Kultūra / Tautas māksla
Atbildi uz jautājumu "Ar ko mīl spēlēties meitenes?" piedāvā Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, kurš šonedēļ visu mīlētāju dienā Daugavpils Māla mākslas centrā atklāja izstādi ar šādu pašu nosaukumu.
Laikā, kad visā pasaulē svin svētā Valentīna dienu, Vecumnieku novadā nedēļas nogalē, 16. februārī, varēs satikt latvisko Valentīnu – vai pārtapt par tādu, lai nosvinētu Meteņus kopā ar tuvajiem. Un tas nav sirsniņām rotāts puisēns ar loku un bultām, ko tik ierasts asociēt ar Rietumu pasaules Valentīnu.
Lai izzinātu vecticībnieku kultūru un piemirstās tradīcijas, Daugavpils novada Naujenes pagastā tiek rīkotas radošās darbnīcas. Praktiski darbojoties, top vecticībnieku kultūrai raksturīgi priekšmeti. Pirmās nodarbības laikā apmeklētāji apguva ļestovkas jeb vecticībnieku lūgšanu kreļļu izgatavošanas iemaņas.
Vienpadsmit latviešu, latgaliešu un dažu citu Eiropas valstu tautu kadriļu melodijas – šādu tautas mūzikas krājumu sagatavojusi kapela “Dziga”, kurai klajā nāk septītais albums ar nosaukumu “Gostūs”.
2019. gada 5. februārī Lībiešu institūtā Rīgā notika Latvijas Nacionālā kultūras centra jaunizdotās grāmatas “Dienvidkurzemes adītās jakas” atvēršanas pasākums.
Meklējot jaunas tekstilšķiedras, māksliniece un skolotāja Annele Slišāne divu gadu laikā īstenojusi unikālu projektu "100 deči". Neparastie dekori, kas darināti gan no neapstrādātiem augiem, gan otrreiz izmantotiem materiāliem, jau priecējuši skatītājus mākslinieces dzimtajā Latgalē un Vidzemē, bet tagad tie par dabas vērtībām stāstīs Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas apmeklētājiem.
Līdz 17. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centra vestibilā interesentiem iespējams aplūkot fonda “Nāc līdzās” organizēto fotoizstādi “Es ieraudzīju…”. Izstādes mērķis ir apliecināt to, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām arī spēj labi ieraudzīt momentu un to iemūžināt.
Ceļu pie interesentiem pirms nepilna mēneša sāka astoņas e-grāmatas, kas ir mācību līdzeklis Baltijas reģiona tradicionālo instrumentu spēles apgūšanai. Projekta veidotāji ir tautas mūzikas eksperti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Teksta materiālus grāmatā papildina arī video paraugi, skatāmi datorā vai mobilajā ierīcē.
Ar vērtīgām dažādu laiku liecībām katru gadu savu krājumu papildina Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
Izstāžu centrā "Ķīpsala" 22. decembrī pulksten 17.00 notiks tautas deju lielkoncerts "Saules spēks", kurā piedalīsies vairāk nekā 700 dejotāju no Rīgas, Mārupes un Jelgavas.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izstāžu zālē no 19. decembra līdz 23. aprīlim būs apskatāma izstāde “Muzeja ieguvumi 2018”, kurā ir eksponēta daļa no šī gada muzeja krājuma jaunieguvumiem.
Draudzība starp ārvalstīs mītošo latviešu un Latvijas pašdarbības kolektīviem vēl nav bieža parādība. Arī Šveices latviešu deju kolektīviem “Ramtai” un “Zvaniņam”, un Latvijas “Zelta Sietiņam” tā bija pirmā pieredze, taču abas puses zina, ka draudzība nu ir cieši nodibināta, turpinās plaukt un iedvesmot arī citus kolektīvus veidot ciešākas saites. Pirms dažām dienām visi trīs kolektīvi sadejojās Cīrihē, uzvedumā “Kā zvaigžņu pasakā”.
Svētdien, 9. decembrī, Krāslavas novada Kalkūnes pagastā notiks ebreju kultūras vakars “Tum balalaika”. Hanukas svētku priekšvakarā, vēloties novadniekus iepazīstināt ar ebreju tautas tradīcijām, plānota ebreju ēdienu degustācija, novadpētnieka Josifa Ročko stāsts par ebreju ietekmi uz Krāslavas un Kalkūnes pagasta attīstību un viņu ieguldījumu vēsturē.
Aizputes novada Apriķu muižas ēkā 98 gadus atradās pamatskola, kas šovasar nelielā skolēnu skaita dēļ tika slēgta. Tagad bijušajās klašu telpās savu darbību, iekārtojot jaunas ekspozīcijas, paplašina Apriķu muzejs. Tur nupat atvērtā Eiropā un pasaulē lielākā sprēslīcu kolekcija.
Vairāk nekā simt ieslodzīto dažādos cietumos atsaukušies aicinājumam piedalīties Latvijas simtgadei veltītā konkursā. Tajā iesniegti ne tikai zīmējumi un adījumi, bet pat skulptūras un karikatūras. Tie, kuri ieslodzījuma vietu jau pametuši, atzīst, ka nereti tieši šādas nodarbes palīdzinājušas īsināt dienas, kas ieslodzījumā ir absolūti vienādas.
“Mantots vai pašas darināts, nepretendējot uz arheoloģisko vai etnogrāfisko precizitāti” - ar šādu uzstādījumu triju gadu garumā ir grāmatā apkopoti 120 tautastērpu stāsti, kas divu gadu garumā ceļojuši izstādēs dažādās Latvijas vietās. Rādot tautastērpus, to valkātāju stāstus un tādā veidā mudinot arī citus, kuriem vēl nav pašiem sava tautastērpa, tādus darināt. Projekta “Mans tautastērps” izstāde šobrīd apskatāma arī Līvānu Amatniecības un mākslas centrā.
Redzot to, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, daudzbērnu māmiņām, pensionāriem, tātad cilvēkiem, kuriem ikdienā nav iespēju būt darba ierindā, ir tomēr vēlme radoši darboties un arī kaut nedaudz nopelnīt, Valmierā jau pusotru gadu ir lolota ideja par veikaliņu, kurā varētu tirgot šo cilvēku gatavotās lietas. Šoruden fonda „Iespēju tilts” veikaliņš „Čaklās bites bode” vēra durvis, un tas ir pirmais sociālais uzņēmums Valmierā.
Alūksnes muzejā turpmāk būs apskatāms unikāls trimdā dzīvojušas novadnieces Austras Lindes veikums – 120 miniatūri latviešu tautastērpi, kas mugurā lellēm. Tie tapuši pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Amerikā, un uz Latviju šo kolekciju atvedusi autores meita.
Talsos īpaši padomāts, lai tūristiem būtu pēc iespējas ērtāk – te vienuviet izvietotas vairākas amatnieku darbnīcas. Darbnīcās apmeklētājiem dota iespēja aplūkot ne vien to, kā tiek austi paklāji, darinātas rotaslietas no ādas vai šūdināti krekli, bet arī pašiem iemēģināt roku to tapšanā. Īpaši liela interese, piemēram, par aušanu esot ārzemju tūristiem.
Viens no mūsu tautas simboliem ir Nameja gredzens, tomēr tikai daži zina, kā šos gredzenus pagatavot. Siguldā, Baltu rotu darbnīcā, tiek piedāvāta arī iespēja pašiem savām rokām izgatavot Nameja gredzenu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
