Globālais latvietis. 21. gadsimts

Muzeja "Latvieši pasaulē" darbība pandēmijas laikā un nākotnē

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latviešu draudžu darbība un nozīme diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā

Pandēmijas laika nestie izaicinājumi diasporas nedēļas nogales skolām

Pandēmijas laika izaicinājumi latviskai izglītībai pasaulē. Zviedrijas un Atēnu skolu pieredzes

Lai kur pasaulē nebūtu latvieši, viņu centieni saglabāt latviskumu, centieni izvairīties no asimilēšanās ir saistīti ar nedēļas nogales skolām. Tās ir skolas, kas parāda to, cik dažādos veidos iespējams radoši un aizrautīgi strādāt ar diasporas jaunāko paaudzi.

Lūk, divi spilgti piemēri – Stokholmas latviešu skola ar pieredzi, kas krāta jau kopš 1953. gada, un pavisam nesen radusies skola Atēnās, kuras veidotāji paši sevi nemaz par skolu neuzdrošinās saukt, tāpēc dēvē sevi par bērnu klubu “Jautrie apelsīni”, tomēr mērķis kā vienai, tā otrai ir viens. 

Pērn Stokholmas latviešu skola savu darbību nav pārtraukusi nevienu sestdienu un ar savu piemēru spilgti pierāda, ka pandēmija nespēj apturēt vēlmi un nepieciešamību latviskai izglītībai diasporā.

Kā stāsta Stokholmas latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde, ne bērni, ne vecāki, ne pedagogi pērn ne mirkli neizjuta, ka būtu kļuvis kaut kā mazāk, ja runa ir par nedēļas nogales latviešu skolu: “Tiklīdz Zviedrijā izsludināja piesardzības pasākumus, skola pārgāja mācību procesā online. Ir mazas skolēnu grupas, kuras pedagogiem un skolas pārvaldei shēmojot, kurš pa kurām durvīm ienāk un iziet, darbojas arī klātienē. Visi pārējie, tostarp pieaugušie, darbojas ''Zoom'' platformā.“

Lielākā veiksme tam, ka pandēmijas laikā mācību process pat ieguvis, nezaudējot neko no iepriekš paveiktā, slēpjas skolotājos, kuri spēj saredzēt ikvienu un ikkatru, sadodoties rokās un pasakot, ka šī būs mūsu diena un šie būs mūsu svētki. Skolotāji viens otru atbalstot, saredz milzu ieguvumu, darbojoties jaunajā vidē. Stokholmas skolā mācās ap simt skolēnu, ar kuriem strādā teju divdesmit pedagogu. 

Lielisks atbalsta instruments jaunajam mācību procesam ir Latviešu valodas aģentūras izstrādātie palīgrīki, ko Stokholmas skolas pedagogi un skolēni atzinuši par labiem esam un ar aizrautību darbina virtuālajā vidē. 

Stokholmas latviešu skolas pārzine iepazīstina ar vairākiem jauninājumiem skolā, kas notikuši šo apstākļu dēļ – draudzība ar Rīgas sākumskolu, iesaistot viņu skolotājus.

Bija apmācības skolotājiem, kā ar pavisam parastām lietotnēm darboties mācību procesa laikā.

Klausoties Stokholmas pieredzē, sarunā iesaistās Ingrīda Tauriņa, kura uzsver, ka katras skolas pieredzes stāsts ir vērtīgs un iedvesmojošs kādai citai skolai. “Latviešu draugu kopas Atēnās” bērnu kluba “Jautrie apelsīni” vadītāja pārstāv ļoti mazu skolu, kurā klātienes mācību laikā nodarbībās tikās 18 bērnu, kuri bija sadalīti divās grupās, mazulīšos un vecākajā grupā, kas ir no četru gadu vecuma un uz augšu. “Jautrie apelsīni” ir pilnībā brīvprātīgs dažu mammu darbs, kam šobrīd izdevies panākt juridiska statusa noformēšanu, un tas noticis tikai 2020. gadā.

Ingrīda Tauriņa, “Latviešu draugu kopas Atēnās” bērnu kluba “Jautrie apelsīni” vadītāja: “Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam saukt sevi par skolu, jo mēs neviens šeit neesam skolotāji. Mums ir brīnišķīga sadarbība ar Itālijas skolu un tās skolotājiem, kas ir mūsu mentori, un mēs esam brīvprātīgie palīgi – skolotāju asistenti. Šobrīd Grieķijā ir ļoti stingri ierobežojumi, kas liedz atstāt savu mājokli bez īpašas atļaujas.  Tāpēc kopš marta Grieķijā klātienē nedarbojās ne skolas, ne bērnudārzi. Vasarā, situācijai uzlabojoties, mēs  – “Jautrais apelsīns” – varējām pat tikties klātienē, doties pārgājienā ar distancēšanās elementiem un darboties dabā.

Lai “Jautrie apelsīni” varētu turpināt iesākto, palīgos nākusi Eiropas latviešu apvienības (ELA)  iniciatīva, savienojot vienotā, ļoti aktīvā tīklā Dienvideiropas diasporas skolas, kas devis impulsu un iedvesmu jaunām idejām.

“Mums ir izveidojies tīņu klubiņš, jo tā ir bērnu grupa, kura vislabāk ir iekļāvusies online vidē. Online režīms mums ir palīdzējis atvērt fiziskās robežas, ļaujot mums pulcēt vairāk skolēnu, darbojoties attālināti,” priecājas Ingrīda Tauriņa.

Vēl “Jautro apelsīnu” viens lielisks atklājums, darbojoties ar mazulīšiem, kuriem attālināto mācību procesu nodrošināt ir sarežģītāk, lai neteiktu – neiespējami, ir: iesaistot vecākus, tiek  ierakstīti video sveicieni, kurus samontē, un tie kalpo, kā saziņas veids pašiem jaunākajiem Grieķijā mītošajiem latviešiem. Liela daļa mācību materiālu ir no Latvijas, bet te ir viens klupšanas akmens – autortiesību ierobežojumi, kas liedz saturu izmantot Grieķijā, piemēram, materiāli, kas radīti Latvijas Televīzijā, nav pieejami. 

Kā uzsver Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, visi veiksmīgie risinājumi iespējami, jo ir cilvēki, kas ir galvenais virzītājspēks un kuri ar visu sirdi, radošumu darbojas, lai skolas strādātu un mācību process latviešu valodā neapstātos.

Tieši tāpat nākotnē ikvienai latviešu skolai būs jācenšas salāgot digitālos rīkus ar mācībām klātienē, jo saturs un vērtības latviskajai izglītība nav iedomājams bez satikšanās un līdzdarbošanās. ELA šobrīd liek punktu pa punktam kopā savu Eiropas latviešu izglītības vīziju un stratēģiju, jo skaidrs ir viens, ka latviešu skolām un latviskajai izglītībai diasporā ir milzu nozīme.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt