Aktuāli

VARAM pārstāvis Jānis Eglīts par "māju-kuģi"

Aktuāli

SPRK pārstāvis Andrejs Dombrovskis par konferenci saistībā ar viesabonēšanu ES

Sadarbībā starp Latvijas NMPD un Igauniju 7 gados palīdzēts kopumā 100 gadījumos

«Ātrajai palīdzībai» Latvijas - Igaunijas robežas nav; ar Lietuvu sadarbība tik raiti nesokas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Septiņu gadu laikā Latvijas un Igaunijas pierobežā abu valstu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi sadarbojušies apmēram 100 reizes. Gadījumu, kad kaimiņvalsts mediķi steidz palīgā Latvijas iedzīvotājam pierobežā vai otrādi, nav daudz. Tomēr izšķirošos mirkļos citas valsts mediķi var atbraukt pie pacienta ātrāk un tas vairo drošības sajūtu, vērtē Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Lielākoties atsaucas uz izsaukumiem mājās

Ilze Bukša
Ilze Bukša
 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta administrācijas ēkā dienesta pārstāves Ilzes Bukšas kabinetā Latvijas Radio stāv pie lielas Latvijas kartes. Tā piesprausta pie sienas. Ar Igauniju sadarbība starp dienestiem notiek kopš 2010. gada, savukārt ar Lietuvu tā vēl tikai gaidāma. Bukša stāsta par dienesta brigāžu izvietojumu Latvijas – Igaunijas pierobežā un to, kā praksē šajos gados palīdzēts cilvēkiem no abām valstīm.

„Mūsu brigādes, tās, ko varam piedāvāt Igaunijas pusei kā palīdzību, ir Valkā, Rūjienā, Mazsalacā, arī Strenčos, Apē. Šī ir tā pierobežas zona, no kuras mēs varam arī piesaistīt brigādes, ja viņiem ir vajadzīga palīdzība,” viņa stāsta.

Bukša skaidro, ka dienests redz, kur konkrētajā brīdī atrodas katra brigāde.

Izsaukumi ir dažādi, piemēram, avārijas vienā vai otrā robežas pusē, taču lielākoties runa ir par izsaukumiem uz mājām.

„Atkarībā no tā, kur Igaunijā ir šis izsaukums, tad mēs arī zinām, ja tas ir, piemēram, šeit – vairāk Apes novada tuvumā, tad mēs varam Apes brigādi sūtīt Igaunijai palīgā. Un arī igauņu pusē ir sešas brigādes, arī viņi piedāvā savu resursu, ja tas ir nepieciešams,” stāsta Bukša.

Viņa apstiprina, ka visbiežāk strādā Valkas brigāde. „Jā, tur visbiežāk šīs situācijas rodas, kad abpusēji ir vajadzība pēc palīdzības. Bet principā visa tā pierobežas zona ir nosegta,” norāda Bukša.

Septiņu gadu laikā Latvijai apmēram 50 reižu vajadzējis piesaistīt Igaunijas neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Salīdzinājumam - dienā Latvijas teritorijā vien dienests izbrauc uz izsaukumiem ap 1200 reižu.

Arī Latvijas dienests septiņu gadu laikā devies palīdzībā uz Igauniju ap 50 reižu.

Bukša skaidro - Igaunijas brigādes piesaista retos gadījumos, kad mūsu brigādes bijušas aizņemtas izsaukumos un dienestā prognozējuši, ka nevarēs maksimāli ātri nokļūt negadījuma vietā.

„Gribu uzsvērt, ka tie ir gadījumi, kad ir runa par dzīvību vai kritiskām situācijām. Tie nav izsaukumi, kuros mēs jau prognozējoši varam domāt, ka tā nav tik kritiska situācija un mums jāvēršas pie otras valsts,” norāda Bukša.

Uz kaimiņvalsts slimnīcu ved reti

Taču kā tas notiek praksē?

„Ja, piemēram, izsaukums ir Igaunijas teritorijā, un viņiem nav brīvas brigādes tuvumā, ko sūtīt, viņu 112 centrs lūdz mūsu palīdzību, un mēs nosūtām savu tuvāko brigādi uz šo izsaukumu, kas ir jau Igaunijas teritorijā,”

skaidro Bukša. “Vienlaicīgi igauņi arī sūta savu brigādi uz šo pašu notikuma vietu. Un, nonākot notikuma vietā, kad pirmie esam, sākam sniegt palīdzību un igauņu brigāde mums pievienojas un tālāk pēc tam pārņem savu pacientu un ved uz slimnīcu,” stāsta  neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāve.

Tāpat, ja Igaunijas mediķi dodas palīgā Latvijas iedzīvotājiem, arī Latvijas dienesta brigāde vienalga dodas uz notikuma vietu. „Lai pēc tam, ja pacients ir nogādājams slimnīcā, mēs varam attiecīgi vest pacientu jau uz slimnīcu,” saka Bukša. “Tātad, igauņu brigādes neved, piemēram, uz Vidzemes slimnīcu mūsu pacientus, bet mēs piebraucam klāt un vedam uz slimnīcu jau tālāk hospitalizējam pacientu.”

Bijuši tikai atsevišķi gadījumi, kad Latvijas pilsoni aizved uz slimnīcu Igaunijā Valgā.

Kas jāzina pacientam tādā gadījumā, stāsta Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.

„Pacientam nekas nav jāmaksā,” saka Štālberga,

“ja pacients ārstniecības iestādē uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu un Eiropas veselības apdrošināšanas karti,” viņa norāda.

To bez maksas izsniedz Nacionālais veselības dienests uz trim gadiem. Ar šo karti var saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem. „Ja par neatliekamās palīdzības sniegšanu nekas nav jāmaksā, tad arī Latvijas iedzīvotājs neko nemaksās. Ja ir noteiktas kādas pacientu iemaksas, kā tas ir Latvijā, tad arī pacienta iemaksa ir jāveic tādā pašā apmērā,” norāda Štālberga.

Savukārt, ja Eiropas veselības apdrošināšanas kartes pacientam nav, tad ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Savukārt par saņemtās palīdzības izdevumu segšanu var pieprasīt šo karti aizvietojošo sertifikātu, vēršoties Nacionālajā veselības dienestā.

Ar Lietuvu sadarbība neveidojas tik raiti

Lai arī kaimiņvalsts palīdzība vajadzīga salīdzinoši reti, NMPD pārstāve Bukša uzsver sadarbības vērtību. „Viennozīmīgi jābūt drošības sajūtai šajā pierobežas zonā.

Protams, šāds sadarbības līgums drošības sajūtu vairo gan no dienesta puses, gan no iedzīvotāju puses (..),”

stāsta Bukša.

“Šobrīd abu valstu līmenī, valdību līmenī notiek šī saskaņošana vai vienošanās, vai ir gatavība šādu sadarbību veidot,” saka “ātrās palīdzības” dienesta pārstāve.

Par iespēju sadarboties ar Lietuvu šajā jautājumā runāts vairākus gadus. „Ar Lietuvu ir mazliet sarežģītāk tas, ka Lietuvā neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma pirmsslimnīcas līmenī ir decentralizēta. Tātad šajā garajā pierobežas zonā ir dažādi neatliekamās palīdzības sniedzēji. (..) Tur tas ir decentralizēts un pa vairākām mazākām pašvaldībām. Un katrā var būt savi nosacījumi, savi dispečerdienesti, savs skaits brigāžu un savi principi,” norāda Bukša.

Kad varētu uzsākt sadarbību ar Lietuvu, droši prognozēt nevar.

Janvāra otrajā pusē notikušajā Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē Veselības ministrijas ierēdne Agnese Vaļuliene teica, ka saņēmuši vēstuli no Lietuvas ministrijas. Kaimiņvalsts konceptuāli atbalstījusi vienošanos, tomēr līgumam vēl vajadzīgi juridiski precizējumi. „Neparedzu aizķeršanos, bet, nu, mēs neparedzējām aizķeršanos arī pirms diviem gadiem. Arī pirms diviem gadiem mums likās, ka līgums jau ir gatavs parakstīšanai, un te nu mēs pēc diviem gadiem esam,” norāda Vaļuliene.

Šobrīd divu nedēļu laikā abām valstīm varētu sākties līguma saskaņošana ar ministrijām. Par to piektdien informējusi Lietuvas puse Saeimā notikušajā Baltijas asamblejas Veselības komisijas sēdē, kur sprieda par kopīgiem projektiem veselības aprūpes jomā, stāsta deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”). „Man liekas, ka tagad šķēršļu nav, jo tas ir sagatavots uz trim gadiem - bezmaksas uz abām pusēm. Viss tur it kā ir skaidrs. Atliek saskaņot ar abu valstu pārējām ministrijām. (..) Sākt darbu, es domāju, ideāli būtu jau pēc pusgada, jo faktiski saskaņot laika pietiek, parakstīt un sveiki! Bet nu, pārāk droši, ņemot vērā mūsu pieredzi, es nevaru teikt,” atzīst Ražuks.

Viņš cer, ka sadarbība ar Lietuvu varētu sākties no 1. jūlija. Ja divu trīs nedēļu laikā progresa nebūs, viņš sola rīkoties. Tikmēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā jau redz, kā varētu attīstīt un pilnveidot sadarbību ar Igauniju, piemēram, izstrādājot algoritmus ārkārtas situācijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti