Saeimas komisijā diskutē par sabiedriskajiem medijiem atvēlētās naudas efektīvu izlietošanu

Sabiedrisko mediju finansējums nākamajam gadam, līdzekļu efektīva izlietošana, kā arī vajadzība atbalstīt komercmedijus vietējā satura veidošanā. Par šiem un citiem jautājumiem otrdien diskutēja deputāti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

ĪSUMĀ:

  • NEPLP gandarīts, ka sabiedriskie mediji sāk iziešanu no reklāmas tirgus, bet tam vajadzēs vēl naudu.
  • Latvijas Radio skaidro, ka no kompensācijas jāapmaksā arī LR4, LSM satura veidošana angļu un krievu valodā.
  • Atklāts vēl ir jautājums par papildu finansējumu sabiedrisko mediju darbinieku algām.
  • Par šī finansējuma piešķiršanu vispirms jālemj Saeimas komisijai.
  • Kaimiņš norādīja, ka abiem sabiedriskajiem medijiem jau drīzākajā nākotnē būtu jāatrodas zem viena jumta.
  • Citi deputāti pauda kritiku par to, ka sabiedriskajos medijos strādā vairāk nekā 700 cilvēku. Tas esot liels skaits.
  • Deputāti kritizēja arī sarežģīto darbinieku atlaišanas kārtību un arodbiedrību lomu. 

Saeimas komisijā diskutē par sabiedriskajiem medijiem atvēlētās naudas efektīvu izlietošanuAnnija Petrova

    Komisijas deputāti ar nozares pārstāvjiem sprieda par mediju finansējumu nākamā gada budžeta projektā. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Patriks Grīva ir gandarīts, ka sākusies virzība uz Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio iziešanu no reklāmas tirgus.

    „Sācies tas, ka ir rekordliels finansējums piešķirts sabiedriskajiem medijiem. Proti, 5,5 miljoni eiro pirmajai iziešanas kārtai. Attiecīgi sadalot: Latvijas Radio – 1,3 miljoni un Latvijas Televīzijai 4,1 miljons,” sacīja Grīva.

    Lai sabiedriskie mediji pamestu reklāmas tirgu, nākamajos gados satura veidošanai reklāmas vietā un negūto reklāmas ieņēmumu kompensēšanai vajadzēs vairāk naudas, skaidroja Grīva. Tikmēr komercmedijus pārstāvošās Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš bažīgs par nākamā gada budžetā LTV un Latvijas Radio paredzēto līdzekļu izlietojumu.

    „Tas vienkārši, man liekas, ir fundamentāli svarīgi, ka šie līdzekļi neaiziet kaut kādu, tā teikt, operatīvo lietu lāpīšanai, nodrošināšanai, kas noteikti ir svarīgas, bet,

    ja valsts ir piešķīrusi līdzekļus iziešanai no reklāmas tirgus, tad mums ir svarīgi, ka šī darbība arī realizējas, ka viņi iziet no reklāmas tirgus un riski tiek novērsti,” skaidroja Ķēniņš.

    Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsvēra, ka piešķirtie līdzekļi iekļauj arī Latvijas Radio 4 finansēšanu un LSM.lv satura veidošanu angļu un krievu valodā. Tam vairs nav paredzēta atsevišķas programmas nauda.

    „Tālāk mums arī nav piešķirti līdzekļi olimpisko spēļu atspoguļošanai, Skolēnu dziesmu svētku atspoguļošanai, kas mums arī būs jādara no šīs kompensācijas,” stāstīja Klapkalne.

    Arī LTV vadība un padome apliecina, ka līdzekļu izlietojums ir skaidrs un paredzēts, lai sagatavotos iziešanai no reklāmas tirgus.

    Vietējā satura veidošanai finansējumu pieprasa arī komercmediji. Latvijas Radio jau vēstīja par viņu celto trauksmi un koalīcijas partiju konceptuālo atbalstu piešķirt pusmiljonu eiro komercmediju saturam.

    Papildus jau iecerētajai naudai nākamgad plānots piešķirt vēl miljonu eiro sabiedrisko mediju darbinieku algām. Mediju padome kā LTV un Latvijas Radio kapitāldaļu turētāja pašlaik gaida Saeimas Budžeta komisijas lēmumu par naudas piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem. Klapkalne uzsver vajadzību virzīt šo naudu tieši darbinieku atalgojumam. Tam piekrīt arī padomes loceklis Ivars Āboliņš:

    „Šī nauda, par ko Kariņa kungs runāja, bez šaubām, būtu novirzāma sabiedriskajiem medijiem. Vienkārši es gribētu arī noņemt spekulācijas, ka mēs runājam par to, ka šī nauda varētu tikt novirzīta komercmedijiem, jo es saprotu, ka komercmedijiem tā ir cita nauda un, protams, ka

    šī nauda būtu novirzāma Latvijas Radio, LSM un pamatā šo cilvēku atalgojumam.”

    Deputāti komisijas sēdē arī iztaujāja atbildīgos par efektīvu līdzekļu izlietojumu sabiedriskajos medijos. Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), piemēram, uzsvēra lielos ieguldījumus, kas vajadzīgi Latvijas Radio ēkas Doma laukumā un LTV ēkas Zaķusalā uzturēšanai.

    „Gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai, gan LSM ir tuvākajā nākotnē jāatrodas zem viena mājas jumta ar dažādām redakcijām, bet zem viena mājas jumta. Ir jābūt konkurētspējīgam, modernam un industriālam ēkas risinājumam,” sacīja Kaimiņš.

    Deputāti kritizēja arī lielo darbinieku skaitu, kas kopumā LTV, Latvijas Radio un LSM ir vairāk nekā 700 cilvēku. Tāpat daļa parlamentāriešu kritizē darbinieku sarežģīto atlaišanas kārtību, kam vajadzīga arodbiedrības piekrišana.

    Savukārt nākamnedēļ komisija atsāks strādāt ar jauno sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu.

    KONTEKSTS:

    Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums.  Arī LTV finansējums nav pietiekams.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti