Kultūra / Tautas māksla
Jūrmalā aizsācies ceļojošais izstāžu cikls “Mūsu simts tautumeitas Latvijas simtgadei''. Par māla tautumeitu izskatu rūpējušies gan keramiķi, gan mākslas skolas audzēkņi, gan arī cilvēki, kuri mālu rokās turējuši pirmoreiz. Projektā iesaistījušies aptuveni 150 dalībnieki, bet apmeklētāji izstādi var papildināt, uzrakstot savu tautas tērpa stāstu.
Viļānos šodien pulcēsies ziņģētāji un stāstnieki no tuvienes un tālienes. Izdziedot no paaudzes paaudzē mantotās ziņģes un izstāstot nopietnus un smieklīgus notikumus no dzīves, vakara dalībnieki šogad vienosies kopīgajā tēmā “Redz, kā dzīvo...”, informē pasākuma organizatori.
Latvijas simtgade rosinājusi pabeigt vairākus gadus lolotu ieceri – to atzīst folkloras kopas dalībnieces Saldū. Tā ir arheoloģisko tērpu darināšana pašu rokām un no pašiem pamatiem. Padoms prasīts vairākiem meistariem. Vispirms izzināts, kā ar dabas krāsvielām krāsot dziju.
Daugavpils un Krāslavas vairākās baznīcās notiek 9. Starptautiskais jaunatnes poļu garīgās dziesmas festivāls, kurā izskan koncerti ar garīgajām dziesmām mūsdienīgās apdarēs. Festivāls aizsākās pirms gandrīz 15 gadiem, un pārsvarā tajā piedalās poļu skolu audzēkņi un tie jaunieši, kuru senči nāk no Polijas. Dalībnieku skaits festivālā katru gadu pieaug.
Aizvadītās nedēļas nogalē Kārsavā XIX Starptautiskajā masku tradīciju festivālā tika svinēti Meteņi jeb senlatviešu pavasara gaidīšanas svētki, un atbilstoši tradīcijām maskās tērpti ļaudis iegriezās lauku sētās, rīkoja saietus un izklaidēja interesentus, nesot auglību, svētību un izdošanos visam nākamajam gadam.
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā svētdien, 11. februārī, svinēs Meteņus. Ikviens aicināts darināt sev masku un gatavoties jestrām rotaļām.
Dagdas novadā pēc ilgāka pārtraukuma aizvadīta aizgavēņa vakarēšana. Tā ir sena tradīcija, kad kaimiņi pulcējas vienuviet kādā lielākā namā, lai kopā dziedātu, dejotu, apgūtu jaunus arodus un atminētos senču stāstīto un mācīto. Par tradīcijas atjaunošanu Dagdas pusē rūpējas folkloras centra komanda, kas mudina aizmirstās tradīcijas atjaunot arī citos novados.
XIX Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šajā nedēļas nogalē, 10. un 11.februārī, norisinās Ziemeļlatgalē, Kārsavas novadā. Maskošanās galvenās norises notiks Kārsavas novada pagastu lauku sētās un Kārsavas kultūras namā, kur katra no 22 masku grupām no dažādiem Latvijas novadiem rādīs savu priekšnesumu. Festivāla noslēgumā būs masku gājiens un kopīga Meteņa, pavasara atgriešanās sagaidīšanas svinēšana.
Gatavojoties XXVI Vispārējiem Dziesmu un XVI Deju svētkiem un svinot Latvijas simtgadi, jau šodien, 9.februārī, un rīt Vienības namā Daugavpilī norisinās Starptautiskais tautu deju festivāls. Šāds festivāls notiks pirmos reizi, un tajā piedalīsies deviņi deju kolektīvi no Latvijas un Lietuvas, kopskaitā ap diviem simtiem dalībnieku, kas izdejos dažādu tautu dejas, parādot, cik bagātas deju tradīcijas valda Latvijā un mūsu kaimiņvalstī.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz jestrām Meteņa svinībām 11. februārī no 12.00 līdz 16.00. Metenis ir ne tikai pavasara vēstnesis un jauna gada sākums, bet arī gada līksmākie svētki un lielākais ķekatu laiks. Arī Brīvdabas muzejā šajā dienā neiztikt bez maskošanās, dančiem un rotaļām, radošām darbnīcām un gardā Meteņa cienasta.
Ideja par tautu tērpu darināšanu savām rokām Jēkabpils vēstures muzeja darbiniekiem radās pirms trim gadiem, kad par šādu iespēju sāka interesēties muzeja apmeklētāji. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumam, nu jau divu gadu garumā visi interesenti var profesionāļu uzraudzībā apgūt dažādu tautastērpa detaļu izgatavošanu, un šobrīd tiek cītīgi strādāts pie krāšņo Krustpils villaiņu izšūšanas.
Ar izstādi Ķekavā 2.februārī savu pusgadsimta jubileju sāks svinēt deju kolektīvs „Zīle”.
Visi, kuriem patīk adīt, aicināti iesaistīties Ventspils novada šalles adīšanā, kas būs viena no iedzīvotāju veltēm Latvijas simtgadē. Jau zināms, ka šalles fragmentus ada, piemēram, Zlēkās, Užavā un Puzē, tas jau ir gatavs Vārves pagastā, bet čaklās rokdarbnieces vēl var papildināt adījumu.
Latvijas Universitātes profesora Valda Muktupāvela grāmatai "Tautas mūzikas instrumenti Latvijā" sagatavots tulkojums angļu valodā, un grāmata ceļos uz Londonas grāmatu gadatirgu.
Svētdien, 28. janvārī, plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājā notiks ģimeņu folkloras kopas “Garataka” koncerts.
Sākoties aukstākam un sniegotākam laikam, Kurzemes Tautas tērpu informācijas centram gluži kā uz pasūtījumu izdevies godā celt krāšņos adītos cimdus. Šajā nedēļas nogalē adīšanas entuziastes un amata meistares pulcējās Liepājas muzejā, lai piedalītos vienā no lekciju cikla „Kurzemes dārgumi” pasākumiem.
Amatas novada kultūras centrā Ģikšos 20.janvāra vakarā notiks jau 11. starptautiskā Ģikšu danču nakts.
Nezin vai ir otrs tāds suvenīrs, kuru ieraugot jebkurā citā pasaules valstī, var droši teikt, ka tā īpašnieks ir bijis Latvijā un konkrēti – Siguldā. Un tas ir Siguldas spieķis. Šobrīd šī suvenīra darināšanas prasmes pārzina 11 cilvēki, taču, lai tās saglabātu arī nākotnē, Siguldas spieķis ir viens no pirmajiem, kas ir iekļauts Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Siguldai vien raksturīgais suvenīrs top Spieķu darbnīcā, kas atrodas pils kompleksa staļļa ēkā.
Ēvalds Ābele pēc profesijas bija agronoms. Strādāja par mākslinieku noformētāju, bet viņa mūža lielākais devums ir Jelgavas novada Zaļenieku pagasta iemūžināšana gleznās vairāk nekā pusgadsimta garumā. Pagasta kultūras namā atklāta talantīgajam māksliniekam veltīta piemiņas izstāde.
Atzīmējot latviešu dramaturga Mārtiņa Zīverta 115. gadskārtu, viņa dzimtajā pusē Jelgavas novada Vilces pagastā jau otro reizi kopā pulcējās amatierteātri, kuru repertuārā joprojām ir viņa lugas. Dzīves laikā gan Latvijā, gan trimdā Zviedrijā viņš sarakstījis vairāk nekā piecdesmit darbu, no kuriem daudzi aktualitāti nav zaudējuši arī mūsdienās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
