Viss sākās ar to, ka 2007.gadā saujiņai latviešu entuziastu no Amerikas, Kanādas un Latvijas, apkopojot savas dzimtas un citu trimdinieku stāstus, radās nepieciešamība dibināt biedrību, kas palīdzētu visas šīs vēstures liecības apkopot vienuviet. Tā radās privāta bezpeļņas biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” (“LaPa”). Muzejs privāti darbojies jau 13 gadus. 2020. gads iezīmē jaunu pavērsienu pētniecības centra darbībā – ir veikta muzeja akreditācija, un tas ir kļuvis par pilntiesīgu muzeju. “LaPa” izpilddirektore Ieva Vītola atzīst, ka tas ir novērtējums, kas pašiem rada labu sajūtu un dod iespēju muzejam, ko līdz šim atbalstījuši tikai privātie ziedotāji, pretendēt uz finansiālu atbalstu no valsts puses, piedalīties Valsts kultūrkapitāla fonda konkursos.
Šis ir īpašs muzejs bez savas izstāžu zāles un pastāvīgas mājvietas, toties ar krājuma glabātavu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ieva Vītola Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts" skaidroja: “Fiziski muzejam krātuve atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas pagrabstāvā, bet tas nenozīmē, ka mēs negribētu savu mājvietu.
Tā kā mums nav pastāvīgas mājvietas, tad mēs veidojam lielas un vērienīgas izstādes, ko izvietojam citur.
Piemēram, pēdējās izstādes notika Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, plānā ir arī izstāde Latvijas Dzelzceļa muzejā. Mēs tagad pilnīgi droši un precīzi varam izstāstīt, ka sakrātas ir gandrīz 18 000 vienības, kas ir pamatkrājumā un palīgkrājumā. Mēs to zinām precīzi tāpēc, ka esam veikuši krājuma pārbaudi, kas bija vajadzīga, lai muzejs izietu pilnu akreditācijas procesu. Mums ir arī Akmeņu ielā, netālu no LNB, birojs, jo, aktīvi darbojoties jau trīspadsmito gadu, krātuvē vai telpā, kur glabājas muzeja lietas, nav labi tikties ar cilvēkiem no malas, jo tas ietekmē mikroklimatu. Un tāpēc līdz ārkārtējās situācijas ieviešanai tikāmies un strādājām klātienē savā mazajā birojā.”
Muzeja atbalstītāji un pasākumu organizētāji atrodas visdažādākajās vietās pasaulē, līdz ar to muzeja darbiniekiem jau ir pieredze strādāt tiešsaistē un pāreja uz pilnībā attālinātu darbību nav sagādājusi problēmas.
Muzejs pandēmijas laiku izmantojis ļoti ražīgi – šobrīd atjaunotajā muzeja mājaslapā apskatāmas piecas digitālas izstādes, kā arī notiek dažādi tiešsaistes pasākumi.
Īsi pirms valsts svētkiem pasākumā “Rakstnieku cēliens” tiešsaistē ar saviem priekšlasījumiem satikās Pāvils Johansons no Zviedrijas, Laris Krēsliņš no ASV un Lalita Muižniece no Latvijas. Trīs dažāda vecuma rakstnieki vienuviet radīja svētkus ikvienam, kurš šajā vakarā pieslēdzās rakstnieku lasījumiem. Decembra sākumā tautieši no visas pasaules varēja satikties muzeja organizētajā tiešsaistes notikumā “Trimdas tērpi zem lupas”, kas ļāva katram palūkoties uz tautastērpu no pavisam cita skatu punkta, vienlaikus tā bija muzeja krājuma sagatavošana tautastērpu izstādei.
Viens no vērienīgākajiem tiešsaistes notikumiem bija 18. novembra maratons "Tu bij' tajā demonstrācijā?”, kas norisinājās platformā “Zoom”. Vairāk nekā astoņu stundu ilgās sarunās un liecībās par trimdas jauniešu pieredzi, piedaloties demonstrācijās pret padomju varu, muzejs “LaPa” vācis ziedojumus režisores Māras Pelēces topošajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Valiant”. “Valiant” ir automašīnas marka mašīnai, kas kļuvusi par simbolu latviešu trimdinieku protestiem demonstrācijās. Filma stāstīs par to, kādā veidā pagājušā gadsimta 80. gados jaunieši ārzemēs uzturēja dzīvu ideju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šobrīd filmai vajadzīgie materiāli ir safilmēti, un nākamajā gadā sāksies tās montāža. Visticamāk, savu pirmizrādi filma piedzīvos nākamgad.
Muzejs “Latvieši pasaulē” ir atvērts ikvienam, kurš vēlas papildināt tā krājumu, tāpat muzejs šobrīd dzīvo ar milzu cerību, ka kādu dienu tam būs pašam savas telpas un ka 2021. gadā apstākļi būs labvēlīgi, un varēs notikt vērienīga izstāde, kas apkopos politisko demonstrāciju liecības.
