Kultūra / Tautas māksla
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde, kuras darbu autori ir mākslas skolu un interešu izglītības pulciņu audzēkņi. Viņi konkursā “Ģederta Eliasa mīklu minot” starp 850 pretendentiem ieguvuši atzinību vai godalgu.
Jau vairāk nekā trīs desmitgades ik pēc diviem gadiem kādā no trim Baltijas valstīm notiek starptautiskais neredzīgo un vājredzīgo amatiermākslinieku festivāls “Baltijas vilnis 2019”. Šogad tas norisināsies 21. septembrī Lietuvas pilsētā Kauņā, un svētdien, 28. aprīlī, Strazdumuižas klubā aizvadīta Latvijas pārstāvju atlase. Tajā uzvarēja Antons Sņegovs, Natālija Muravjova, Daina Skuja un vokāli instrumentālais ansamblis “Epsilons”.
Aprīļa nogale Latgalē jau tradicionāli iezīmējas ar gadskārtējām Latgales podnieku dienām. Latgales podnieku darbnīcās notiek atvērto durvju dienas – paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem, keramikas cepļu kurināšana un atvēršana, iespēja iegādāties tikko no cepļa izņemtus traukus, izstāde un teorētiskie lasījumi muzejā par tautas lietišķo mākslu.
Mūzikas namā "Daile" pirmdien plkst.16 notiks Rīgas un Latvijas folkloras kopu koncertuzvedums "Kāzu godi".
Rēzeknes bērnu deju kolektīvs “Dziguči” šogad svin savu pastāvēšanas divdesmit gadu jubileju. “Dzigučos” dejo vairāk nekā 70 bērnu, trijās vecuma grupās.
Ceturtdien Liepājas muzejā klajā nāks koktēlnieka Jāņa Žīmanta pirmais mākslas darbu katalogs „Jūtu gradācijas”, kas tapis sadarbībā ar mākslas galeriju „Sīpoli”. Mākslinieks dzīvo un strādā Rucavā sava vectēva mājā un regulāri piedalās Liepājas mākslinieku kopizstādēs, taču pašlaik skatāmā ir pirmā tik apjomīga Žīmanta darbu parāde Liepājas muzejā.
Pirms trim gadiem Latvijā tika aizsākta jauna tradīcija – tautastērpu gājiens. Tā pirmsākumi saistās ar tautastērpu centra “Senā klēts” 25 gadu jubileju, un kopš tās gājiens no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim ik gadu notiek 4. maijā – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā.
Folkloras kopa “Ilža” pievērsusies maz zināmai Latgales vēstures šķautnei, pirmo reizi ierakstot Ludzas igauņu dziesmas, informēja kultūras menedžmenta centrā “Lauska”.
Ādažos pusgadsimta jubileju nosvinēja tautas deju (TDA) ansamblis “Sprigulītis”. Tā koncertprogramma jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tikusi ierakstīta Beļģijas un Francijas televīzijā. Vēl pirms atmodas “Sprigulīša” dejotāji uz ASV aizveduši arī neatkarīgās Latvijas karogu.
Aprīļa beigās Valmierā notiks 12. Latvijas bērnu un jauniešu teātra festivāls, bet gandrīz tikpat sena tradīcija ir skolu teātra festivālam “Brīnumzeme” Dobeles novada Krimūnu pagastā. Šogad tas notika jau septīto reizi, un tajā pulcējās 13 skolu teātra kolektīvi no Zemgales, Kurzemes un Latgales.
Dziedāšana ar pusbalsi, mēslu talkas priekšauta atdarināšana, tautas muzikanta Andreja Rancāna polkas – šīs dažādās prasmes iespējams apgūt akcijā “Satiec savu meistaru” Baltinavas novadā. Šogad Latvijā jau 11. reizi dažādu prasmju meistari 155 norises vietās gaida savus mācekļus, lai iepazīstinātu ar to, ko māk paši. Ar savām prasmēm gadu no gada dalās arī Baltinavas novada meistari un amatnieki.
Ikgadējā akcijā “Satiec savu meistaru” jebkurš var vairāk uzzināt par dažādiem amatiem un nereti pat piepildīt kādu senu sapni – sākt mācīties rokdarbus, aušanu vai kādas citas prasmes. Ventspilī akcija ar katru gadu kļūst aizvien populārāka.
Latvijā saglabājušas tikai astoņas oriģinālas Dienvidkurzemē adītās jakas. Par šo unikālo faktu iespējams uzzināt tikko izdotajā Nacionālā kultūras centra grāmatā „Dienvidkurzemes adītās jakas”, kas šonedēļ tika atvēta Liepājas muzejā. Adītājas arvien vairāk interesējas par šo jaku adīšanas smalkumiem, turklāt sākušas pašas ķerties klāt darbietilpīgajam procesam.
Ar koncertu "Vektors - tie esam mēs" 31. martā VEF Kultūras pilī savu 60. jubileju svinēs Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis (TDA) “Vektors”.
Valdlaučos atrodas linu audēju radošā darbnīca, kurā iespējams izzināt, kā no liniem top dažādi izstrādājumi - galdauti, dvieļi, somas un citas lietas. Tāpat tur atļauts iemēģināt savu roku linu aušanā.
No 5. līdz 7. aprīlim jau 11. reizi 155 vietās Latvijā 306 dažādu prasmju meistari gaidīs ikvienu interesentu, lai dalītos zināšanās un parādītu savas amata prasmes, LSM.lv informē Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) pārstāve Linda Ertmane.
Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā jau trešo gadu ir iespēja ikvienam mācīties dejot, šogad tās ir cittautu dejas. Astoņu nodarbību laikā deju skolotājas Ingūnas Ludboržas vadībā būs iespējams apgūt turku, bulgāru, grieķu, poļu, krievu un vēl citu tautu dejas.
Tautasdziesmas un ziņģes latviešu, lībiešu, lietuviešu, baltkrievu, krievu un romu valodās jau daudzus gadus glabā Latviešu folkloras krātuve. Vēsturiskos skaņu ierakstus iespējams noklausīties arī speciāli izveidotā interneta vietnē, kurā ikvienam ir arī iespēja tiem dot "otru elpu", piedāvājot savu versiju par kādu no tautasdziesmām. Akcijai "Dziedi ar arhīvu" atsaukušies arī siguldieši, kuri tai veltīja koncertu.
Carnikavā tradicionālos koru sadraudzības koncertus jau vienpadsmito gadu aizstāj ''Koru kari''. Ideja aizgūta no kāda televīzijas šova. Šogad koru karos Carnikavā piedalījās ap simts dalībnieku no Rīgas, Madonas, Krimuldas un Ropažiem.
Dūraiņi pirtij bija viena no dāvanām, kuras sendienās deva jaunā sieva, kad jaunizceptais vīrs atveda viņu savās mājās. Par to, kāpēc tādas dāvanas, nedaudz vēlāk. Interesantāks ir kas cits – pat mūsu mazajā Latvijā katrā pagastā apģērba raksti atšķiras, taču īstenībā pamatmotīvi ir vienādi gandrīz visām pasaules tautām. Jo senatnē tie radušies no dabas vērojumiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
