Latvijas Radio raidījumu sērijā „Farmācijas neredzamā vara” tika vēstīts par to, kā kaimiņvalstis panākušas zemākas cenas zālēm un kādas ir atšķirības pirktāko bezrecepšu zāļu cenās Baltijā.
Kas izdarīts Latvijā, lai mazinātu zāļu cenas? Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka „tas, pie kā esam strādājuši – pie centralizēta medikamentu iepirkuma, par onkoloģiskiem medikamentiem runājot, veidojot Ministru kabineta noteikumus, kas ļaus mums iepirkt medikamentus centralizēti”.
“Otrs – Nacionālais veselības dienests daudz rūpīgāk diskutē ar zāļu piegādātājiem par cenu,” stāstīja Čakša.
“Un mums ir plāns arī šajā gadā skatīties uz Lietuvas un Igaunijas piemēru, runājot par cenas koridoru,” sacīja ministre.
Koridors nozīmētu, ka, piemēram, atšķirība starp lētākajām un citām kompensējamajām zālēm nedrīkstētu būt lielāka par noteiktu procentu.
„Mums ir references medikaments un nākamais medikaments, tā starpība nedrīkst būt lielāka par noteiktu procentu. Tas ir tas, par ko mēs šobrīd diskutējam, kādā veidā to ieviest. Mēs par to esam runājuši. Mums kā politikas veidotājiem [..] jāsaprot, par kādu koridoru mēs runājam. Šobrīd mums 100% var būt, tad jautājums, vai mēs nevaram to samazināt uz kaut kādu citu procentu skaitu,” pauda ministre.
Saeimas Sociālo lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) uzskata, ka Latvija bijusi salīdzinoši gausa zāļu cenu pazemināšanā. Viņš uzskata, ka ierēdņiem jābūt uzstājīgākiem sarunās ar industriju.
Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas izpilddirektore Natālija Mola vizītē Latvijā uzsvēra, ka svarīga ir savstarpējā sadarbība. Diskusijā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā viņa norādīja uz inovatīvo zāļu sniegtajām iespējām.
„Inovācijas ļauj mainīt veselības aprūpes sistēmu. Mums ir svarīgi gūt labumu no šiem jauninājumiem un attiecīgi ieguldīt tajos,” uzsvēra Mola.
Ražuks pēc sanāksmes ar industrijas pārstāvjiem un citiem iesaistītajiem norādīja, ka tieši no industrijas sagaidītu idejas zāļu cenu mazināšanai.
Viņš atgādināja, ka veselības aprūpei palielināts budžets un tagad viņš sagaidītu no farmācijas biznesa idejas un priekšlikumus, kā samazināt zāļu cenas un par to pašu naudu izārstēt vairāk cilvēku un gūt tādu pašu peļņu.
Eiropā vidēji cīņai ar vēzi tērē 169 eiro uz iedzīvotāju, bet atšķirības starp valstīm ir ievērojamas:
Ražuks vēlas aicināt izskatīt zāļu cenu līmeni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, minot Igauniju kā pozitīvo piemēru. Visās Eiropas valstīs situācija ar zāļu cenām ir sarežģīta. Biedrības „Veselības projekti Latvijai” valdes priekšsēdētāja Vita Dumpe norāda, ka farmācijas nozare ir pasaulē pelnošākā ar vidēji ap 20% peļņu gadā.
Pēc biedrības domām tas liecina par ļoti lielām ražotāju iespējām mazināt zāļu cenas, vienlaikus nodrošinot industrijai saprātīgu peļņu un motivāciju jaunu zāļu izpētei un attīstībai.
Dumpe norādīja - svarīgākais ir prasīt no visiem iesaistītajiem maksimālu caurskatāmību, piemēram, par zāļu izpētes, mārketinga izmaksām un to, cik publiskā finansējuma izmantots, lai radītu konkrētas zāles.
Ministre Čakša vērtē, ka arī turpmāk vajadzīga daudz rūpīgāka diskusija ar industriju par kompensējamo zāļu cenu. Aptiekās cilvēkiem jāpiedāvā lētākās zāles un jāizglīto cilvēki par iespējamām alternatīvām. Arī biedrībā „Veselības projekti Latvijai” uzskata par svarīgu iedzīvotāju izglītošanu. Itin visās izsniegtajās receptēs vajadzētu norādīt zāļu starptautisko nosaukumu un izsniegt lētākās no šim nosaukumam atbilstošajām.
