Globālais latvietis. 21. gadsimts

Iespējams, reemigrantu senioriem nebūs jāmaksā IIN no pensijas, kas nopelnīta ārvalstīs

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Diasporas un Latvijas uzņēmēju sadarbības virzieni nākotnē

Šogad skolēnu dziesmu un deju svētki. Tiem gatavojas arī diasporas jaunieši

Austrālijas, Norvēģijas un Luksemburgas latviešu jaunieši pošas uz dziesmu svētkiem

Tuvojas XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tiem pošas latviešu bērni un jaunieši visā pasaulē. Norvēģijā svētkiem gatavojas latviešu zēnu koris. Svētku repertuāru ļoti cītīgi arī apgūst folkloras kopas. Tādu citur Eiropā un Austrālijā ir 19. Arī šiem 500 bērniem un jauniešiem jāiztur pārbaudes kritēriji, lai nokļūtu svētkos.

Austrālijā pirmo reizi korī apvienosies dziedātāji no dažādām pilsētām

Gints Ceplenieks

Arī jaunieši no Austrālijas ir ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, lai svētkos piedalītos kā Austrālijas jauniešu koris, kurā pulcējušies jaunieši no Melburnas, Sidnejas, Adelaides, Kanberas, Brisbenas un Varnambulas. Kā Latvijas Radio norāda Doma kora skolas direktors Gints Ceplenieks, kurš vadījis meistarklases Austrālijā, tad latviešu jaunieši Austrālijā ļoti cieš no tā, ka viņi grib dziedāt korī, jo tas prasa viņu brīvo laiku, sestdienas un svētdienas, vasaras brīvlaikus. Turklāt Austrālijā tā ir jau trešā paaudze, kas kopj savu latvietību, kam ir ļoti dziļas saknes, un tas pavisam neticami, ka trešās paaudzes jaunieši kāpj uz skatuves un dzied latviski.

Kora vadību Austrālijā ir uzņēmusies Jolanta Lārmane, divu dziedošu jauniešu mamma, bet projekta koordinatore ir Ieva Ozoliņa.

Austrālijā dziesmu svētkiem gatavojas jau astoņus gadus, un ideja radusies tieši Jolantai, kura aizvedusi uz iepriekšējiem dziesmu svētkiem nelielu daļu Austrālijas jauniešu, bet šoreiz ideja ir vest uz dziesmu svētkiem latviešu jauniešus no visas Austrālijas, tāpēc dibināts un veidots Austrālijas latviešu jauniešu koris 12-18 gadus vecajiem.

“Šis ir jauns un nebijis projekts. Es vadu jauniešu kori Melburnā, bet mēģinājumi notiek arī citās pilsētās, un es esmu apņēmusies, ka visi, kuri gatavojas, nokļūs dziesmu svētkos, tāpēc mēs gatavojamies trīs kora nostiprināšanas pasākumiem, meistarklasēm Melburnā.

Viens kopmēģinājums būs tikai puišiem, viens meitenēm un maijā gatavosimies visi kopā," klāsta Jolanta Lārmane.

Pieteikušies svētkiem ir ap 40 Austrālijas latviešu jauniešu, tiesa, ne visi uz svētkiem tiks, jo daļai nāksies nokļūšanu uz svētkiem salāgot ar mācībām. Studentiem vienkāršāk, jo svētki iekrīt studiju starpposmā, skolēniem gan drusku sarežģītāk, jo nāksies kavēt mācības, kam skola prasa sarūpēt svētku rīkotāju sagatavotu atbrīvojumu. Uz svētkiem Austrālijas latviešu skolēnus palaidīs tikai tad, ja skolas vadība uzskatīs, ka dalība dziesmu svētkos būs uzskatāma par izglītojošu notikumu.

Turklāt attālums ir vēl viens šķērslis, kas no tālās zemes var apgrūtināt koristu ierašanos Latvijā. Abas valstis šķir 16 tūkstoši kilometru, un maksa par ceļu uz svētkiem gulstas uz dalībnieku vecāku pleciem, tāpēc doties vai nedoties uz svētkiem būs liela izšķiršanās un nebūt ne viegls lēmums. 

“Mēs varam lepoties, ka Austrālijā ir jaunieši, kuri var un grib dziedāt un piedalīties latviešu pasākumos,"  saka Austrālijas latviešu kora projekta koordinatore Ieva Ozoliņa.

Zēnu koris no Norvēģijas

Bergenā uz pilnu klapi svētkiem gatavojas folkloras kopa, kurā darbojas meitenes un arī zēnu koris, kurā apvienojušies zēni no vairākām Norvēģijas pilsētām, Latvijas Radio stāsta latviešu skolas “Bergausis” vadītāja Antra Sunde. Viņa uzskata, ka tas ir neticams fakts, ka diasporu svētkos pārstāvēs zēnu koris no Norvēģijas.

“Tā ir tāda apstākļu sakritība, ka mums lielākā daļa bērnu skolas vecumā ir tieši puikas. Tie ir aktīvi un forši puikas, kuri bijuši arī iepriekšējos dziesmu svētkus un jau otro gadu aktīvi mācāmies Dziesmu svētku koru programmu zēnu koriem," saka Antra Sunde. Viņā atzīst, ka repertuārs puikām, kam nevienam nav iepriekšējas kora pieredzes, ir gana sarežģīts.

"Tā ir viņu pirmā pieredze dziedāt korī, jo, lai varētu cerēt tikt uz kādu no koncertiem, mums ir jāsasniedz kādi panākumi. Mēģinām katru otro svētdienu, un semināri nedēļas nogalēs ir reizes, kad sanāk visi dziedātāji, un tad dziedam visi kopā. Daudz strādāt nākas arī mājās kopā ar vecākiem," darba gaitas apraksta Sunde.

Luksemburgas pieredze

30 bērni no Luksemburgas brauks uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem, viņi pārstāvēs Luksemburgas latviešu folkloras kopu “Mazās dzērves”. Lai gan 30 bērnu un jauniešu folkloras kopa pēc skaita varētu būt arī koris, tā vadītāja Aiga Ožehovska izvēlējusies diasporas jauniešiem piemērotāko formu. 

“Manuprāt, diasporai vispiemērotākā forma ir tieši folklora, jo nevajag atlasīt balsis, uz skatuves drīkst vienkopus būt lielie bērni ar mazākiem. Lielie mazos pamāca. Viņi kopā var rotaļāties, spēlēties, draudzēties, un tā ir viena varen burvīga lieta," stāsta Ožehovska. Viņa norāda, ka piektdienas vakaros, pēc pilnas darba nedēļas, disciplīna nevienam nav tas galvenais iemesls, kāpēc viņš brauks uz kādu mēģinājumu. Taču uz folkloras kopas nodarbību bērni brauc.

Folkloras kopas vadītājai piekrīt arī svētku rīkotāji, kuri sadarbojas ar diasporu, sakot, ka folklora ir demokrātiskākais no veidiem, kā izbaudīt svētkus, tiesa, arī šeit ir jāiztur svētku dalībniekiem izvirzītie noteikumi un prasības. Ja grib piedalīties dziesmu svētkos, var radoši pieiet repertuāram, tomēr tam jāatbilst kopējai svētku noskaņai un noteikumiem, piemēram, arī rotaļu programma, īsā programma ir jānofilmē un jāsūta svētku rīkotājiem, lai viņi var pārliecināties, ka šie dalībnieki ir gatavi svētkiem.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šogad Rīgā norisināsies no 6. līdz 12. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti