Jaunajai sabiedrisko mediju padomei piedāvā divus variantus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Jauno sabiedrisko mediju padomi piedāvā veidot trīs cilvēku sastāvā vai arī piecu cilvēku sastāvā ar Saeimas izvirzīto kandidātu pārsvaru.

ĪSUMĀ

  • Joprojām Saeimā nav vienošanās par to, kāda būs jaunā sabiedrisko mediju uzraugošā padome.
  • Izšķiršanās ir starp mazu padomi, kur vienu pārstāvi varētu virzīt arī NVO pārstāvis.
  • Otrs variants ir par plašāku padomi, kurā darbotos vairāk politiķu virzīti cilvēki.
  • Arī sabiedrisko mediju finansējumam piedāvā divus variantus.
  • Vienā variantā piedāvā atstāt esošo kārtību, otrā - noteikt finansējuma apjomu pēc konkrētas formulas, piemēram, procentu no iekšzemes kopprodukta.

Jaunajai sabiedrisko mediju padomei piedāvā divus variantus
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

Saeimas Cilvēktiesību komisijā otrdien sāka skatīt jauno sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu. Komisijas sēdē prezentēja Mediju politikas apakškomisijā panāktās vienošanās, kā arī skaidroja jautājumus, par kuriem aizvien ir diskusijas. 

Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!") skaidroja, ka abos variantos padomi apstiprina Saeima. Pirmais variants paredz jauno padomi trīs cilvēku sastāvā, bet otrs – piecu. Pirmajā variantā Saeima virzītu vienu pārstāvi padomē, bet otrajā variantā – trīs. Tādējādi viņi veidotu vairākumu padomē.

"Mēs vienojāmies par cilvēku, kas ir vairākumam akceptējams. Ja ir trīs, tad uzreiz parādās iespēja - nu labi, tev vienu, man vienu šitam vienu. Un tad drusku skaidrāk ir risks, kad iekrāsojās politiskās piederības, kas nenāktu par labu tai padomei, reputācijai, uzticamībai. Un tas ir viens tas uzdevums panākt tādu padomi, kurai var uzticēties," stāstīja Tērauda.

Gan trīs, gan piecu locekļu padomē paredzēts, ka vienu pārstāvi virzītu prezidents un otru – nevalstiskās organizācijas. Proti, Ministru kabineta un NVO memoranda padome. Bijušajam premjeram, deputātam Mārim Kučinskim no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības sēdē radās jautājums par nevalstisko organizāciju virzīto kandidātu.

"Vai jūs apskatījāt tur sastāvu? Tur ir ļoti daudzas organizācijas, kuras tur nav. (..) Un tur apmēram puse pilnīgi noteikti, atļaušos apgalvot, ir kā pavasarī mazie strazdulēni, kuri tur ir iestājušies, lai tiktu pie valsts naudas, kura kaut kādā brīdī varētu atlekt vai neatlekt," sacīja Kučinskis.

Viņš norādīja, ka arī pats nevar piedāvāt labāku risinājumu. Labāku variantu nesaskata arī Tērauda.

Tikmēr izšķirties vajadzēs arī par sabiedrisko mediju finansējuma modeli. Arī te apakškomisija piedāvā divus variantus.

Pirmais – atstāt esošo kārtību ar gadskārtēju naudas piešķīrumu, labojot esošās kārtības trūkumus. Otrs variants – noteikt finansējuma apjomu pēc konkrētas formulas, piemēram, procentu no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Radio un LTV uzsvēra vajadzību pēc prognozējama finansējuma. LTV valdes loceklis Ivars Priede uzsvēra, ka pašlaik darbu var plānot tikai uz gadu.

"Aicinājums to prognozējamības faktoru noņemt no dienaskārtības patiešām ir. Pretējā gadījumā runāt par attīstību, par jebko citu vienkārši objektīvi nav iespējams," sacīja Priede.

Komisija turpinās gatavot likumprojektu otrajam lasījumam. Sēdē deputātus aicināja izrunāt strīdīgākos jautājumus savās frakcijās. Tērauda optimistiski prognozē, ka jauno likumu izdosies pieņemt līdz nākamajam gadam.

KONTEKSTS:

Jaunais sabiedrisko mediju likums regulēs Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldību, ar likumu cer nodrošināt stabilu un adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju darbam, kā arī iezīmēt nākotnes attīstības vīziju – tātad LTV un Latvijas Radio apvienošanu. Jaunajā likumā paredzēts nodalīt pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, novēršot interešu konfliktu tās uzdevumos. Pašlaik tā gan pārrauga elektronisko mediju nozari, gan ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Ar likuma pieņemšanu iecerēts veidot vēl vienu – tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi.

Sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir mazākais Baltijas valstīs. 2017. gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1% no IKP, kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti