Globālais latvietis. 21. gadsimts

Starp Austrāliju, Kanādu un Latviju. Tiekamas ar Ruņģu ģimeni

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Diasporas profesionāļu iniciatīvas Latvijas tautsaimniecībā krīzes pārvarēšanai

Latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas pandēmijas laikā

Laime nelaimē jeb kā diasporas mācību iestādēs izmanto krīzi darba organizēšanai

Sākoties Covid-19 aptuveni viena ceturtā daļa Eiropas latviešu skolu nevarēja turpināt darbību, kamēr ¾ skolu darbojas, izmantojot attālinātus rīkus. Tiesa, katrai skolai bija sava metodika, kā tieši organizēt mācību procesus - kādi izmanto "Zoom", lai saglabātu maksimālu klātbūtnes efektu, kamēr citi izvēlējušies darbu tikai e-pastos. Kopējā tendence - strauji kritās latviešu skoliņu skolēnu skaits.

Māris Pūlis, Eiropas latviešu apvienības izglītības referents: „Tas, ko mēs redzējām, sākoties Covid-19 pandēmijai, ka tas bērnu cipars, kas turpināja mācības, strauji kritās,“situāciju skolās raksturo Eiropas latviešu apvienības izglītības referents Māris Pūlis.

Zane Kažotniece, Co Mayo latviešu skoliņas vadītāja Īrijā ir viena no tām skolotājām, kura darbu turpina un, ja tā var teikt, tad viņas gadījums ir laime nelaimē.

„Mūsu skolas darbība vispār neapstājās, jo man bija iespēja iziet "Classflow" kursus, ko piedāvā Latviešu valodas aģentūra un sanāca tā, ka tajā nedēļā, kad skolas tika aizslēgtas, mēs skolotāji pasniedzām viens otram pirmo stundu "Classflow" vidē, kas ir attālinātās mācības.  Un uzreiz varējām to pielietot dzīvē, strādājot ar skolēniem. Tā arī mēs pašlaik strādājam caur "Skype" un "Classflow".“

Audzēkņu skaits arī Co Mayo latviešu skolā ir samazinājies. Tomēr izrādās, ka šis ir laiks, kad skolas var piedzīvot zināmu uzrāvienu, jo jaunās mācību metodes īpaši uzrunā pusaudžus. Un skaidrojums tam ir fakts, ka viņi ir tā paaudze, kas arī ikdienā ļoti aktīvi komunicē tiešsaistē, tāpēc viņi jaunās mācību tendences pieņem pat ar zināmu sajūsmu.

Elisa Freimane, kura ir pedagoģe Čikāgas latviešu skolā, atklāj savu novērojumus: „Es mācu vidusskolas vecuma jauniešus un viņiem ļoti patīk mūsu Zoom stundas un, ja uz klātienes nodarbībām ne vienmēr bija visi skolēni, tad uz attālinātajām mācībām ierodas visi, jo tas ir kaut kas jauns un sevišķs.“

Arī Zane Kažotniece uzsver, ka, strādājot savā latviešu skolā Īrijā, var novērot - jauniešiem ļoti patīk mācības tālmācībā, izmantojot dažādās platformas un viedierīces, jo tas ir veids, kādā viņi savā starpā sazinās un tas varētu būt viens no veidiem, kā „pieturēt“ pusaudžus latviešu skolās.

Un tā patiešām ir laba ziņa, jo, kā norāda Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāve, tad

12 līdz 18 gadus veci diasporas pārstāvji bieži vien ne pārāk vēlas apmeklēt latviešu skolas klātienē.

Ieva Reine, Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāve raksturo situāciju: „Es par to daudz esmu domājusi, ka tā grupa, kas kaut kur pazūd visumā, ir pusaudži un jaunieši, līdz tam brīdim, kad viņi atkal sāk meklēt savu darbību latviešu sabiedrībā. Un no mūsu pieredzes tieši šis ir laiks no 12 līdz 18 gadu vecumam, kad viņi aktīvi un labprāt iesaistās tālmācībā. Kad iestājas pusaudžu vecums, viņi jūtas neveikli, mācoties klātienē kopā ar mazajiem, un tas ir brīdis, kad viņus var uzrunāt mācībām tiešsaistē. Ja ir labs skolotājs un interesanti draugi, tad viņi mācībās iesaistās ļoti labprāt.“

Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa savulaik tika veidota kā alternatīva klātienes mācībām, un tā ir iespēja mācīties divas reizes nedēļā latviešu valodu, kultūru, kā arī dziedāšanu, visiem tiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas piedalīties klātienes nodarbībās. Un vēl, pilnīgi iespējams, ka tā ceturtā daļa skolēnu, kuri šobrīd nemācās savās latviešu skolās, ir atraduši ceļu uz tālmācības programmām, kurās jau ir veiksmīgas iestrādnes un aptver ne tikai Skandināviju, bet arī latviešu skolēnus citviet pasaulē.

„Covid – 19 ir mainījusi mūsu tālmācības programmu  skolēnu skaitu. Tā ceturtā daļa, ko pieminēja Māris, iespējams ir atradusi ceļu pie mums. Mūsu skolēnu skaits ir dubultojies, salīdzinot ar gada sākumu. Mēs turpinām mācības izmantojot "Skype", "Zoom" un arī mūsu skolotāji ir apguvuši "Classflow",“ pauž Ieva Reine.

Turklāt tālmācības skolēnu skaitam ir tendence pieaugt, tāpēc jo

svarīgi domāt un rīkoties, lai pilnveidotu Latviešu skolu mācībspēku prasmes un zināšanas.

Elisa Freimane, Amerikas latviešu apvienības apvienības izglītības nozares vadītāja dalās ar savu pieredzi: „Mums skolās par skolotājiem lielākoties strādā labsirdīgās mammas. Viņas katra ir zinoša un talantīga savā profesijā- ārstes, inženieres, advokātes un viņas ziedo savu brīvo laiku, lai būtu sestdienās un svētdienās kopā ar bērniem. Bet viņām nav laika gatavot materiālus, un viņas to neprot. Tāpēc mēs esam runājuši, ka mums ir vajadzīgi vairāk metodiķu Amerikā, un mums ir jādomā jauni risinājumi, kā atbalstīt mūsu mammas, kuras brīvprātīgi darbojas kā skolotājas.“

Tālmācībai vēl kāds pluss, tā prasa mazāku vecāku iesaisti, līdz ar to vecākiem latviskai izglītībai nav tik ļoti jāpakārto sava ikdiena, kā tas ir klātienes nodarbībām. Vienu gan vecākiem ne mirkli nevajadzētu aizmirst, ka arī pēc nodarbībām, jo īpaši tālmācības, noteikti ir jāturpina komunikācija ar saviem bērniem latviešu valodā. Vecāki tomēr ir un paliek lielākais un svarīgākais atbalsts diasporas bērniem latviskās dzīvesziņas saglabāšanā.

Kā norāda Amerikas Latviešu apvienības pārstāve un skolotāja Čikāgas latviešu skolā Elisa Freimane, tad Amerikā, kur latviešu skolām jau ir septiņdesmit gadu tradīcijas, tieši vecāki ir tie, uz kuru pleciem iznests viss skolas prieks un smagums. Amerikā, līdzīgi kā Eiropā, šobrīd trīs ceturtdaļas skolu darbojas, Elisas vārdiem runājot, “kaut kādā režīmā”, bet viena ceturtdaļa Latviešu skolu iepauzējušas mācību procesu.

Elisa Freimane: „Gandrīz katrs latviešu bērns Amerikā ir citā skolu sistēmā ar citām prasībā pandēmijas laikā. Latviešu skolām ir jāpielāgo savas prasības tam, kas notiek amerikāņu skolā, jo katra skola ir pakļauta savai pašvaldībai. Mums ir 21 skola un apmēram trīs ceturtdaļas strādā caur epastiem, bet pārējās izmanto "Zoom", "Skype" un "Facetime", lai rīkotu virtuālās nodarbības.“

Amerikā, kur latviešu skolām ir savas, septiņdesmit gadu gaitā izstrādātās metodes, balstīta uz klātienes nodarbībām, uz kopā būšanu un skaidrs, ka nekad, nevienas tālmācības nodarbības nevarēs par visiem simt procentiem aizstāt klātbūtni, komunikāciju un kopā būšanu. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa latviešu skolu krīzes laikā nolēmušas darbu pārtraukt, jo visa sāls tomēr ir kopā būšanā.

Tomēr šis ir brīdis, kad ir jādomā, ko no krīzes Latviešu skolām visā pasaulē paņemt līdzi.

Tāpēc, domājot par nākotni, Māris Pūlis norāda, ka turpmāk klātienes un tālmācībai būtu jāiet roku rokā latviešu skolās, it visā pasaulē, arī pēc Covid-19.

 „Vispirms nepieciešams pilnveidot skolotāju prasmes. Tiem noteikti būtu jābūt kursiem, kas pilnveidotu attālināto gan klātienes nodarbību veidošanas pamatprincipus. Otrkārt, būtu svarīgi izveidot kopīgu platformu, kur varētu būt vienuviet apkopoti gan mācību materiāli, gan dažādi citi palīglīdzekļi mācību procesa organizēšanai un to visu varētu veidot pašas skolas. Treškārt, noteikti būtu jāpalīdz iesaistīt vecākus. Tāpat noteikti būtu jārisina tehniskais nodrošinājums,“ uzsver Māris Pūlis.

Jautājums - kas visus šos iepriekš minētos risinājumus diasporas skolām palīdzētu meklēt, atrast un uzturēt. Iespējams, iniciatīvai būtu tomēr jānāk no Latvijas, no Latvijas izglītības politikas virzītājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti