Globālais latvietis. 21. gadsimts

Tīklošanās: Vecās un jaunās diasporas iesaiste organizācijās ārpus Latvijas

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Dibināta Eiropas latviešu jauniešu biedrība "Eiropas jaunieši"

Iespējas uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā: pieejamie granti un atbalsta programmas

Pandēmijas laika pozitīvā blakne - diasporas profesionāļi atgriežas dzimtenē

Pēdējos mēnešos novērojama jauna tendence – ārvalstīs dzīvojošie latviešu profesionāļi, izmantojot attālinātā darba iespējas, ko īpaši veicinājusi Covid-19 ietekme, dzīvo un strādā Latvijā, kas pasaules mērogā sevi ir pozicionējusi kā drošu vidi, kur šajā trauksmainajā laikā uzturēties, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” stāstīja ārzemēs dzīvojušie latvieši un uzņēmēju atbalsta organizāciju pārstāves.  

Dažādu jomu diasporas profesionāļi aktīvi izmanto iespējas, kas ir pieejamas Latvijā un arvien nopietnāk plāno arī uzņēmējdarbības uzsākšanu šeit. Vājāki signāli par šo tendenci bijuši jau ilgāku laiku, norādīja Valmieras attīstības aģentūras (VVA) valdes locekle Līga Vecā - to var skaidrot ar dzīves kvalitāti, kas Latvijā ir augsta.  Covid-19 laiks pierādījis un apstiprinājis to, ka drošība un dzīves kvalitāte ir tas, pēc kā tiecas cilvēki visā pasaulē. Latvija ir punkts pasaules kartē, kas izceļas uz pārējā fona, par ko ir pamats lepoties.

No Latvijas strādā Amerikas uzņēmumā

Tendenci atstāt lielos pasaules punktus un strādāt attālināti no mazākām vietām, iespējams, saglabājot līdzšinējo darba vietu, apstiprināja latviešu uzņēmējs ar desmit gadu pieredzi Amerikā Lauris Vidzis. Viņš stāstīja, ka Amerikā šobrīd daudzi atstāj lielās pilsētas un turpina strādāt no mazpilsētām vai laukiem.

Tikmēr Lauris pats Covid-19 laikā strādā uzņēmumā Amerikā, bet dara to no Latvijas un plāno tā turpināt, kamēr dokumentācija  un atbildība pret zaļo karti Amerikā to ļaus darīt. Viņaprāt,  dabas tuvums. dzīves kvalitāte, tostarp ātrs internets un, galvenokārt, iespēja būt savā tēvzemē ir priekšrocības strādājot no Latvijas.

“Amerikā es strādāju vadības konsultāciju uzņēmumā, kas primāri fokusējas uz veselības aprūpes sistēmu, lielām slimnīcām, palīdzot tur uzlabot saimniecisko darbību,  palielināt peļņas rādītājus un lētāk un efektīvāk apkalpot pacientus. Tagad, esot Latvijā, arī strādāju tajā pašā uzņēmumā, izmantojot Covid-19 doto iespēju, būt kopā ar ģimeni Latvijā,” stāstīja Lauris.

Darba devējs šādai izvēlei bijis pretimnākošs. “Nedaudz ir pamainījies darba grafiks.

Mana darba diena sākas trijos pēcpusdienā un strādāju līdz divpadsmitiem naktī. Tas ir to vērts, lai būtu Latvijā, baudītu vasaru, satiktu draugus, uzņēmējus un pavadītu laiku ar ģimeni, viņš ir pārliecināts.

Pret reemigrantu biznesa idejām īpašas attieksmes nav

Savukārt otra tendence ir tāda, ka reemigranti atgriežas, smēluši pasaules pieredzi, lai savu uzņēmējdarbību uzsāktu šeit. Diskusiju vērts ir jautājums, vai reemigrantiem būtu nepieciešams kāds īpašs atbalsts, pleca sajūta vai tomēr viņam jāstājas vienā rindā ar pašmāju jaunajiem censoņiem.

Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova norādīja, ka viņi uzņēmējus nešķiro, bet tomēr reemigrantiem uzmanību pievērš gan. “Mūsu primārais mērķis ir veicināt šeit uzņēmējdarbību, neatkarīgi no tā, vai uzņēmējs ir latvietis un visu mūžu šeit dzīvojis vai ir ārvalstu persona, vai varbūt ir reemigrants. Mēs gan, ar šiem cilvēkiem runājot, cenšamies noskaidrot, kāpēc esi atgriezies un kādi ir viņu stāsti, jo tas interesē cilvēcīgi Statistika liecina, ka vidēji 10% no uzņēmumiem, kuri ir inkubatorā, ir ar pieredzi ārzemēs.”

Nešķiro arī uzņēmējus Valmieras pusē, kur priecājas par katru jaunu ideju un cenšas atbalstīt, cik iespējams, tomēr VAA pārstāve Vecā norādīja, ka reemigrantam, uzsākot uzņēmējdarbību, var būt cita starta pozīcija, nekā jaunajam uzņēmējam no Latvijas. Bieži vien šī starta pozīcija reemigrantam ir neizdevīgāka: “Piemēram, bankā ir grūti topošajam uzņēmējam, ja viņam nav šeit kādu laiku bijis konta, nav bijusi saistība ar bankām. Tādā gadījumā ir ļoti grūti doties uz banku ar labu biznesa ideju, sakot, ka te ir mans biznesa plāns, dodiet man aizdevumu. ”

Sietspiedes darbnīca “TingPrint” valdes priekšsēdētāja Zane Babre atzina, ka pēc deviņiem Norvēģijā pavadītiem gadiem atgriezties Latvijā un uzsākt biznesu šeit bijis gana liels izaicinājums.

Pierašana pie Latvijas sistēmas un birokrātiskajiem līkločiem nenotiek uzreiz, tam vajadzīgs laiks.

Atbalsta programma ar lielisku mērķi, bet sliktu izpildījumu

Šobrīd Latvijā jau divus gadus darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) grantu programma saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstīšanai reemigrantiem. Tiesa, šobrīd tā nedod iespēju visiem gribētājiem saņemt finansiālu atbalstu. Iemesls ir nepietiekams laiks, ko cilvēks pavadījis ārpus Latvijas. Tiem jābūt trīs gadiem, kuru laikā topošajam uzņēmējam jābūt izdeklarētam no dzīves vietas Latvijā. Daudzi to aizbraucot nav izdarījuši, līdz ar to saņemt atbalstu nevar. Raidījuma viešņas norādīja, ka tas iemesls, kāpēc programma pieklibo.

“Novērtējam grantu programmas mērķi, idejisko ietvaru, ka tiek veidota viena kārtīga atbalsta programma reemigrantiem. Mērķis kolosāls, izpildījum līdz šim – ne tik kolosāls. Es pati konsultēju pērn četrus potenciālos uzņēmējus, kurus biju iedrošinājusi pieteikties, jo viņi bija nesen atgriezušies.

Visos četros gadījumos ierobežojošo kritēriju dēļ, nācās atteikt grantu programmu, pat nesagatavojot pieteikumu, stāstīja VAA pārstāve Vecā.

Atbildes uz virkni jautājumu par grantu programmu pagaidām palikušas neatbildētas, jo VARAM pieņēma lēmumu šajā sarunā nepiedalīties – aizbildinoties ar komandējumu, atsauca sava ierēdņa dalību raidījuma dienas rītā.

Jāatgādina, ka LIAA aicina pieteikties jaunos uzņēmējus atbalsta saņemšanai biznesa inkubatorā, kas notiek no 1-20. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti