Rīgā pieaug pieprasījums pēc ģimenes asistenta. Ar ko nodarbojas šie speciālisti?

Šī gada pirmajā pusgadā ap 150 ģimeņu saņēma īpašu speciālista atbalstu sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpes un audzināšanas prasmju attīstībā, kā arī citās jomās. Šādu pakalpojumu galvaspilsētā piešķir Sociālais dienests. Pieprasījums pēc šāda ģimenes asistenta Rīgā pieaug. Kā un kāpēc ģimenēm palīdz šāds speciālists?

Rīgā pieaug pieprasījums pēc ģimenes asistenta pakalpojumiemAnnija Petrova

    Ģimenes asistenta darbs nav viegls, Latvijas Radio stāsta speciāliste, kuras vārds netiek atklāts. Viņa strādājusi ar kādu ģimeni, kura nonākusi bāriņtiesas redzeslokā. Vecākiem pieci bērni. Vīrs aizgājis no ģimenes. Bija risks arī zaudēt dzīvesvietu ļoti lielu parādu dēļ.

    Palīdzot plānot budžetu, pēc 2,5 gadiem ģimenei izdevies parādu atdot. "Mēs nonācām līdz pozīcijai nulle, sakārtojot tās lietas, kas traucē ģimenei funkcionēt. Tur tie bija uzturlīdzekļi, to piedziņa. Bija pareiza budžeta plānošana, mājsaimniecības vadīšana, tātad to pašu mazo līdzekļu tērēšana mērķim, nevis ārpus mērķa. Līdz ar to lēnītēm ir nonākts līdz tam, ka risks ir mazinājies. Tostarp arī tiek risinātas disciplinēšanas metodes, jo bērns, kurš audzināts, tā teikt, no vecāku pieredzes,

    viņam grūti iestāstīt, ka var ar vārdu panākt vairāk nekā ar sitienu," stāsta speciāliste.

    Atbalstu saņem, piemēram, tās ģimenes, kur ir risks par bērna izņemšanu no tās. Kopumā šī gada pirmajā pusgadā atbalstu saņēma 153 ģimenes, skaidro Rīgas domas Labklājības departamentā. No tām 65 ģimenēs ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un 88 ir ģimenes ar bērniem. No ģimenēm ar bērniem mazākajai daļai jeb 15 ģimenēs kādam no vecākiem ir garīga rakstura traucējumi. Latvijas Radio uzrunātā speciāliste stāsta, ka ģimenēs ar bērniem problēmu loks ir ļoti plašs - budžeta problēmas, gandrīz katrā šādā ģimenē iespējams vardarbības risks, problēmas ar iesaistīšanos darba tirgū, arī problēmas ar pašvērtējumu, no kā izriet citi riski.

    "Sievieti mudinām strādāt, jo visi bērni ir tādā vecumposmā, kad apmeklē izglītības iestādes. Bet sieviete vienkārši neiet uz darbu, jo viņai rādās, ka viņa kolektīvā nespēs strādāt. Piemēram, par šuvēju. Viņai ir prasmes, bet viņu kādreiz ir kaut kas aizvainojis darba vietā, nosaucot par kaut ko. Diemžēl tā ir. Šie klienti ļoti cieš no sabiedrības netolerances," stāsta speciāliste.

    Līdz ar to cilvēks izvairās pat meklēt darbu. Ģimenes asistente skaidro, ka cilvēkus no nelabvēlīgas vides citi uzreiz atpazīst – jaunajai sievietei nav priekšējo zobu. Kāds darbā aizrādīs, varbūt labu gribot. Speciāliste stāsta, ka šādā gadījumā mēģina rast finansējumu un risināt problēmu. Šajā konkrētajā gadījumā, lai vismaz nebūtu zems pašvērtējums. Un daudzos gadījumos izdodas sasniegt mērķi. Taču ir arī gadījumi, kad neizdodas. Katra situācija ir individuāla. Ģimenes asistente aicina izturēties pret citiem tā, kā vēlētos, lai izturas pret tevi.

    "Braucot trolejbusā, māmiņai pieci bērni, visi sēž blakus, un jebkurš braucējs izprot, ka tie ir pieci bērni un viena māmiņa. Un tajā pašā laikā iedod divas konfektes vienam bērnam un otram bērnam. Nu, kā jūs domājat, kāda uzvedība būs kopējo bērnu pulkā?

    It kā mērķis ir labs palīdzēt, bet ir jādomā, kādas sekas nesīs arī tava palīdzība," stāsta asistente.

    Nepadziļināt plaisu aicina arī ģimenes asistenta pakalpojuma koordinatore Latvijas Samariešu apvienībā Ilze Bērziņa.

    "Ja runāju tieši par to bērnu vidi - skolas vai bērnudārza -, es arī saprotu ļoti labi tās situācijas, kad varbūt no tāda bērna, kurš pats ir cietis, pēc tam cieš skolā vai bērnudārzā citi bērni. Es arī saprotu to vecāku nostāju, un tur nav viennozīmīga atrisinājuma, bet jebkurā gadījumā [vajadzētu] būt draudzīgiem savā starpā, kaut vai pasmaidīt tam bērnam, kurš atšķiras, vai ar viņa vecākiem kādu pozitīvu vārdu pārmīt, lai viņi jūt, ka mēs kā sabiedrība esam atvērti," saka Bērziņa.

    Rīgā piecas organizācijas ar kopumā 60 ģimenes asistentiem sniedz pakalpojumu ģimenēm. Samariešu apvienībā 13 asistenti atbalsta 35 līdz 40 ģimenes. Piemēram, cilvēks dzīves laikā nav iemācījies uzturēt kārtību.

    "Tas rezultāts ir tāds, ka viņš nevar, piemēram, atbilstoši apģērbt bērnu, atbilstoši nodrošināt higiēnas aprūpi. Tāds neaprūpēts nonāk bērnudārzā vai skolā, un tad jau, protams, viņš tiek pamanīts, un tiek ar vecākiem runāts, bet varbūt nekas nemainās. Tad tiek informēts sociālais dienests: "Aizejiet, paskatieties, kas notiek šajā ģimenē. Kāpēc ir tā? Kāpēc bērns nav aprūpēts? Vai vecākiem varbūt ir kādas atkarību problēmas? Vai varbūt viņiem ir materiālas problēmas, vai varbūt ir dzīves vides problēmas? Tā kā noskaidrojiet, kas notiek un risiniet," skaidro Bērziņa.

    Tā Sociālais dienests bieži nonāk pie secinājuma, ka jāpiesaista ģimenes asistents. Rīgā pēc šī pakalpojuma pieprasījums aug, norāda Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

    "No 2020. gada janvāra ģimenes asistenta pakalpojumu sniegšanai bez personām ar augstāko izglītību sociālajā darbā vai sociālajā aprūpē vai rehabilitācijas jomā piesaistīsim arī personas, kuras ir vismaz trešā kursa augstākās izglītības iestādes studenti, lai varētu paplašināt šo pakalpojumu sniedzēju loku. Jāatzīmē, ka centrā mums šie ģimenes asistenti ir vairāk, bet tieši trūkst rajoniem. Bolderājā trūkst, Juglā trūkst," skaidro Brice.

    Cilvēki atbalstu gaida rindā. Pakalpojums Rīgā darbojas no 2011. gada, kad atbalstu saņēma 20 cilvēku. Lielāku pieprasījumu saista ar cilvēku pārcelšanos uz galvaspilsētu un vajadzību iejusties Rīgas vidē. Tāpat bāriņtiesas biežāk konstatē vajadzību pēc šāda pakalpojuma, skaidro Brice. Bērziņa no Samariešu apvienības par pakalpojumu secina, ka šajos gados to iemācījušies izmantot.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti