Gaidāmā ASV prezidenta nomaiņa
Pēteris Blumbergs norādīja uz Baidena lomu Latvijas dalībai NATO: “Es domāju, ka jūs visi ļoti labi pazīstat Džo Baidenu, jo viņam ir slavena vēsture [saistībā] ar Latviju. Viņš bija ASV Senāta ārlietu komisijā tajā laikā, kad apsprieda NATO paplašināšanu un Latvijas iestāšanos NATO. Es tajā laikā biju saistīts ar šiem notikumiem un esmu ticies personīgi ar Džo Baidenu.
Viņš personīgi atbalstīja Latvijas iekļaušanu NATO.
Cilvēki saka, ka amerikāņi par daudz lielās, bet Amerikas balss, lai Latvija iestātos aliansē, bija izšķiroša loma, un par to mēs varam būt pateicīgi Baidenam. Un par to viņam ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. To vajadzētu atcerēties.”
Baidens bija viceprezidents Baraka Obamas laikā un 2016. gadā viesojās Rīgā. “[Baidens] uzstājās ar slaveno runu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kurā atzīmēja, ka Amerika vienmēr aizstāvēs Latviju un sekos NATO alianses piektajam pantam, sakot, ka visas valstis viena otru aizsargās. Tātad, varētu ticēt, ka būs labi, jo Baidenam ir laba pagātne ar mums. Tikpat svarīgi ir viņa padomdevēji ārlietu jautājumos. Viņi arī ir bijuši NATO alianses atbalstītāji un Latvijas draugi,” sacīja ALA priekšsēdis.
Kā uzsver Amerikas Latviešu apvienības valdes priekšsēža vietnieks Mārtiņš Andersons, Amerikas valdība jau nav tikai prezidents. Tāpēc esot svarīgi novērtēt ALA līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar ASV Kongresu, Senātu, Pārstāvju palātu un organizāciju, kura lobē Baltijas intereses.
ALA priekšsēdis uzskata, ka līdz ar jaunā prezidenta ievēlēšanu Amerikā arī Amerikas Latviešu apvienībai Vašingtonā sākas jauns laiks, jo nāksies meklēt iespējas kontaktēties, lai ietekmētu jauno valdību. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tam, kuri cilvēki nonāk ar ārlietu jautājumiem saistītos amatos cerībā, lai šie cilvēki ir labvēlīgi noskaņoti Latvijai un atbalsta veiksmīgas Latvijas un Amerikas attiecības.
Gadījumā, ja uz kādu no ārlietās svarīgiem amatiem pretendētu persona, kura ir pret NATO, tad ALA nekavējoties paustu savu nostāju un bažas par to. Tas nozīmē, ka ALA valde tur roku uz pulsa par notikumiem Amerikā, un tas patiesi esot labs signāls Latvijai.
ALA kongress un sadarbība ar Rīgu
Latvijas drošība pēc Amerikas prezidenta vēlēšanām bija tikai viens no jautājumiem, kas tika apspriests nesenajā ALA kongresā, kurš norisinājās oktobra nogalē un pirmo reizi apvienības pastāvēšanas vēsturē notika tiešsaistē. Aplūkoto tematu loks bija vērsts ar skatu nākotnē: izceļot gan jau pieminētos Latvijas drošības un aizsardzības jautājumus, gan arī diskutējot par latvisko izglītību, kas pašlaik lielākoties norit attālināti, tāpat arī tika runāts par kultūru, meklējot citādu pieeju ikdienas aktualitātēm.
Kongresa norise liecinot par to, ka ALA ir saliedēta un tās biedri zina, kādas ir prioritātes, par tām liecina arī pieņemtās kongresa rezolūcijas. Veiksmes atslēga tam ir augstas raudzes profesionāļu iesaistīšanās Amerikas Latviešu apvienībā, kuri darbojas dažādās jomās. Kongresā arī spriests, kā paplašināt Amerikas Latviešu apvienības balsstiesīgo biedru skaitu, arvien vairāk iesaistot jaundibinātas biedrības, kuras veidojas Amerikas latviešu diasporā.
ALA biedri pārrunājuši Rīgas attīstības iespējas. Mārtiņš Andersons norādīja – ja Rīgai būs labi, arī Latvijai būs labi: “Es ar saviem PBLA un ALA kolēģiem nesen virtuāli tikāmies ar jaunievēlēto Rīgas mēru, un viņš zina, ka mēs esam gatavi sadarboties. Es nevaru šobrīd runāt par konkrētiem projektiem, bet viena no Amerikas Latviešu apvienības prioritātēm ir Latvijas ekonomiskā izaugsme, kas iespējama, sadarbojoties un tiekoties mūsu rīkotajos pasākumos.
Mūsu interesēs ir, lai Rīga kļūst par veiksmīgu reģionālo galvaspilsētu. Jo labāk Rīgai ies, jo labāk klāsies Latvijai un latviešiem.”
ALA ir svarīgi savest kopā Amerikas latviešus ar uzņēmējiem un savas nozares profesionāļiem Latvijā, veidojot jaunas sadarbības iespējas un formas, kas nāks par labu Latvijas ekonomikai.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notika otrdien, 3. novembrī. Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.
Lai gan mediji Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju pasludināja jau 7. novembrī, līdzšinējais prezidents Donalds Tramps atteicies atzīt savu sakāvi, apgalvojot, ka balsu skaitīšanas laikā notikusi krāpšanās.
