Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latviskās izglītības darbs ārpus Latvijas pandēmijas laikā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste

Diasporas profesionāļu iniciatīvas Latvijas tautsaimniecībā krīzes pārvarēšanai

Diasporas atbalsts Latvijas eksportētājiem – līdz galam nenovērtēts

Covid-19 krīze ir lieliska iespēja. To dzirdot, kādam, iespējams, šķitīs, cik var malt vienu un to pašu, tomēr sarunā ar biznesa pasaules pārstāvjiem un ekspertiem nākas secināt, ka krīze tiešām ir iespēja, kas daudz parāda arī par mums pašiem. Uzņēmuma "Madara Cosmetics" dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere saka paldies saviem klientiem, kas novērtē kampaņas #atbalstivietējo un patiešām arī atbalsta savējos. Turklāt šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. 

"Madara Cosmetics" vēlas diasporas atbalstu

"Mēs šo rezultātu jūtam un esam ļoti pateicīgi, jo katra šāda preces atzīšana, to nopērkot, uzreiz dod darbu vietējiem cilvēkiem, un interesanti, ka līdzīgu tendenci jūtam Eiropā. Tur, kur nelielās tirdzniecības vietas ir vaļā, cilvēki tās atbalsta un bizness var turpināties," klāstīja Tisenkopfa-Iltnere.

Krīze likusi gan pārprofilēties, gan pielāgoties, un tas noticis pārsteidzoši veiksmīgi.

"Mani pārsteidz efektivitāte, ar kādu gan uzņēmuma, gan Latvijas un arī globālajā kontekstā  mēs esam spējuši vienā momentā, vienā mirklī izmainīt paradumus. Burtiski nedēļas laikā adaptējoties, mēs esam kādus divdesmit gadus nogājuši. Es nebeidzu apbrīnot, cik tas ir efektīvi un cik tas ir labi planētai, jo daudz ko varam izdarīt, nepiesārņojot planētu ar CO2. Par to ir milzīgs prieks un lepnums gan šaurā ikdienas, gan globālā kontekstā," atzina uzņēmēja.

Un šis ir brīdis, kad, veiksmīgi spējot pārslēgties uz jauniem biznesa veidiem un rīkiem, ir tik svarīgi pamanīt un izmantot visas tās iespējas, ko sevī slēpj diaspora.

Jo, ja līdz šim par diasporu daudz vairāk domāts un runāts kultūras kontekstā, tad šobrīd ir laiks pa īstam novērtēt ārpus Latvijas mītošo latviešu vērtību arī citās jomās. 

"Diasporas tīklošanos, es pieļauju, ka varētu vēl vairāk aktivizēt un stiprināt, jo uzņēmējam ieiet jaunā tirgū, vai tā ir Amerika, vai cita valsts, tas ir kā ieiet mākonī, sevišķi, ja tas ir ārpus Eiropas Savienības, jo te mums tomēr ir harmonizēta likumdošana. Ja tas ir ārpus Eiropas Savienības, tur viss jāsāk no nulles - ar etiķetes saskaņošanu ar likumdošanu un vietējās situācijas izprašanu un konkrētu specifisku kontaktu meklēšanu. Te noteikti diaspora varētu savu lomu spēlēt kā maigais atbalsts, maigais tīklošanās mehānisms, kas līdz ar citiem tīklošanās mehānismiem vai jau esošām platformām noteikti var būt veiksmes faktors," sacīja Tisenkopfa-Iltnere.

Ārzemju latvieši – eksporta speciālisti?

Uzņēmuma "Madara Cosmetics" dibinātājai piekrita arī uzņēmēja un Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenvega, sakot, ka, dzīvojot ārpus Latvijas, viņa ļoti skaidri redz to iespēju, kā iesaistīties  un piedalīties Latvijas uzņēmēju atbalsta pasākumos.

"Līdz šim mēs vairāk vai mazāk esam diasporu izmantojuši kā kultūras centru, lai, dzīvojot ārpus Latvijas, turpinātu celt un kopt savu latvisko pašapziņu un identitāti, bet mēs neesam tik daudz izmantojuši iespēju atbalstīt Latvijas eksportu un uzņēmējus.

Katrs no mums ir kā tāds mazs Latvijas vēstnieks, un mēs varam izvēlēties, ko mēs ar to darām. Manuprāt, veiksmīgi būtu to izmantot un palīdzēt viens otram, kas, iespējams, nav latvieša gēnos tāda pirmā reakcija.

Kā saka Lotte, tad, ieejot jaunos tirgos, iespēja satikties ar latvieti, kurš tur dzīvo, ir nenovērtējama iespēja," atzina Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja

Spīgule-Buijtenvega stāstīja par savu pieredzi Latvijas un Dienvidzviedrijas biznesa asociācijā, kas vairāk bāzēta zem goda konsula, bet tas princips ir līdzīgs, kā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kad kopā tiek savesti vietējie un Latvijas uzņēmēji. Un šo satikšanos laikā latvietei ir iespēja pateikt Latvijas uzņēmējiem, ka viņa dzīvo Zviedrijā un, ja vien kāds atbalsts ir nepieciešams, viņa ir gatava palīdzēt. Tiesa gan, šobrīd tā ir brīvprātīga un daļēji uz patriotiskām jūtām balstīta palīdzība, tāpēc noteikti apsverama ir doma par sertficētiem eksporta ekspertiem.

"Kad [Latvijas Ministru prezidents Krišjānis] Kariņa kungs tieši pirms Covid-19 bija atbraucis uz Kopenhāgenu, mēs runājām par to, cik forši būtu, ja LIAA varētu sertificēt eksporta speciālistus. Tie būtu ārpus Latvijas dzīvojoši latvieši, kuri tādējādi varētu stiprināt Latvijas eksportu un sev nopelnīt algu," klāstīja Spīgule-Buijtenvega.

Diasporas palīdzība jānovērtē naudā 

LIAA jau šobrīd veido ciešu sadarbību ar diasporu, piekrītot Spīgules-Buijtenvegas sacītajam, ka iepriekš tiešām diaspora uzlūkota caur kultūras skatu punktu, tad tagad to uztverot caur potenciālu iespēju prizmu. Transformācija notikusi arī tajā, ka kādreiz, skatoties uz ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, tā doma bija, ka viņi palīdzēs par velti, tad šobrīd uzņēmēji saprot, diasporas palīdzību nevar novērtēt par zemu, un tā ir jāvērtē arī naudā.

"Šobrīd uzņēmēji saprot, ka parunāšanās pie vīna glāzes vakariņās ir skaidra un saprotama, bet tālāk, ja kāds gaida, ka viņam sagatavos pieteikumu iesniegšanai lokālajā uzņēmumu reģistrā, tad par to tomēr būs jāsamaksā.  Tāpēc ir jānovērtē ārvalstīs dzīvojošie tautieši, saprotot, ka viņi nebūs lētāki par citiem un viņiem arī nav jābūt lētākiem.

Ja gribam saņemt atbalstu, saņemt to latviski kādā tālā ekskluzīvā valstī, tad par pakalpojumu būs jāmaksā tirgus cena, un tas ir absolūti normāli.

Uzņēmēji to šobrīd ir saklausījuši, un neviens negaida, ka kāds kādam ilgtermiņā palīdzēs par velti. Tas ir ļoti būtisks atslēgas moments, ka tajā mirklī, kad mēs sapratīsim, ka tas ieslēdz biznesa dinamiku, tad ir ekspektācijas pret samaksu un pakalpojuma kvalitāti. Un tāpēc mums ir svarīga platforma, kur varēs pieteikties, atrast un interesēties," teica LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

#EsiLV apvienos diasporas uzņēmējus, zinātniekus 

Uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns norādīja, ka tāda platforma šobrīd ir. Pateicoties Covid 19 krīzei, veiksmīgu darbību uzsācis jau vairākus gadus lolots projekts #EsiLV, kas ir biznesa platforma, kam ir plāns pārtapt par organizāciju. Digitālās komunikācijas ir paātrinājušas platformas darbību. Platforma #EsiLV ir kustība ar mērķi pārveidoties par organizāciju, kas apvieno diasporas uzņēmējus, investorus, profesionāļus, zinātniekus un viņu apvienojošos klubus.

"Ja līdz šim vairāk runājām par Latvijas produktu eksportu, tad diasporai ir stipri vairāk lomu, kurās tā var iesaistīties. Ne tikai palīdzot ar produktu eksportu no Latvijas, bet arī palīdzēt piesaistīt darbiniekus Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Kā arī profesionāļi, kuri dažādu dzīves kūleņu dēļ nonākuši ārvalstīs, var sniegt savu redzējumu par rīcībpolitiku valsts institūcijām noteiktu jautājumu risināšanā. Tos latviešus, kuri darbojas citās valstīs, var salīdzināt ar ārvalstu investoriem mītnes zemēs. Viņi tur darbojas kā ārvalstu investori, ar savām zināšanām un ar saviem naudas līdzekļiem, tos ieguldot mītnes zemes ekonomikā. 

Viņi var sniegt savu redzējumu, kā Latvijai labāk strādāt ar ārvalstu investoriem un kā šīs investīcijas pēc kāda laika var atgriezties Latvijā," teica Greiškalns.

Šobrīd #EsiLV vairāk koncentrējas uz Eiropu, arī Āziju un Ķīnu. Plānota sadarbība ar Ameriku, ar laiku noklājot visu pasauli. Galvenās aktivitātes pašlaik ir virtuālajā vidē, rīkojot tējas vakarus, kas ir digitālās vides sarunas par aktuāliem tematiem un veiksmes stāstiem. #EsiLV organizē vebinārus, kuros profesionāļi dalās savā pieredzē un izglīto klausītājus par noteiktiem tematiem, piemēram, par pasaules līmeņa transformācijām un digitālajiem rīkiem, kas bija svarīgi un aktuāli pašā Covid-19 pandēmijas sākumā, par personīgo zīmolvedību un citiem. 

Platformas praktiskā darbībāa šobrīd ir vairāki virzieni, jo diasporas profesionāļiem un uzņēmējiem ir, ko teikt

"Mēs, ārpus Latvijas dzīvojot, esam dažādi apbružājušies, katrs ar savām individuālajām idejām, dauzoties pret visnotaļ aizvērtajām mūsu valsts institūciju durvīm ar priekšlikumiem un skatījumiem, kā mēs varētu ar savu pieredzi uzlabot Latvijas konkurētspēju, tad šobrīd mēs apvienojamies un veidojam viedokļus, stāstām mūsu uzskatus un ceram, ka atradīsim dzirdīgas ausis gan no uzņēmējiem, gan no valsts institūcijām," sacīja Greiškalns.

LIAA cer uz veiksmīgiiem eksporta stāstiem

Sarunas noslēgumā LIAA direktors vēlreiz uzsvēra diasporas lielo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un ekonomikā, norādot, ka sadarbība ar diasporu no LIAA viedokļa ir būtiska, lai  Latvijas uzņēmēji kaut ko saniegtu vai nu eksportā, vai investīciju piesaistē. 

"Mēs sagaidām, ka caur tautiešiem ārzemēs mums būtu desmit vai simt veiksmīgi eksporta stāsti gadā. Tas ir izmērāms lielums, ko varam testēt ar dažādu platformu vai kanālu palīdzību, lai saprastu, kurš no tiem strādā labāk.

Tas ir mūsu nākamais solis, lai saprastu, vai vajag tikšanās vietu Jāņos, pie ugunskura, kur sabrauc 700 tautiešu kādā no populārām valstīm ar lielu diasporas daļu, un tā ir tā tīklošanās – ar dziesmām un dejām, vai tie ir atsevišķi vebināri, kur ir divdesmit cilvēku, desmit Latvijas uzņēmēji un desmit zinoši ārzemju latvieši kā eksperti. Mūsu uzdevums ir atrast veiksmīgāko veidu, kā panākt uzstādītos mērķus. Mums ir jāiet un jāmēģina dažādi veidi un jāmēra, lai saprastu, kurās valstīs kurš no veidiem strādā labāk un veiksmīgāk," sacīja Rožkalns.

Eksperti norāda lai pēc Covid-19 krīzes nebūtu vēl viens emigrācijas vilnis, Latvijā ir jārada darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Lai tādas būtu, uzņēmumiem ir jāražo preces vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Lai šādas preces vai pakalpojumus eksportētu, vajadzīgs gan tautiešu atbalsts ārzemēs, gan investīcijas inovācijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti