Baltijas jūras austrumu daļā mencu zveju nākamgad aizliedz; cer uz atbalstu zvejniekiem

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā pieņemta regula par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020.gadā, paredzot sarukumu Latvijas zvejas iespējām attiecībā uz mencām, brētliņām un lašiem, informēja Zemkopības ministrijā.

Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācijas kritiskā stāvokļa dēļ specializēta mencas zveja 2020. gadā netiks atļauta. Mencu varēs paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši tiks noķerta citu sugu (reņģes, brētliņas, plekstes) zvejā kā neizbēgama piezveja. Baltijas jūras rietumu daļas mencu arī skars ievērojams – 60% – zvejas iespēju kritums, taču zvejas iespējas no šī krājuma Latvijai ir tik nelielas, ka tas nebūšot sāpīgs zaudējums, salīdzinot ar austrumu mencu, norāda ministrija.

Latvijas zvejas iespēju izmaiņas 2020. gadam, salīdzinot ar 2019. gadu:

  • Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) –138 tonnas (-60%);
  • Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajons) – 171 tonnas tikai piezvejai (-92%);
  • Reņģe Baltijas jūrā – 4253 tonnas (-10%);
  • Reņģe Rīgas jūras līcī – 18 539 tonnas (+11%);
  • Brētliņa – 29 219 tonnas   (-22%);
  • Lasis – 11 411 gabali (-5%);

Jau iepriekš apzinoties, ka zivju resursu kritiskā stāvokļa dēļ nebūs iespējams izvairīties no tik radikāliem samazinājumiem, galvenais diskusiju objekts bija zveju pavadošie noteikumi un sociālekonomiskās krīzes risinājumi mencu zvejniekiem. Tie bija Latvijas pamatjautājumi, kurus nācās nopietni aizstāvēt, norāda ZM.

Panākts, ka zvejas kuģiem, kuru garums ir virs 12 metriem, nebūs prasību par novērotāju izvietošanu vai video kameru uzstādīšanu uz kuģiem, lai nepārtraukti sekotu mencu iespējamai piezvejai citu sugu zvejā. Tāpat tiks svītrotas prasības par laivu elektronisko uzraudzību piekrastes zvejā, kas Latvijā attiektos uz Nīcas un Rucavas novadu un Liepājas pilsētas piekrasti.

Vienlaikus pastāv cerības, ka kuģu īpašnieki un zvejnieki varēs saņemt atbalstu par mencu zvejas apturēšanu 2020. gadā. Jūrlietu, zivsaimniecības un vides komisārs Karmenu Vella padomes sēdē esot apliecinājis savu apņemšanos nekavējoši nākt klajā un iesniegt attiecīgos grozījumus.

Vēl no Latvijai svarīgajiem zivju krājumiem ievērojams zvejas iespēju samazinājums skars arī brētliņu – par 22%. Tas nozīmē, ka šīs zivis varēs zvejot maksimālā apjomā, kuru pieļauj ES apstiprinātie zivju krājumu ilgtermiņa plāna nosacījumi. ZM norāda, ka brētliņa ir īsu laiku dzīvojoša suga, kuras zvejas iespējas būtiski ietekmē katra gada nārsta sekmes, kas izraisa ievērojamas zvejas svārstības.

Savukārt pieaugums par 11% gaidāms reņģu zvejas kvotai Rīgas jūras līcī. Tajā zvejo tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki.

“Mēs jau varētu atļaut zvejot vairāk, bet tās zivis tur vienkārši nav. Līdz ar to risinājumi jāmeklē citādāk.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis GrasbergsAnnija Petrova

    Un pamats, kādēļ zivis nav, nav vainīga ne nozveja, ne zvejnieki. Tā ir vides un klimata ietekme, kādēļ šie krājumi samazinās. Tas, ko mēs visvairāk uzstājām, ka jānodrošina sociāli ekonomiskais segums, lai mūsu zvejnieki, flote neciestu. Mūsu galvenais uzdevums bija nevis cīnīties par procentiem, bet cīnīties, lai komisija (..) apsola, ka varēsim atbalstīt zvejniekus, kas cietīs no šī samazinājuma,” sacīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs.

    Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs VoitsAnnija Petrova

      Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits to vērtē kā ļoti nopietnu samazinājumu. Vienlaikus viņš uz notikušo lūkojas no neviennozīmīgi: “Skatoties no “zaļās politikas”, tas ir pareizi mēģināt saglabāt bioresursus, lai tie būtu izmantojami ilgtspējīgāk. Ja skatās no zvejnieku viedokļa, protams, tas ir nepareizi.

      Ko darīt zvejniekiem? Tas ir traģisks, drastisks samazinājums.”

      KONTEKSTS:

      Jau šogad jūlijā Eiropas Komisija noteikusi mencas zvejas aizliegumu atsevišķos Baltijas jūras zvejas apakšrajonos. Tas darīts ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas krājuma saglabāšanai Baltijas jūras austrumdaļā.

      Latvijas mencu zvejas kuģiem tas nozīmē dīkstāvi, par kuru gan šogad bija iespēja saņemt kompensācijas. 

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti