Jauno sabiedrisko mediju likuma piedāvājumu eksperti vērtē kā kompromisu

Oktobra beigās Saeimas Cilvēktiesību komisijā Mediju politikas apakškomisija iepazīstināja ar panākto vienošanos par likumprojektu. Tomēr par svarīgākajiem jautājumiem – sabiedriskos medijus pārvaldošo padomi un Latvijas Radio un LTV finansējuma modeli – domas aizvien dalās.

Jauno sabiedrisko mediju likuma piedāvājumu eksperti vērtē kā kompromisuAnnija Petrova

    Ar jauno sabiedrisko mediju likumu vēlas radīt neatkarīgu pārvaldības modeli un nodrošināt adekvātu, stabilu ilgtermiņa finansējuma modeli sabiedrisko mediju darbam. Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisija vienošanos šajos jautājumos nav panākusi un piedāvā deputātiem izvēli. Kritiski apakškomisijas nespēju vienoties svarīgajos jautājumos vērtē mediju eksperts Rolands Tjarve.

    “Principā šis likums tapa tāpēc, lai atrisinātu jautājumu par to, vai Latvijā vispār ir īsti sabiedriskie mediji, kuru pazīmes tiešām ir neatkarīgs finansējums un neatkarīga uzraudzība. Faktiski pēc ilga laika šis likums tā arī… jā, tas iezīmē ceļus, bet likums nav gatavs un tā ir galvenā problēma,” pauž Tjarve.

    Kā veidot jauno tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgo padomi? Apakškomisija piedāvā deputātiem lemt par diviem variantiem.

    Apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/ Par!” skaidro:

    “Mums ir trīs cilvēku padomes variants. Tad vienu kandidātu izvirza pati Saeima, vienu kandidātu Valsts prezidents un viens kandidāts no pilsoniskās sabiedrības.

    Un šeit mēs saredzam mehānismu, kā tikt pie pilsoniskās sabiedrības kandidāta – tā ir Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju (NVO) Memoranda padome, kas ir atvērts reprezentatīvs orgāns pilsoniskai sabiedrībai. Citu variantu mēs neatradām.”

    Tērauda norāda, ka Saeima izvirzītu profesionāli ar kapitālsabiedrību pārvaldības pieredzi. NVO un prezidents – cilvēkus ar pieredzi medijos vai izglītības jomā, kultūrā, zinātnē.

    Otrs variants paredz nevis trīs, bet piecu locekļu padomi. Tajā trīs kandidātus izvirzītu Saeima un tāpat pa vienam NVO un prezidents. Līdz ar to vairumu padomē veidotu politiķu virzīti kandidāti. Arī te kandidātiem jābūt ar pieredzi noteiktās jomās.

    Mediju eksperte Anda Rožukalne par pieņemamāko uzskata trīs cilvēku padomi: “Var teikt, ka šis ir ļoti liels kompromiss starp to, lai sabiedriskie mediji nebūtu politiski ietekmēti, lai vienlaikus būtu profesionāla vadība un lai būtu sabiedrības iesaiste. Piecu padomes locekļu modelis ir vēl viens tāds variants, kur atkal tiek kaut kādā veidā apmierinātas politiķu ambīcijas tomēr kontrolēt sabiedrisko mediju padomes struktūru, jo trīs no locekļiem tad tiktu iecelti no parlamenta puses. Tad tiešām ir risks, ka sāksies stīvēšanās un tirgošanās, kuram būs teikšana par šīm trīs vietām.”

    Jebkurā no variantiem visus padomes locekļus apstiprina Saeima. Tāpēc Rolands Tjarve uzskata, ka labāks būtu piecu padomes locekļu variants.

    “Pilnīgi skaidrs, ja Saeima apstiprina šādu sabiedrisko mediju uzraudzības padomes sastāvu, bez politiskās ietekmes tur neiztikt, nebūsim naivi. Un tad nu laikam tomēr pieci cilvēki [padomē] izskatās labāk nekā trīs cilvēki, kaut vai tāda iemesla dēļ, ja kāds no viņiem saslimst. Bet es arī uzskatu, ka šis jautājums nav līdz galam izdiskutēts un tā formula nav piemērota ne vienā, ne otrā gadījumā. Tur vajadzētu tomēr vēl precīzāk definēt un piedāvāt tikai vienu variantu,” vērtē Tjarve.

    Vienisprātis eksperti ir par pietiekoša finansējuma vajadzību sabiedriskajiem medijiem. Šobrīd apakškomisija piedāvā variantu vai nu atstāt visu kā līdz šim ar gadskārtēju budžeta piešķīrumu, vai arī noteikt finansējumu pēc aprēķināmas formulas. Piemēram, Eiropas vidējo līmeni – 0,17% no iekšzemes kopprodukta. Par šī modeļa trūkumu apakškomisijā nosauc to, ka šādi likumos noteikti procenti netiek respektēti budžeta veidošanas procesā.

    „[Tas ir ] politikas lēmumu kvalitātes jautājums, nevis šīs formulas vai procenta daļas jautājums,” norāda mediju eksperte Rožukalne.

    Viņa uzskata – atstājot visu kā ir, jaunais likums lielā mērā zaudēs savu nozīmi.

    Tjarve uzsver – mediji ir valsts drošības jautājums.

    “Un, ja mēs valsts drošībai atvēlam šos 2 % no IKP, tad noteikti medijiem mēs arī varētu atvēlēt. Tad tās būtu divas sfēras, kas tiešām ir akmenī iecirstas un neviena Saeima, neviens Ministru kabinets nevar grozīt šo normu. Tāpēc es uzskatu, ka šis fiksētais procents ir laba izvēle un pareiza izvēle,” vērtē Tjarve

    Šonedēļ komisijas sēdē deputāti aicināti runāt par likumprojektu savās frakcijās un diskusijas turpinās arī komisijā.

    KONTEKSTS:

    Jaunais sabiedrisko mediju likums regulēs Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldību, ar likumu cer nodrošināt stabilu un adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju darbam, kā arī iezīmēt nākotnes attīstības vīziju – tātad LTV un Latvijas Radio apvienošanu. Jaunajā likumā paredzēts nodalīt pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, novēršot interešu konfliktu tās uzdevumos. Pašlaik tā gan pārrauga elektronisko mediju nozari, gan ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Ar likuma pieņemšanu iecerēts veidot vēl vienu – tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi.

    Sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir mazākais Baltijas valstīs. 2017. gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1% no IKP, kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17%.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti