Kopš rudens Linda dzīvo savā mākslinieces darbnīcā Rīgā. Līdz tam viņa ilgus gadus dzīvojusi un bija deklarēta citur Rīgā, taču apstākļi mainījās: “Mēs dabūjām šķirties no šī dzīvokļa sakarā ar jaunu mājas īpašnieku un nevēlēšanos mūs tur paturēt. Man laimīgā kārtā šī lieta varbūt bija tikai daļēji sāpīga, jo man bija šī mākslinieka darbnīca. Un man ir vieta, kur dzīvot.”
Pēc pārcelšanās viņa saprata, ka jānokārto jautājums arī ar jaunās dzīvesvietas deklarēšanu: „Es arī diezgan lielu summu maksāju par šo neapdzīvojamo platību, bet man nebija neviena, ko tur pierakstīt. Man tur neviens nedzīvoja, līdz ar to es maksāju šo palielināto maksu. Es mēģināju vispirms [deklarēties] internetā, un tad jau tur sākās raibi rūtainas problēmas.”
Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv deklarēties darbnīcā nav izdevies – ekrānā parādījies uzraksts, ka šāda adrese neeksistē. Linda sākusi skaidrot situāciju: „Izrādās, jā, šīs mākslinieka darbnīcas iet zem kaut kādas citas kategorijas, tā varētu teikt. Un tur paskaidrots, ka to var izdarīt klātienē, dodoties uz attiecīgajiem iecirkņiem.”
Viņa devusies uz pašvaldību. Taču arī tur deklarēt dzīvesvietu nav izdevies, jo darbnīcai neesot adreses. „Es tiešām jutos patiesi aizvainota. Es pretī uzdevu jautājumu: ja man nav adreses, kā tad man pienāk rēķini un par ko tad man aprēķina maksājumus gan ''Rīgas namsaimnieks'', gan par elektrību, gan viss kaut kas. Viņi atrod, tad man ir adrese. Bet tad, kad man vajag pierakstīties, tad man nav adreses,” brīnās Linda.
Kā risinājumu viņai ieteikuši doties uz būvvaldi, lai darbnīcai piešķirtu adresi. Taču vispirms, pēc Lindas stāstītā, līdz jautājuma atrisināšanai aicinājuši deklarēties jebkur, kaut pie kaimiņiem.
„Tas īsti nav labs ieteikums,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Juridiskās nodaļas vadītājs Arvīds Zahars un skaidro – lai deklarētos, svarīgas ir divas sastāvdaļas: īpašumam vajadzīga adrese un iedzīvotājam jābūt arī tiesiskam pamatam deklarēties. Piemēram, īpašums cilvēkam pieder vai noslēgts īres līgums.
PMLP arī skaidro, ka pašvaldība tik tiešām nevarēšot deklarēt, ja darbnīcai nav adreses. Ik pa brīdim esot sūdzības par to, ka cilvēks nevar deklarēties vietā, kur dzīvo. Visbiežāk gan tas saistīts ar gadījumiem, kad dzīvokļa saimnieks neļauj deklarēties īrniekam.
Ja cilvēks nav deklarēta dzīvesvieta, viņam var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 350 eiro.
Ja deklarēties savā dzīvesvietā nevar, tad to var darīt citā nekustamajā īpašumā, kuram ir adrese un kurā cilvēkam ir tiesisks pamats dzīvot. Bet ja viņam nav tāda pamata?
“Ja viņam tāda nav, tad viņam ir faktiska problēma. Jādomā, kā viņam sakārtot to īpašumu, kur viņš reāli dzīvo. Ja tur ir tiešām tikai adreses problēma, tad jāveic tā procedūra. Ja tur ir kāda cita problēma, tad attiecīgi to risināt,” norāda Zahars.
Rīgas domē par šo gadījumu ieteica sazināties ar būvvaldi. Tās pārstāvis Edgars Butāns Latvijas Radio paskaidroja – šādā situācijā vajag vērsties klientu apkalpošanas centrā un uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu piešķirt adresi. Būvvalde iesniegumu izskata, piešķir adresi un informāciju nosūta Valsts zemes dienestam. Tas savukārt piecu dienu laikā iekļauj adresi reģistrā un izsūta informāciju citām valsts un pašvaldības iestādēm. Un visbeidzot tad arī cilvēks var, piemēram, portālā Latvija.lv deklarēties dzīvesvietā.
Neskaidrību gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicina vērsties pie viņiem vai pašvaldībā.
