Nepieņem lēmumu par ideju ļaut no darba atlaist cilvēkus ar invaliditāti

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ceturtdien, 12. aprīlī, neizdevās panākt vienprātību par Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu izslēgt no regulējuma daļu, kur noteikts – darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, ja viņam ir invaliditāte. Paredzams, ka tagad ekspertu vidū turpināsies diskusijas, lai vēlāk šo jautājumu atkal skatītu citā padomes sēdē.

Šobrīd Latvijā ir ap 8550 bezdarbnieku ar invaliditāti, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati. Tas ir apmēram 13% no visiem bezdarbniekiem.

Savukārt darbā šī gada pirmajos trīs mēnešos iekārtojās ap 890 bezdarbnieku ar invaliditāti.

Dokumenti

NVA reģistrētie bezdarbnieku ar invaliditāti

Lejuplādēt

93.5 KB

Latvijā, lai arī ar izņēmumiem, taču pastāv aizliegums atlaist cilvēku ar invaliditāti. Darba devēji ilgstoši mēģina panākt šīs kārtības atcelšanu un uzsver - tik strikts aizsardzības mehānisms biedē pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Lai mudinātu uzņēmējus veidot jaunas darba vietas, LM nāca klajā ar ierosinājumiem. Tos valdība, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji apsprieda Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

„Tiem cilvēkiem, kas strādā pašreiz, darbavietā nekas nemainītos,” stāsta Reirs. “Bet darba devējam, veidojot jaunas darbavietas, iestātos jauns regulējums, kur cilvēkiem ar invaliditāti būtu lielāka aizsardzība nekā darbiniekam bez īpašām vajadzībām, bet nebūtu šīs totālās aizsardzības, kura ir tagad, ka darba devējam pat pie uzņēmuma krasas štatu samazināšanas nav iespējas mazināt darbinieku skaitu,” viņš komentē.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas

SUSTENTO vadītāja Gunta Anča negatīvi vērtē pastāvošās normas svītrošanu. Cilvēki kļūšot tikai mazāk pasargāti.

„Es uzskatu, ka šis jautājums ir uzpūsts un jautājums ir uzpūsts, lai parādītu kādēļ tad darba devēji neņem darbā cilvēkus ar invaliditāti. Esmu simtprocentīgi pārliecināta, ja norma tiks izņemta, tad rīt, parīt un aizparīt pilnīgi nekas nemainīsies un cilvēku ar invaliditāti nodarbināto skaits nepieaugs ne par vienu cilvēku,” akcentēja Anča.

Vienošanos par iecerēm panākt sēdes laikā neizdevās.

Svītrojot liegumu atlaist cilvēku ar invaliditāti, vajadzētu spriest par papildu bonusiem viņiem. Šāds viedoklis valda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā. „Mūsu priekšlikums bija divi trīs mēneši, ka vajadzētu būt lielākam šim atlaišanas pabalstam nekā parastam darbiniekam, jo, no mūsu viedokļa, būtu pareizi, ja cilvēkam ar īpašām vajadzībām būtu zināmas prioritāras pozīcijas. Viņam tāpat ir grūtāk summāri atrast šo darba vietu,” saka Baldzēns.

Svarīgi, lai eksperti izdiskutē par šo jautājumu, norāda Latvijas Darba devēju konferedācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs. „[Jautājumu] jārisina. Bet jārisina kvalitatīvi. Ar izpratni, ka mums jāpiedāvā darbs, bet, no otras puses, mums jānodrošina arī kompānijas eksistence,” saka Gavrilovs.

Preses konference pēc padomes sēdes

Arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, - šajā jautājumā sasteigt nevajag. „Pat atsevišķi uzņēmumi maziņie ir likvidējušies tikai tāpēc, ka nevar darbiniekus atlaist. Tad acīmredzot problēma kāda sastāv. Bet tāpēc arī tika atgriezts apakškomitejai, jo par šādām lietām vajag runāt līdz savstarpējai sapratnei. Šī ir pārāk sensitīva lieta,” saka Kučinskis.

Brīvo arodbiedrību savienībā skaidro, ka jautājumu izskatīšanai virzīs pēc atkārtotām diskusijām un tas varētu būt atrisināts jau šogad. Baldzēns arī rosināja nākotnē darba devējus motivēt pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, piemēram, piešķirot uzņēmumiem samērīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides.

KONTEKSTS:

Darba devēji iepriekš ir norādījuši, ka mēdz nepieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo viņus uztrauc liegums šādus darbiniekus atbrīvot no darba.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti