Tautas māksla
Dzīve & stils / Tautas māksla
Šonedēļ tiek atzīmēta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 20 gadu jubileja. Turpinot sarunu ciklu ar dažādu nozaru ekspertu komisiju dalībniekiem, par darbu un pieredzi tradicionālās kultūras projektu vērtēšanā uz sarunu aicināta kordiriģente un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Aira Birziņa un folkloras eksperte un Latvijas Radio 3 „Klasika” personība Gita Lancere. Simtgades svinību un Dziesmu svētku gadā tradicionālā kultūra, šķiet, pamatīgi aktivizējusies un bauda lielu popularitāti.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā iekārtota mākslas un amatniecības izstāde "Radošā dominante. Svētki". Tā ir tautas mākslas meistaru, profesionālu amatnieku, mākslinieku un dizaineru dāvana Latvijai dzimšanas dienā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 atvērta izstāde “Linu audums tradicionālajā apģērbā”, kurā aplūkojami dažādi priekšmeti no muzeja Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijas – tajā glabājas ievērojams apjoms dabīgu materiālu apģērbu un aksesuāru, un linu izstrādājumi aizņem lielu šīs kolekcijas daļu.
No nelielas aizraušanās līdz tūrisma objektam - tā par Pudeļu dārzu teic saimniece Anna Zīle. No dažādām stikla pudelēm savā saimniecībā viņa veido neparastus vides objektus. Nu to jau ir vairāk nekā divdesmit.
Daudzi mūsdienu amatnieki sestdien, 4.augustā, un svētdien, 5.augustā, pulcējas Brīvdabas muzejā. Lai gan mēroga ziņā mūsdienu amatniecības festivāls nav salīdzināms ar ikgadējo gadatirgu, muzejā netrūkst ne amatnieku, ne pircēju.
Mencendorfa namā, kur aizvien var iepazīt 18. un 19. gadsimta turīgo rīdzinieku māju iekārtojumu un sadzīvi, organiski iekļāvusies kalēja Kaspara Auzas valsts simtgadei veltītā pūralāžu kolekcija.
Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā-ceplī (Preiļu novads, Aizkalne) 10. un 11. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.
Tautas tērps mūsdienu garderobē ienāk vien īpašu svētku reizēs, tomēr aizvien biežāk cilvēki vēlas latviskos elementus iekļaut arī ikdienas apģērbā. Īpašā radošajā nometnē dalībnieki iemēģināja roku izmantot tautas tērpu elementus jaunrades tērpu veidošanā.
Divas dienas, 20. un 21. jūlijā, Dagdā un tās apkārtnē – Andrupenē, Zundos, Jaundomes muižā – norisināsies trešais Latgales stāstnieku festivāls. Latgales stāstnieku festivāls šogad piedāvās iespēju iepazīt vienu no senākajiem amatiem – bitenieka amatu.
Talsu novada Valdgales pagasta rokdarbnieces nolēmušas pagasta vēsturi ieadīt jostās. Lai gan Valdgales pagasts nav liels, vēstures liecības vēsta, ka agrāk kultūras dzīve ir bijusi ļoti aktīva. Darbojušies gan kori, gan deju kolektīvi un veidojušās stipras dzimtas.
Ik vasaru Latvijas Universitātes (LU) mācībspēki kopā ar studentiem dodas ekspedīcijā uz kādu Latvijas novadu, lai pētītu folkloru, tradicionālo kultūru un mutvārdu vēsturi. Ekspedīcijas tiek rīkotas kopš 1999.gada. Izpētītais apkopots vairākos krājumos. Šovasar ekspedīcija devusies uz Preiļu un Līvānu novadiem.
Vidzemē kādreizējie Dziesmu un deju svētku dalībnieki, kuri vairs nepiedalās Mežaparka koncertos, mīlestību pret Latviju ievij rokdarbos, kas tiek dāvināti arī latviešiem ārvalstīs. Cēsīs un Burtniekos top darbi ar latviskiem rakstiem, kuros seniori pauž savu redzējumu par mūsu tautas vērtībām.
„Šīs ieceres pamatā ir mīlestība, un man tā ir Latvija” – tā par savu īpašo dāvanu valstij tās jubilejā saka cēsnieks Vilnis Ozoliņš. Un šī dāvana ir 100 oša koka karotes, kuras Vilnis Ozoliņš nākamnedēļ pasniegs Latvijas valsts simtgades birojam, lai tālāk tās tiktu nodotas latviešu koru vadītājiem no 33 dažādām pasaules valstīm. Karošu izgatavotājam jau rit astoņdesmit piektais gads un ir apņēmība šo darbu vēl turpināt, lai gatavotu jubilejas gada karotes arī savai pilsētai.
Atjaunotā etnogrāfiskā uzveduma “Suitu kāzas” pirmizrāde aizvadīta Alsungā, taču uzvedumu varēs noskatīties arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Vērienīgos notikumus, kas no 21.līdz 24.jūnijam risinājās 11. novembra krastmalā, Doma laukumā un Dzegužkalnā, apmeklējuši vairāk nekā 100 000 rīdzinieku un pilsētas viesu, liecina svētku organizatoru un policijas aplēses.
Izstāde “Lietots Rīgā”, kas aplūkojama Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, uzbur 19./20.gs. mijas sadzīvi pilsētā.
Bez katru gadu svarīgajiem jautājumiem – kur svinēt Līgo svētkus un vai tajos līs lietus, ne mazāk svarīgi meitām un sievām ir vakara galvenās rotas – vainaga darināšana.
Visas dienas garumā Latvijas vecākajā pilsētā Ludzā sestdien, 23. jūnijā, norisinās Lielais latgaļu tirgus.
22.jūnija rītā ar saules sagaidīšanu Daugavmalā noslēdzās starptautiskais folkloras festivāls "Baltica”, kurš deva svētku kamertoni gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem. 4000 dalībnieku, ieskaitot viesus no Gruzijas, Dienvidkorejas, Ķīnas, ASV un citām valstīm, dalījās ar savas tautas tradīcijām gan uz skatuvēm, gan amatnieku darbnīcās.
Gada garākās dienas izskaņā, 21. jūnijā plkst. 22.00 Doma laukumā norisinājās Latvijas Radio 2 līgodziesmu sadziedāšanās zibakcija. Diriģenta Inta Teterovska vadībā no Radiomājas balkona laukumā sanākušais kopkoris izdziedāja latviešu skaistākās līgotnes, kļūstot par daļu no unikāla projekta “Gadsimta garākā Līgodziesma” dalībniekiem.
Jaunākie
Interesanti