Mediji ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu vietējā satura veidošanai

Mediji ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu vietējā satura veidošanai. Naudas trūkumu šobrīd izjūt gan sabiedriskie mediji, gan arī komercmediji. Lai arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš pauda, ka koalīcija vienojusies vienu miljonu eiro nākamgada piešķirt sabiedriskajiem medijiem no partiju finansēšanai paredzētās naudas, valdībā apstiprinātajos budžeta dokumentos priekšlikums tā arī nav parādījies.  

ĪSUMĀ:

  • Mediju eksperte: Nākamā gada budžetā mediju finansējuma situācija – nedroša.
  • Eksperte brīdina: Komerciāli ieinteresēti vēstījumi sāk dominēt.
  • No partiju finansēšanai paredzētās naudas koalīcija vienojās piešķirt vēl miljonu eiro sabiedriskajiem medijiem.
  • Tiesa, valdības budžeta dokumentos priekšlikums tā arī nav parādījies.
  • FM skaidro: Priekšlikumu varētu iesniegt Saeimā uz budžeta otro lasījumu.
  • Naudas sadalījums jāizstrādā NEPLP, kas gaida konkrētu priekšlikuma formulējumu.
  • Iespējamo naudas sadalījumu pirms tā novirzīšanas padomē nekomentēja.
  • Par atbalsta trūkumu trauksmi ceļ arī komercmediji.
  • Iepriekš komercmediju saturam atvēlētos līdzekļus samazinās par aptuveni miljonu eiro.
  • Kaimiņš apzinās atbalsta nozīmi, bet finansējumu komercmedijiem nesola.
  • Eksperte: Nav pareizi pretnostatīt sabiedrisko un komercmediju vajadzības.

Nākamā gada budžetā situāciju ar finansējumu medijiem kā ļoti nedrošu un neskaidru vērtēja mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņa uzsvēra, ka biznesa un politikas komunikācijā palielina līdzekļus savu vēstījumu izplatīšanai.

„Savukārt mediji, kuriem vajadzētu to vērtēt, filtrēt, piedāvāt neatkarīgu, alternatīvu skatu, daudzveidīgu skatījumu, visu laiku zaudē. Tas nozīmē, ka komerciāli ieinteresēti vēstījumi sāk dominēt, un pārmetumi medijiem, ka tie nav pietiekoši aktīvi vai kvalitatīvi, kļūst vairs nevis bezjēdzīgi, bet tie visi izklausās ciniski uz šī fona,” vērtēja Rožukalne.

Mediji ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu vietējā satura veidošanaiAnnija Petrova

    No partiju finansēšanai paredzētās naudas valdošās koalīcijas politiķi vienojušies nākamajam gadam piešķirt vēl miljonu eiro sabiedriskajiem medijiem. Tiesa, valdības budžeta dokumentos priekšlikums tā arī nav parādījies.

    Finanšu ministrijā skaidroja, ka Saeimā uz otro lasījumu priekšlikumu varētu sniegt Kultūras ministrija vai Saeimas Budžeta komisija, kur konkrētāks sadalījums būtu jāizstrādā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

    Padomē gaida konkrētu priekšlikuma formulējumu, sacīja tās loceklis Patriks Grīva, piebilstot, ka NEPLP varētu iedot redzējumu, kā tas finansējums “būtu jēgpilni izlietojams, ja mums tas tiek vaicāts, un tas būtu, protams, manuprāt, jādara.”

    Iespējamo naudas sadalījumu pirms tās novirzīšanas padomē nekomentēja.

    Tikmēr par atbalsta trūkumu trauksmi ceļ arī komercmedijus pārstāvošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija. Tā izplatījusi paziņojumu, ka Latvijā valdība iznīcina informatīvo telpu. Nākamā gada budžetā neesot paredzēta papildu nauda sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos. Turklāt iepriekš tam atvēlētos līdzekļus samazina par apmēram miljonu eiro.

    Asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš norādīja, ka vismaz šo miljonu vajadzētu piešķirt nākamajam gadam. Kopskata par budžetu gan asociācijai nav, tāpēc varot tikai minēt, kur vajadzīgo naudu rast.

    “Tas, ko mēs šobrīd dzirdam, ir stāsts par to, ka ir konfiscēti 29 miljoni nelegālo līdzekļu, kas ieskaitīsies budžetā, iespējams, ka tas ir viens no finansēšanas avotiem. Varbūt ir kādas vēl citas pozīcijas, varbūt šo partiju finansējumu, bet es, godīgi sakot, nebūtu kompetents par to spriest, kur to naudu atrast,” sacīja Ķēniņš.

    Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš no “KPV LV” apzinās, ka problēmas ir ne tikai sabiedriskajos medijos. Svarīgi, lai komercmediji neraidītu tikai izklaides saturu.

    „Mēs zinām, ka Kremļa propagandas kanāli ir palielinājuši savu budžetu par 300 miljoniem eiro. Kopējais viņu budžets ir 1,3 miljardi eiro. Mūsu sabiedrisko mediju kopējais budžets ir ap 29 miljoniem eiro,” sacīja Kamiņš.

    Kaimiņš sola runāt ar koalīcijas partneriem un Ministru prezidentu, kā atbalstīt satura veidošanu ne tikai sabiedriskajos medijos. Finansējumu komercmedijiem viņš gan nesola.

    „Šobrīd es jums nevaru neko tamlīdzīgu absolūti pateikt. Pirms nedēļas mēs uzzinājām par to, ka mēs ejam šo ceļu un, manuprāt, tas ir pilnīgi pareizs, šis viens miljons eiro sabiedriskajiem medijiem klāt. Būtu mana teikšana, būtu pieci vēl klāt. Šajā gadījumā ir pamatīgas un pamatotas bažas, kas ir komercmedijiem šobrīd izskanējušas. Tā ir tiešām taisnība,” sacīja Kaimiņš.

    Skeptisks par atbalstu komercmedijiem gan ir opozīcijā esošās “Saskaņas” deputāts Boriss Cilevičs.

    „Šo atbalstu var palielināt tikai uz sabiedrisko mediju rēķina. Tā kā valstij tomēr galvenais uzdevums ir uzturēt kvalitatīvu sabiedrisko apraidi. Protams, komercmediji var pildīt zināmas funkcijas, bet jebkurā gadījumā komercmediji, kas izdzīvo uz budžeta dotāciju rēķina, tas ir nonsenss, piedodiet,” norādīja Cilevičs.

    Tikmēr eksperte Rožukalne norāda, ka mediji Latvijā nevar rēķināties ar auditorijas iespēju finansēt daudzveidīgus un kvalitatīvus medijus, arī uz reklāmas tirgus stabilitāti paļauties nevar. 

    “Tāpēc mazām valstīm tiek veidotas programmas gan sabiedrisko mediju, gan komercmediju atbalstam. Un vissliktākais, kas Latvijā notiek, ir, ka tiek pretstatītas šīs vajadzības, it kā tās nebūtu visas sabiedrības vajadzības,” uzsvēra Rožukalne.

    Rožukalne uzsvēra, ka atbalsts jāstiprina gan sabiedriskajiem, gan komercmedijiem.  

    KONTEKSTS:

    Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums.  Arī LTV finansējums nav pietiekams.

    Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan TV atzina, ka ar šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.

    Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits vairākas reizes uzsvēris, ka stipri mediji ir valsts drošības jautājums un ir jābūt mehānismam, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti