Globālais latvietis. 21. gadsimts

Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Neveidot jaunu emigrācijas vilni jeb Latvijā pēc krīzes nepieciešamās prasmes

Sociālekonomisko procesu, patēriņa kulta un klimata pārmaiņu izgaismojums pandēmijas laikā

Latviešu toksikologs no Austrālijas brīdina par Covid-19 «brīnumzāļu» dezinformāciju

Sabiedrībai jāturpina pieturēties pie vienkāršajiem Covid-19 piesardzības pasākumiem, Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21. gadsimts” pauda Austrālijas latvietis, klīniskais toksikologs un profesors Monaša universitātē Melburnā Andis Graudiņš. Tāpat profesors brīdināja par sociālajos tīklos sastopamo dezinformāciju saistībā ar "brīnumzālēm" pret Covid-19.

Graudiņš Latvijā ir kopš februāra. Šajā laikā profesors ir lasījis lekcijas Rīgas Stradiņa Universitātē. Pandēmija arī viņu “piespieda” pāriet uz tiešsaistes lekcijām. Viņaprāt, no vienas puses, tas ir labi, jo studentiem saglabāsies lekciju ieraksti. No otras puses –  izpaliek tiešā saziņa, ko profesors uzskata par mīnusu. Jūnijā viņam bija plānots atgriezties Austrālijā, bet šobrīd nav īsti skaidrības, vai un kā tas izdosies.

Profesors pauda pārliecību, ka visi vienkāršākie, bet efektīvākie pandēmijas piesardzības pasākumi, proti, roku mazgāšana un distancēšanās, joprojām ir jāuztur: “Mums būs jāievēro principi, ar kuriem esam dzīvojuši pēdējos divus trīs mēnešus. Pie tiem mums visā pasaulē nāksies pieturēties ilgāku laiku, jo labākais ir preventīvais darbs, nevis akūtā ārstēšana.”

Tāpat Graudiņš atgādināja, ka sociālajos tīklos ir ļoti daudz dezinformācijas saistībā ar vielām, kas var palīdzēt cīņā ar Covid-19: “Vienmēr ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai kādu citu medicīnas profesionāli, lai viņš apstiprinātu rakstītā patiesumu, lai cilvēki nenodarītu sev ļaunumu. Līdz šim sociālajā vidē par dažādām brīnumzālēm parādījies daudz nepatiesas informācijas, kurai nav pārbaudīti izcelsmes avoti.”

Viens no profesora pētniecības virzieniem ir nepamatota paracetamola lietošana, proti, saindēšanās ar šo vielu, kam arī pandēmijas laikā nezūd aktualitāte:

“Sākoties pandēmijai, daudz tika rakstīts, ka ibuprofēns ir bīstams, bet tika  pierādīts, ka tā nav taisnība. Taču šajā situācijā cilvēki daudz vairāk lietoja tieši paracetamolu kā pretsāpju un pretdrudža vielu.”

Pētnieku interešu lokā noteikti nonāks arī jautājums, vai pandēmija būs ietekmējusi paracetemola pārdozēšanas gadījumu skaitu, paredzēja profesors. “Tostarp arī, kādi bija paracetamola lietošanas paradumi Covid-19 laikā, īpaši valstīs, kur līdz šim paracetamolu nelietoja tik bieži. Būs iespēja pētīt, vai nav radušās blaknes, lietojot paracetamolu, īpaši lielos daudzumos. Līdzīgi varēs pētīt arī citu vielu lietošanas paradumus pandēmijas laikā,” stāstīja Graudiņš.

Runājot par saindēšanos, profesors uzsver, ka ne tikai medikamenti ir bīstami – šobrīd ārkārtīgi aktuāls temats ir arī alkohola patēriņš. Graudiņš norādīja, ka būtu ļoti svarīgi cilvēkiem vēlreiz atgādināt, ka alkohola lietošana pārāk lielos apjomos ir veselībai un dzīvībai kaitīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti