Aicina paredzēt nepilnus 14 miljonus eiro sabiedrisko mediju aiziešanai no reklāmas tirgus

Kultūras ministrijas priekšlikums jaunajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektam aicina paredzēt nepilnus 14 miljonus eiro Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) iziešanai no reklāmas tirgus no 2021.gada.

Kopumā Saeimas Cilvēktiesību komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēma 49 priekšlikumus. Bet otrdien, 13.februārī, sēdē izdevās pievērsties tikai atsevišķiem no tiem.

Jāiziet no reklāmas tirgus

“Vienotības” frakcijā strādājošā “Kustības “Par”” deputāte Lolita Čigāne aicina Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā neizvietot reklāmu. Viņa piedāvā to paredzēt kā vienu no sabiedrisko mediju pamatprincipiem. Šim jautājumam bija veltīta liela diskusijas daļa.

Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) rosināja to skatīt kontekstā ar savu priekšlikumu, kurš ir izvērstāks un paredz izņēmumus. Izņēmumi būtu, piemēram, pašreklāma vai sociālie paziņojumi. Ministre arī norādīja, ka ir uzstādījums - “sabiedriskajam medijam ir jāiziet no reklāmas tirgus, un jānosaka konkrēts atskaites laiks”.

Izskanēja arī bažas par to, vai sabiedriskajiem medijiem ir garantija, ka tiem kompensēs par reklāmām neiegūtos ieņēmumus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Saeimas komisijai iesniegtā informācija liecina, ka reklāmas ieņēmumu kompensācijai LTV un Latvijas Radio 2020.gadā būtu nepieciešami nepilni 14 miljoni eiro.

Finanšu ministrijas pārstāve Līga Šulca skaidroja, ka tas budžetu varētu skart gana ievērojami: „Līdz ar to šādi jautājumi ir risināmi kopā budžeta procesā, jo mēs dotajā brīdī nevaram nevienam apsolīt, ka tiks piešķirts papildu finansējums elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ja tie izies no reklāmas tirgus. Tas ir vērtējams kopā ar visām valsts prioritātēm.”

„Lai ko šodien neteiktu Finanšu ministrija, tas būs mūsu balsojums, mūsu politiskā izšķiršanās,” sacīja deputāts Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”), kurš atbalstīja Čigānes priekšlikumu.

Tomēr, neraugoties uz atbalstu, viņš tāpat kā atsevišķi citi klātesošie izteica satraukumu: „Mums ļoti skaidri jāapzinās, ka nekādu garantiju nebūs. Būs vēlēšanas, mēs nezinām, kas tiks ievēlēts nākamajā Saeimā, kādas partijas, kādas tām būs nostājas attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem.”

Tādēļ Cilvēvičs uzsver – atbalstot šo priekšlikumu, taču vienlaikus nepiešķirot vajadzīgo finansējumu, deputāti tikai vājinās LTV un Latvijas Radio.

Deputāti konceptuāli atbalstīja Čigānes priekšlikumu. Tomēr pēc Saeimas Juridiskā biroja komentāriem to vēl precizēs. Aizliegums neattiektos tikai uz reklāmu, bet uz visiem komerciālajiem paziņojumiem, norādot arī uz izņēmumiem.

Budžetu sasaistīt ar IKP

Kultūras ministre Dace Melbārde ļoti labi saprotot paustās bažas, un arī viņai tādas ir. „Jo mēs jau labi arī saprotam, kādā veidā top katrs budžeta likums, cik ļoti katra nozare velk deķīti uz savu pusi un katram ir savas ļoti stingrās prioritātes, un valdībai tās ir jāsabalansē. Bet ļoti grūti ir pie šī strādāt, ja neiezīmē tomēr tādu stingru nostāju šajā jautājumā. Jo pielemt šādu jautājumu, vienkārši gatavojot kārtējā gada budžeta likumu, ir diezgan grūti.”

Ministre pauda, ka likumā ir jāregulē sabiedrisko mediju finansējuma apjoms, sasaistot to ar iekšzemes kopproduktu (IKP). 

Dace Melbārde: Par sabiedrisko mediju finansēšanuAnnija Petrova

    Melbārde pastāstīja, ka šobrīd Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir viens no zemākajiem finansējumiem Eiropā, jo vidēji Eiropā tas ir 0,2% no IKP, bet Latvijā tas ir aptuveni 0,1%,  kas ir divas reizes mazāks un “nešaubīgi uzreiz ietekmē saturu”.

    “Protams, arī sabiedriskā medija sasaiste ar reklāmas tirgu ietekmē satura kvalitāti, jo tad sabiedriskais medijs nav atbrīvots no cīņas par reitingiem,” sacīja ministre.

    Kultūras Ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne Latvijas Radio otrdienas rītā stāstīja, ka ministrijas ieskatā sabiedriskajiem medijiem būtu nevis jākompensē negūtie ieņēmumi no reklāmas tirgus, bet gan jāsasaista finansējums medijiem ar IKP, lai mediji varētu attīstīties.

    NEPLP vēstulē komisijai arī minēts, ka ir jāizveido “jauns vienots sabiedriskais medijs”. Savukārt Grišāne atzina, ka tā ir padomes nostāja, bet likumprojektā šāds konkrēts priekšlikums nav izskanējis. Arī otrdienas sēdē tas nav apspriests.  

    Priekšā Saeimas komisijai gan vēl nopietnas diskusijas par citām iecerēm. Piemēram, par jaunās Sabiedrisko mediju padomes sastāvu.

    Mediju nozarē LR un LTV iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan abu mediju vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pārraugošā Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

    Deputāti iepriekš konceptuāli atbalstīja Sabiedrisko mediju likuma virzīšanu. Pēc jaunā likuma paredzēts veidot atsevišķu – Sabiedrisko mediju padomi. Tā nodarbotos ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldību. Tādā veidā tiktu atrisināts interešu konflikts līdzšinējā mediju uzrauga funkcijās. Pašreizējā – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – vienlaikus gan pārrauga sabiedriskos medijus, gan, piemēram, soda tos pārkāpumu gadījumos.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti