis ir lielais balkons ar augšējo spēles galdu un brīnišķīgu skatu gan uz ērģeļu prospektu tuvplānā, gan uz baznīcas telpu no augšas.

Skats uz baznīcas telpu no ērģeļu balkona
Skats uz baznīcas telpu no ērģeļu balkona

“Es nerimtīgi visās intervijās saku, ka ērģelniekam ir visskaistākais skats uz baznīcu, no augšas paveras viss vidusjoms.

Un, ja pagriežas uz pretējo pusi, tas īpašais man šķiet tas, ka šo restaurēto ērģeļu prospektu mēs varam redzēt tuvāk, un šeit jau parādās ļoti daudz detaļu, ko mēs varam ieraudzīt, un pašā augšā – iespējams, ka to daudzi pat nepamana – ir Jēzus Kristus, kas uz mums noskatās,” stāsta Aigars Reinis.

Skats uz ērģeļu prospektu
Skats uz ērģeļu prospektu

Ērģeļu balkonā tiks pavērtas arī vairākas parasti pavisam noslēpumainas durtiņas, ļaujot ielūkoties instrumenta mehānikā. Vienas no tām atrodas aiz ērģeļu spēles galda, un, tās atverot, atklājas milzīga līstīšu sistēma, ko sauc par Barkera mašīnu, kas atvieglo ērģeļu spēlēšanu.

Barkera mašīna jeb līstīšu sistēma, kas atvieglo ērģeļu spēlēšanu
Barkera mašīna jeb līstīšu sistēma, kas atvieglo ērģeļu spēlēšanu

“Ja mēs ieslēdzam tagad ērģeļu motoru, tad var redzēt, ka šīs līstītes lēkā, kustas, grabēdamas darbojas. Jā, tātad šīs ir mehāniskās ērģeles, nepierasti droši vien digitālajā laikmetā,” skaidro Reinis.

Tāpat apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt, kādas izskatās tā sauktās “ērģeļu plaušas”, kas atrodas aiz motortelpas durvīm.

Aigars Reinis stāsta: “Te mēs redzam šo lielo plēšu. Motors sāk rūkt, plēša paceļas, piepildās ar gaisu, ķieģeļi, kas virsū uzlikti, palīdz noturēt spiedienu, izlīdzināt gaisu, un šis līdzenais, plūstošais gaiss nonāk jau līdz stabulēm, un ērģelniekam atliek tikai nospiest taustiņu, un ērģeles sāk skanēt.”

"Ērģeļu plaušas"
"Ērģeļu plaušas"

Ielūkoties ikdienā nepieejamās vietās, iepazīt Rīgas Domu no nedaudz citiem rakursiem un izbaudīt ērģeļmūziku piedāvās jaunais pasākumu cikls ''Muzikālas vakara pastaigas Rīgas Domā''. Pastaigas notiks visu četru jūnija sestdienu vakaros no pulksten 20.00 līdz 22.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti