Dienas notikumu apskats

Prezidents neapžēlos nosacītā soda prasības neizpildījušo Ansi Ataolu Bērziņu

Dienas notikumu apskats

Vismaz 25 valstis jau paziņojušas par Krievijas diplomātu izraidīšanu

Cīņai ar viltus ziņām apsver regulējuma izmaiņas vai iespēju veidot atsevišķu likumu

Cīņā ar viltus ziņām apsver veidot jaunu likumu

Nošķirt dezinformāciju no vārda brīvības izpausmēm kļūst aizvien sarežģītāk. Jau vieglāk ir cīnīties ar aicinājumiem uz karu vai bērnu pornogrāfiju internetā, tomēr viltus ziņu gadījumā robežas ir diezgan izplūdušas un ierobežojošos pasākumus piemērot grūti, norādīja Saeimas Analītiskais dienests. Arī to, cik sabiedrība ir uzņēmīga pret Krievijas informatīvo ietekmi, atklāt ir grūti, secināja dienests.

„Mēs nevaram viennozīmīgi pateikt, ka noteiktas sabiedrības attieksmes, vērtīborientācijas vai uzskati sabiedrībā iedibinās noteiktu mērķtiecīgu stratēģiskās komunikācijas aktivitāšu dēļ, kas nāk no Krievijas,” norādīja Analītiskā dienesta vadītāja Inese Grumolte-Lerhe. Tam, iespējams, ir daudz citu iemeslu. Piemēram, sociālekonomiskā situācija valstī, arī vēsturiski iedibinājušies uzskati un aizvainojumi.

Interneta vide nav izolēta no pārējās pasaules.

Latvijā izplatīto saturu rada citās valstīs, ko Latvija tieši ietekmēt nevarot. To Satiksmes ministrija uzskata par galveno problēmu.

Tam piekrita Kultūras ministrijas pārstāvis Andris Mellakauls. Šobrīd Eiropas Savienībā top direktīva, kas palīdzēs arī cīnīties ar dezinformāciju. Var arī iekļaut citu valstu pieredzi pašu likumos, teica Mellakauls.

„Mēs varam “nospert ideju” no Lielbritānijas, ka ziņām un raidījumiem par aktuālajiem notikumiem ir jābūt pasniegtiem ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti. Tas gan palīdzētu. Ļoti daudz kanālu Lielbritānijā tiek sodīti, tiem aizrāda par viņu, tā teikt, partejiskumu,” teica Mellakauls.

Iekšlietu ministrija norādīja, ka iestādei, kura sekos dezinformācijas jautājumiem, skaidri jāzina, kas ir melīga informācija un kas nav.

Pašreizējais likuma regulējums it kā ļauj reaģēt uz nepatiesas informācijas sniegšanu.

Tomēr pat gadījumos, kur ir acīmredzama nepatiesība, nav iespējams rīkoties ātri.

Iekšlietu  ministrijas pārstāvji norādīja: lai liktu nepatiesās ziņas, piemēram, no interneta medija izņemt, vajadzīgs tiesas lēmums.  Ja ļautu rīkoties tūlītēji – būtu jānosaka, kurš būtu tiesīgs to izvērtēt. "Otrs iemels ir bažas ir atkāpšanās no vārda brīvības, mēs esam demokrātiskas brīvas valstis, kur cenzūra nav labākais risinājums, kā tikt ar problēmām galā," sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.

Svarīgi nosaukt konkrētu institūciju, kas šo informāciju šķiros. Piemēram, sēdē izskanēja viltus ziņas piemērs par iespējamu pensiju atcelšanu. Tādēļ esot svarīgi skaidrot - tā ir viltus informācija vai cilvēks vienkārši pauž viedokli. Aizsardzības komisijas vadītājam Ainaram Latkovskim (“Vienotība”) atbilde ir skaidra. „Kādā veidā tas var būt kāds viedoklis? Tā ir apzināta sabiedrības tracināšana, lai viņi izietu uz ielām un būtu kāda veida grautiņi,” sacīja Latkovskis.

Laikus jādomā, kā cīnīties tieši ar meliem interneta vidē, uzsvēra deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”). „Nav runa par viedokļiem, un nav runa arī par televīziju, kuriem ir cits regulējums un daudz maz ir kārtībā, tikai piemērošanas vaina,” bilst Ādamsons.

Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants uzskata, ka vērts spriest par regulējuma paplašināšanu attiecībā uz to, kas būtu sodāms. Viņš arī pieļāva atsevišķas nodaļas veidošanu policijā, kurā strādātu arī eksperti dezinformācijas ierobežošanai.

Deputāti runāja arī par interneta vidi citās valstīs. Piemēram, piekļuve internetam var būt personalizēta, pieprasot paroli. Šādi var redzēt viltus ziņu vai melu izplatītāju. Tas varētu disciplinēt cilvēkus, uzskata Latkovskis. „Joprojām ir liela daļa sabiedrības, kas raksta komentāru, viņi domā: „Ja es savā Purvciema dzīvoklītī numur 23 to izdaru, neviens nezina.” Nu, jūs var atrast, pat ja jūs esat anonīms. Līdz ar to arī varbūt likumā uzsvērt un provaideriem nodrošināt, ka tie, kas raksta komentārus, tomēr tiek personalizēti, lai izvairītos no viltus ziņām pēc būtības un to izplatīšanas,” teica Latkovskis.

Pēc sēdes slēgtās daļas noslēguma Latkovskis teica, ka komisija aicinās rīkot kopsēdi ar Saeimas Cilvēktiesību komisiju. Tajā aicinātu piedalīties atbildīgās iestādes un arī elektronisko mediju uzraugu, kura pārstāvji uz šo sēdi nav varējuši ierasties. Par šiem jautājumiem komisija arī organizēšot atsevišķu slēgtu sēdi ar drošības iestādēm.

Eksperti uzsvēra arī sabiedrības izglītošanas lielo lomu, proti, iedzīvotāju medijpratību.

Latvijas Radio jau vēstīja, ka Eiropas Komisija sasparojusies cīņai ar dezinformāciju internetā. Līdz rudenim iesaistītajiem būtu jāizstrādā kopīgs Rīcības kodekss dezinformācijas mazināšanai.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti