Pēcpusdiena

Lauksaimnieki spriež par lauku ceļu infrastruktūru un pasažieru pārvadājumiem

Pēcpusdiena

Saeima komisijās vērtēs likumprojektu par "Oligarhu sarunu" materiālu publiskošanu

Sabiedriskajā apspriešanā jaunais mācību saturs kopumā vērtēts atzinīgi

Izglītības satura reformas apspriešanā saņemti 887 priekšlikumi

Kompetenču pieejā balstītā izglītības satura sabiedriskās apspriešanas laikā dažādās formās – ar priekšlikumu iesniegšanu, ar dalību semināros un diskusijās – piedalījušies 11 400 izglītības jomas darbinieku, kas ir aptuveni ceturtā daļa no nozares.

Nepilnu mēnesi pēc tam, kad noslēgusies vairāk nekā četrus mēnešus ilgusī kompetenču pieejā balstītā izglītības satura sabiedriskā apspriešana, projekts “Skola 2030” prezentēja pirmos apkopotos rezultātus.

887 priekšlikumi

Kopumā iesniegti 887 priekšlikumi, taču iesniedzēju vidū ir ne tikai skolotāji un skolu vadība. Aktīvi iesaistījušies arī vecāki, dažādas biedrības, sabiedrības pārstāvji, valsts institūcijas un citi. Visus ierosinājumus tagad vērtē projekta "Skola 2030" eksperti, ņemot talkā arī partnerus vairākās augstskolās.

Projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa medijiem pastāstīja, ka līdz šim apspriestas idejas un virzieni pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kā arī pamatizglītības un vidējās izglītības standartam. Ar to esot skaidrojamas daudzu skolotāju iebildes, ka standartā nav izlasāms ļoti precīzi, kas tieši katrā priekšmetā jāmāca.

Savukārt nākamā līmeņa diskusiju jautājums būs mācību priekšmetu programmas. Bet priekšmetu tematiskos plānus un stundu plānus veidos skolas un skolotāji.

Sabiedriskajā apspriešanā atzinīgi novērtēta un atbalstīta sistemātiska pieeja satura plānošanai un virzība uz lielāku skolēnu iesaisti mācībās. Neesot iebildumu par mācību satura strukturējumu piedāvātajās jomās, pārskatāmību par bērnu sasniedzamajiem rezultātiem un satura strukturēšanu “lielajās idejās", sniedzot kopainu par apgūstamajām zināšanām un prasmēm.

Bažas vēl nezūd

Taču apspriešanā iesaistītie pauduši, ka būtu jāstrādā ar mācību satura pārslogotību, tostarp sešgadniekiem, kā arī sasniedzamo rezultātu atbilstību bērnu vecumam. Tāpat paustas bažas par pārāk lielām interpretācijas iespējām.

„Tiešām ļoti nozīmīgi saskaņot, kas kurā jomā tiek sākts mācīt, kur tālāk šī prasme tiek nostiprināta un darbināta, lai mēs nemācām to pašu atkal no jauna. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ rodas šī pārslogotība. Mums ir vairāki ieteikumi, ka ne visi sasniedzamie rezultāti atbilst skolēna vecumam. To īpaši mēs dzirdam par sešgadīga bērna mācību saturu. Un līdz ar to mēs to noteikti plānojam pilnveidot un uzlabot. Iebildums, ko mēs arī pieņemam kā ļoti svarīgu un vērā ņemamu, ir tas, ka

vairāki sasniedzamie rezultāti ir formulēti pārāk vispārīgi, tādēļ skolotājiem ir iespēja to interpretēt dažādos veidos, un nav līdz galam skaidrs, cik dziļi un cik daudz šeit jāiemāca,” atzina Oliņa.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pret saturiskiem jautājumiem būtisku iebildumu iepriekš nebija. Tomēr arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka jādiskutē par skolotāju noslodzes un atalgojuma izmaiņām līdz ar vērienīgo reformu.

Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” LIZDA vadītāja pauda bažas par slodžu pieaugumu, jo katram skolotājam būs savs darbs jāpārskata un jāpilnveido. “Mēs nevaram gribēt, lai tiek darīti virkne darbu par “paldies”. Tomēr pedagogam ir svarīgi saņemt materiālā veida atalgojumu, lai viņš būtu motivētāks,” sacīja Vanaga.

Tikmēr bažas par skolotāju trūkumu un pienācīgu atalgojumu viņiem pauda vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Vecāki arī norādījuši uz pārāk lielām interpretācijas iespējām skolotājiem. Lai gan daudzi skolotāji esot saprotoši, taču daļa nav spējuši pielāgoties bērnu vajadzībām.

Tāpēc būtiski, lai mainītos arī skolotāju attieksme, norāda "Mammām un tētiem" vadītāja.

Tāpat saistībā ar satura reformu vecāki netiekot pietiekami informēti un daļa neesot pat dzirdējuši par projektu.

KONTEKSTS:

Latvijā pirmo reizi tiek pārskatīts vispārējās izglītības mācību saturs no pirmsskolas līdz 12. klasei, un jauno kompetenču pieejā balstīto izglītības modeli Latvijā plānots ieviest turpmāko piecu gadu laikā.

2017.gada septembrī sāka jaunās pieejas sabiedrisko apspriešanu, kurā viedokli varēja izteikt  izglītības jomā strādājošie, vecāki, uzņēmēji. Vienlaikus jaunā pieeja pilotprojektā tiek izmēģināta 100 skolās Latvijā.

Jaunajā pieejā mācību saturs būs sadalīts septiņās jomās: valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras un pašizpausmes, dabaszinātņu, matemātikas, veselības un fiziskās aktivitātes un tehnoloģiju. Visās jomās paralēli tiks mācītas arī tā saucamās caurviju prasmes, tādas kā sadarbības spējas, pašizziņa, kritiskā domāšana un radošums. Katram izglītības posmam nosprausts atšķirīgs mērķis.

Vidusskolas posmā skolēnam būs izvēles iespējas. Visi priekšmeti būs divos līmeņos. Optimālais līmenis dos kodola zināšanas par konkrēto jomu, bet pietiekami, lai varētu startēt augstskolā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti