Globālais latvietis. 21. gadsimts

Pandēmijas laika nestie izaicinājumi diasporas nedēļas nogales skolām

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Pārdomas gadumijā. Uzklausām latviešu kopienas Austrālijā pārstāvjus

Latviešu draudžu darbība un nozīme diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā

Paaudžu nomaiņa diasporas draudzēm rada izaicinājumus. Saruna ar trimdas garīdzniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vēsturiski draudzēm trimdinieku dzīvē bijusi liela nozīme, jo tā bija vieta, kur pulcējās latvieši, vieta, ap kuru veidojās latviešu skolas, kultūras norises. Šobrīd aina ir cita, jo mūsdienās daļa diasporas augusi vidē, kur Dieva vārds nav bijis pašsaprotama lieta, tāpēc baznīcai un draudzēm šis ir izaicinājuma laiks, atzina Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē pārstāvji Īrijā, ASV un Vācijā.

Jautājums ir, kā ar izaicinājumiem draudzes tiks galā, pauda ASV dzīvojošā Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica.  “Vairākās vietās, vecākai paaudzei aizejot mūžībā, darbība draudzē izsīkst un pat noslēdzas. Tagad izaicinājums ir šo kristīgo ar latvisko savienot”.

Arhibīskape norādīja, ka ir jāuzticas jaunajai paaudzei, kas nāk ar savām idejām: “Vairākās draudzēs tas ir brīnišķīgi izdevies. Citviet situācija ir kritiska.”

To, ka draudzes un baznīca ārpus Latvijas mainās, apliecina Vācijas piemērs, kur savulaik bijušas 70 draudzes, šobrīd ir 17. Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē prāvests Klāvs Bērziņš stāstīja, ka viņa vecāku trimdas paaudze ir aizgājusi mūžībā.

Savukārt tiem, kas piepulcējušies diasporai tagad, dodoties darba meklējumos uz Vāciju, vajadzības un prasības ir citādas.

“Jaunpienācēji ne vienmēr iestājas draudzēs, paliekot uzticīgi savām draudzēm Latvijā, bet tomēr. dzīvojot Vācijā, nāk un grib piedalīties baznīcas norisēs, jo redz, ka tā ir vieta, kur kaut kas notiek. Netrūkst arī jaunpienācēju, kuriem, Latvijā dzīvojot, nebija nekādas saiknes ar baznīcu, tomēr viņi atrod mūs, tāpēc ka mēs runājam latviski,” stāstīja prāvests Bērziņš.

Draudzes, kurās vēl arvien norit aktīva darbība, veiksmes atslēga ir jauno cilvēku piesaiste, ļaujot viņiem piedzīvot kalpošanas prieku, iesaistot praktiskos darbos. Draudzēs, kurās darbošanās notiek ar skatu uz ārpusi, ne tikai latvietības uzturēšanu, vērojama izaugsme un pilnvērtīga rosība. Draudzes iesaistās dažādos vietēja mēroga projektos.

Arhibīskape Zušēvica kā piemēru min draudzes iesaistīšanos projektā, kura laikā bezpajumtniekus ASV nodrošina ar zeķēm. Šķietami nenozīmīgs notikums, kas patiesībā draudzei piesaista jauniešus, un tā turpina darboties jau citā kvalitātē. Pastāvēs, kas pārmainīsies, uzsvēra arhibīskape Zušēvica.

Pandēmijas dievkalpojumi

Īrijā kalpojošais diakons Imants Miezis baznīcā kopš aprīļa bijis tikai vienu reizi – pandēmija līdzšinējo draudžu darbību mainījusi ievērojami. Tas gan nenozīmē, ka draudžu darbs ir apstājies, tas joprojām notiek iespēju robežās – attālināti darbojoties, nereti iespējams piesaistīt un iesaistīt kuplāku ļaužu pulku.

Arī ASV, pielāgojoties katrā štatā noteiktiem ierobežojumiem, dievkalpojumi notiek gan klātienē, gan virtuāli, norādīja  arhibīskape Zušēvica. Ierobežojumu pilnais periods vienlaikus robežas nojauc – Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē draudžu dievkalpojumos var piedalīties no jebkuras vietas pasaulē.

Baznīcas mājas lapā vienuviet saplūst informācija par notikumiem visā pasaulē, tostarp virtuālo dievkalpojumu tiešraides un ieraksti, kā arī uzrunas un vēstījumi. Šobrīd tiešsaistes dievkalpojumos piedalās daudz vairāk cilvēku, nekā tas bija iespējams klātienē.

Imanta Mieža vadītajos dievkalpojumos katru svētdienu no mājām pieslēdzas ap tūkstoš cilvēku.  Nule Īrijas draudzei noticis svētku dievkalpojums mežā: 

"Īrijā ir likums, ka ārpus ēkām drīkst pulcēties piecpadsmit cilvēku, bet dievkalpojumos piedalīties drīkst 50 cilvēku, līdz ar to mēs dievkalpojumu rīkojām mežā.

Un tās bija ļoti interesantas sajūtas atrasties vietā, kuru Dievs ir radījis, nevis cilvēks uzbūvējis”.

Vācijā dievkalpojumi nenotiek katru svētdienu, kā tas ir Īrijā vai Milvokos ASV. “Mēs telpas īrējam no vācu draudzēm, un reizi mēnesī vai reizi pa sešām nedēļām notiek dievkalpojums. Tas nozīmē, ka mums ilgas ir mazliet citādākas nekā tādam, kam dievkalpojums pieejams katru svētdienu, un tā jau kļuvusi par rutīnu – atnākt desmitos uz baznīcu, nosnausties un iet mājās,” norādīja prāvests Bērziņš Vācijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti