Bažas par notāru pieejamību reģionos pēc bāriņtiesu atbrīvošanas no šīm funkcijām

Bāriņtiesu reformas modeli labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") sola izstrādāt līdz decembra beigām. Tiesa, bāriņtiesas skeptiskas par tik drīzu reformas aprišu izveidošanu, jo samērā nesen šajā jautājumā sākusi strādāt darba grupa un aizvien ir daudz neskaidru jautājumu. Satraukums, piemēram, ir par notāru pieejamību reģionos pēc bāriņtiesu atbrīvošanas no notāru funkciju pildīšanas.

Bažas par notāru pieejamību reģionos pēc bāriņtiesu atbrīvošanas no šīm funkcijāmAnnija Petrova

    Pirmā darba grupas sanāksme par bāriņtiesu nākotni noritēja augusta vidū. Šonedēļ labklājības ministre runāja arī par šo tematu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Kolēģi no Lietuvas piedāvājuši savus ekspertus, lai dalītos pieredzē pēc izmaiņām savā sistēmā. Jaunais modelis paredz, ka bāriņtiesas nonāks valsts pārraudzībā un vairs nebūs atkarīgas no pašvaldībām.

    „Šobrīd, tā kā bāriņtiesas ir atkarīgas no pašvaldības finansējuma, arī dažkārt tie lēmumi varētu būt tādi, kas ir labvēlīgi pašvaldībai,” skaidro ministre.

    Jau pašlaik bāriņtiesām ir izvērtētas funkcijas. Viens no pienākumiem, no kura tās varētu atbrīvot, ir notariālās funkcijas.

    „Šīs izmaiņas ir nepieciešamas arī saistībā ar "Moneyval" ziņojumu par rekomendāciju ieviešanu saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu uzraudzību un kontroli, ko šobrīd faktiski nespēj īstenot bāriņtiesas, ņemot vērā gan bāriņtiesu resursu kapacitāti, gan pašvaldību finansiālās iespējas ieviest iekšējās drošības sistēmas bāriņtiesās,” norāda Petraviča.

    Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Aurika Zīvere uzskata, ka bāriņtiesām tomēr ir izdevies noturēt šo pakalpojumu – apliecinājuma izdarīšana –  bāriņtiesās.

    Zīvere ir priekšsēdētāja arī Smiltenes novada bāriņtiesā. Bāriņtiesas šo funkciju veic tikai tajās vietās, kur notāru nav. Kopumā no apmēram 120 bāriņtiesām notāra funkciju veic divas trešdaļas, lēš Zīvere. Piemēram, Smiltenes pilsētā šo uzdevumu neveic, jo tur zvērināta notāra prakses vieta ir, bet ārpus pilsētas gan veic.

    „Tās ir vecāku robežšķērsošanas piekrišanas bērniem, kas brauc uz tām valstīm, kur ir nepieciešama šī robežšķērsošanas pilnvaras, ir arī darījumi ar nekustamajiem īpašumiem,” skaidro Zīvere.

    Neviennozīmīgi ministres ieceri vērtē Pašvaldību savienībā.

    „Pavērtējot notāru pārklājumu, ir skaidrs, ka kaut vai elementāras pilnvaras sastādīšana un šādas funkcijas attālināsies no iedzīvotājiem,” uzsver Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

    Viņa ir bažīga arī par iespējamajiem digitālajiem risinājumiem: „Šaubos par to, vai seniori, kuriem šis ir būtisks pakalpojums, varēs to izmantot.”

    Jautājums esot arī, kādā apjomā notāri uzdevumus pārņem. Pie šīs funkcijas bāriņtiesas neturas, taču arī Zīverei ir bažas, ka līdz ar izmaiņām pakalpojums lauku iedzīvotājiem kļūs nepieejams attāluma un cenas dēļ. Tam nepiekrīt Zvērinātu notāru padomē.

    „Jau šobrīd eksistē notāru izbraukumi mājas vizītē, notāru izbraukumi uz slimnīcām, cietumiem, pansionātiem. Tātad šī ir drusku uzburta problēma. Tā neeksistē,” saka padomes rīkotājdirektora vietniece Vija Piziča. Par samaksu viņa norāda, ka darbības ar nekustamo īpašumu nebūtu jāapmaksā no kopīgiem līdzekļiem.

    „Šobrīd notariātā tie, kas saņem pakalpojumu, tiešām paši to arī apmaksā. Savukārt, ja mēs dodamies uz bāriņtiesu, tad manu darbību apmaksā viss tas reģions. Un, mūsuprāt, tas nav taisnīgi,” uzsver Piziča.

    Skaidras reformas aprises labklājības ministre Petraviča sola decembrī. Maijā paredzēts iesniegt konceptuālo ziņojumu valdībā. Bāriņtiesu darbinieku asociācijai gan šis termiņš neizklausās ticams, jo aizvien ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti