Tūrists, kurš pazīst Latviju
Raugoties uz Covid-19 izplatību, Latvija pašlaik patiešām ir drošāka valsts salīdzinājumā ar citām, līdz ar to arī pievilcīgāka ceļotājiem, tostarp tautiešiem, kuri dzīvo ārzemēs un ierasti vasaru vai daļu tās pavada Latvijā. Tādējādi tieši ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir Latvijas tūrisma nozarei pateicīgākā auditorija gan atpūtas, gan medicīnas un darījumu tūrismam.
To apliecināja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava: “Diaspora ir pateicīga auditorija tūrismā ar to, ka mums nav diasporas cilvēkiem jāstāsta, kas ir Latvija, kur tā atrodas, ko šeit var darīt. Lielākai daļai ārpus Latvijas dzīvojošo joprojām ir ļoti cieša saikne ar dzimteni, īpaši tiem, kuri nesenāk emigrējuši. Līdz ar to mums jāpatērē krietni mazāk līdzekļu un resursu, lai vispār uzrunātu un aiznestu ziņu līdz diasporas tūristiem.”
Tāpat būtiski, ka diasporas pārstāvji bieži dodas uz vietām, no kurām ir cēlušies. Viņi apciemo ģimenes, radus, draugus. “Līdz ar to viņi vairāk pārvietojas par Latviju, vairāk atbalstot tieši mazos pakalpojumu sniedzējus, mazās viesu mājas, lauku tūrisma objektus. Viņi apmeklē tās vietas, kuras “parastais”, starptautiskais tūrists, visticamāk, neapmeklētu vai neiedomātos apmeklēt un aizceļot. Tāpēc ir jāņem vērā šis pozitīvais aspekts, ka
diasporas tūrists ir ļoti pateicīga auditorija ar to, ka mums viņi nav jāpārliecina, cik skaista ir Latvija, bet ar praktisku informāciju un kādu pamudinājumu aicināt viņus uz Latviju,” sacīja Šīrava.
Tieši praktiska informācija un padomi ir svarīgs palīgs tūristiem, izvēloties vienu vai otru galamērķi. Uz to norādīja tūrisma bloga “Lifeinriga.com” veidotāja Lelde Benķe, kura bieži apraksta un ziņo tieši praktisku informāciju. Lelde arī uzsvēra, ka, veidojot un attīstot gan darījumu tūrismu, gan veselības tūrismu, būtiski uzturēt ciešu saikni ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem.
Veselības tūrisms
Medicīnas jeb veselības tūrisms ir pieprasīts diasporā, apliecināja Gunta Ušpele, kura vada Veselības tūrisma klasteri. Tas apvieno vairāk nekā 64 biedrus – ārstniecības iestādes, valsts, reģionālās un pašvaldību slimnīcas, privātās ārstniecības iestādes, monoklīnikas, multifunkcionālas klīnikas, izglītības un pētniecības institūcijas, kas darbojas veselības nozarē, kā arī rehabilitācijas centrus un kūrortviesnīcas.
“Mēs veidojām klasteri ar mērķi – tā kā mēs esam maza valsts, lai mūs sadzirdētu ārpusē, lai kopīgiem spēkiem varētu pastāstīt, cik mēs esam forši, cik mums lieliski ārsti un cik mēs esam konkurētspējīgi dažādos medicīnas pakalpojumos, lai varētu iesaistīt ārvalstu pacientus. To mēs arī veiksmīgi darām. Bet tas neizslēdz to, ka pēc būtības diezgan daudz brauc arī diasporas pārstāvji un izmanto dažādus medicīnas pakalpojumus, un tos ļoti augstu novērtē,” sacīja Ušpele.
Kopā ar Veselības tūrisma klasteri dažādus mārketinga pasākumus veic arī LIAA, lai arvien vairāk medicīnas tūristu atvestu uz Latviju. Lai arī veselības un medicīnas tūrisms nebūs masu tūrisms, tas valstij dod ieņēmumus. Bieži vien veselības tūrists šeit veic ilgstošas manipulācijas un procedūras, tāpat viņš tērē naudu arī tur, kur savus līdzekļus atstāj “parastais” atpūtas tūrists.
Turklāt veselības tūristi, atgriežoties savās mītnes zemes, var kļūt par lielisku reklāmu Latvijas
“Ļoti liela nozīme ir diasporai, kas uzticas pakalpojumiem un pārzina situāciju, un var kalpot kā labi vēstneši saviem paziņām un draugiem mītnes zemēs. Medicīnas tūrisms ir ļoti jūtīga nozare, jo tu uztici savu veselību speciālistiem, kurus tu nepārzini. Tāpēc ļoti svarīga ir personīgā, pozitīvā pieredze un uzticamu cilvēku ieteikumi. Tāpēc, manuprāt, diasporas tūristi vai diasporas cilvēki var kalpot kā labi palīgi, popularizējot veselības tūrisma piedāvājumus,” skaidroja Šīrava no LIAA.
Darījumu tūrisms
Ienesīgāks par atpūtas tūrismu par allaž būs darījumu tūrisms. Lai arī šobrīd darījumu tūrisms ir apstājies, kustība pamazām atsākusies arī šai jomā un tiek meklēti ceļi, kā iesaistīt diasporu darījumu tūrisma popularizēšanā.
“Runājot par darījumu tūrismu un diasporu, gribu uzsvērt, ka diasporas pārstāvji var kalpot arī šajā jomā kā labi vēstneši, parādot un pārliecinot par to, ka darījumu tūrisma pasākumus ir iespējams rīkot Latvijā.
Mēs no LIAA puses plānojam veidot vēstnešu programmu, kurā iesaistīt arī ārvalstīs dzīvojošos latviešus,
savas jomas profesionāļus, kuriem ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu saistībā ar pasākumiem, konferencēm un to rīkošanu, ar aicinājumu un centieniem pārliecināt tos rīkot Latvijā. Tātad arī darījumu tūrismā diaspora noteikti var iesaistīties. Mēs caur šo vēstnešu atbalsta programmu plānojam palīdzēt gan ar materiāliem, gan ar piedāvājumu sagatavošanu, lai diasporas pārstāvji, potenciālie vēstneši varētu Latviju prezentēt kā pievilcīgu darījumu tūrisma galamērķi,” sacīja Šīrava.
Kāda loma ir Covid-19?
Latvijas Radio raidījuma viešņas apliecināja, ka pašlaik Latvija patiešām ir pievilcīga ārvalstu tūristu acīs, līdz ar to ir cerība, ka drīzumā Latvijas tūrisms atkopsies. Visas pazīmes liecinot, ka Latvija nav tikai punkts pasaules un Eiropas kartē.
Bloga “Lifeinriga.com” veidotāja Lelde Beņķe pauda, ka mēs esam pamanīti un savu lomu tajā nospēlējis tieši Covid-19. “Covid-19 laiks lieliski pierādīja, ka neraugoties uz to, ka formāli Latvijas tēla jautājums nav sakārtots, tas nav traucējis Latvijai gūt fantastisku publicitāti ar labiem rezultātiem Covid-19 apkarošanas ziņā. Plaši izskanēja ziņas par Bikšes pieminekli mediķiem, bija ļoti daudz publikāciju par “Apturi Covid-19”. Man liekas, ka brīnišķīgi iezīmējas tas, ka
krīzes brīžos latviešiem ir spēja ļoti ātri saliedēties, ļoti ātri būt radošiem, elastīgiem un pielāgoties situācijai. Tur iezīmējas mūsu stiprās puses, kas tad arī ir tas mūsu tēls.
Tur pilnīgi noteikti diasporai ir iespējas veicināt Latvijas tēla redzamību, turklāt darot to ļoti konkrēti – stāstot, daloties sociālajos tīklos. Stāsti no mutes mutē ir vislabākais veids, kā nodot ziņas par Latviju,” sacīja Beņķe.