Kultūra / Tautas māksla
Paplašinot tūrisma iespējas Siguldā, pie Siguldas pils izvietotas vairākas amatnieku darbnīcas. Tajās tūristiem tiek dota iespēja izgatavot rotaslietas, māla traukus un pat slavenos Siguldas spieķīšus.
Nesterjuku ģimene Preiļos jau vairākus gadus attīsta savu uzņēmējdarbību, ar to arī uzsverot piederību savai pilsētai. Ar viņu iniciatīvu top Metāla mākslas galerija.
Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” no 12. oktobra ir apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele” 50 darba gadu jubilejas izstāde “Sēdinām tos 50 tamborētos ratos”, informēja tautas mākslas centra pārstāvji. "Bārbeles" vadītāja atgādina - jaunas dalībnieces vienmēr tiek laipni gaidītas!
Latgales vēstniecībā “Gors” no otrdienas apskatāma mākslinieces Anneles Slišānes tekstilmākslas darbu izstāde “100 deči Latvijai”. Divu gadu garumā Annele īstenoja šo projektu kā dāvanu Latvijas simtgadei, stellēs noaužot no dažnedažādiem materiāliem 100 deķus Latvijai.
Tuvojoties vēsajam laikam, cilvēki tiek aicināti iesaistīties akcijā “Cimdotā Latvija” – uz valsts dzimšanas dienu sarūpēt sev un arī citiem rakstainus cimdus.
Sestdien, 29. septembrī, Ogres novada Krapes pagasta "Krapēs" atvērs tautas mūzikas instrumentu muzeju. To 12 gadu laikā panākusi tautas mūzikas biedrība "Skaņumāja".
Šonedēļ tiek atzīmēta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 20 gadu jubileja. Turpinot sarunu ciklu ar dažādu nozaru ekspertu komisiju dalībniekiem, par darbu un pieredzi tradicionālās kultūras projektu vērtēšanā uz sarunu aicināta kordiriģente un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Aira Birziņa un folkloras eksperte un Latvijas Radio 3 „Klasika” personība Gita Lancere. Simtgades svinību un Dziesmu svētku gadā tradicionālā kultūra, šķiet, pamatīgi aktivizējusies un bauda lielu popularitāti.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā iekārtota mākslas un amatniecības izstāde "Radošā dominante. Svētki". Tā ir tautas mākslas meistaru, profesionālu amatnieku, mākslinieku un dizaineru dāvana Latvijai dzimšanas dienā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 atvērta izstāde “Linu audums tradicionālajā apģērbā”, kurā aplūkojami dažādi priekšmeti no muzeja Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijas – tajā glabājas ievērojams apjoms dabīgu materiālu apģērbu un aksesuāru, un linu izstrādājumi aizņem lielu šīs kolekcijas daļu.
No nelielas aizraušanās līdz tūrisma objektam - tā par Pudeļu dārzu teic saimniece Anna Zīle. No dažādām stikla pudelēm savā saimniecībā viņa veido neparastus vides objektus. Nu to jau ir vairāk nekā divdesmit.
Daudzi mūsdienu amatnieki sestdien, 4.augustā, un svētdien, 5.augustā, pulcējas Brīvdabas muzejā. Lai gan mēroga ziņā mūsdienu amatniecības festivāls nav salīdzināms ar ikgadējo gadatirgu, muzejā netrūkst ne amatnieku, ne pircēju.
Mencendorfa namā, kur aizvien var iepazīt 18. un 19. gadsimta turīgo rīdzinieku māju iekārtojumu un sadzīvi, organiski iekļāvusies kalēja Kaspara Auzas valsts simtgadei veltītā pūralāžu kolekcija.
Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā-ceplī (Preiļu novads, Aizkalne) 10. un 11. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”.
Tautas tērps mūsdienu garderobē ienāk vien īpašu svētku reizēs, tomēr aizvien biežāk cilvēki vēlas latviskos elementus iekļaut arī ikdienas apģērbā. Īpašā radošajā nometnē dalībnieki iemēģināja roku izmantot tautas tērpu elementus jaunrades tērpu veidošanā.
Divas dienas, 20. un 21. jūlijā, Dagdā un tās apkārtnē – Andrupenē, Zundos, Jaundomes muižā – norisināsies trešais Latgales stāstnieku festivāls. Latgales stāstnieku festivāls šogad piedāvās iespēju iepazīt vienu no senākajiem amatiem – bitenieka amatu.
Talsu novada Valdgales pagasta rokdarbnieces nolēmušas pagasta vēsturi ieadīt jostās. Lai gan Valdgales pagasts nav liels, vēstures liecības vēsta, ka agrāk kultūras dzīve ir bijusi ļoti aktīva. Darbojušies gan kori, gan deju kolektīvi un veidojušās stipras dzimtas.
Ik vasaru Latvijas Universitātes (LU) mācībspēki kopā ar studentiem dodas ekspedīcijā uz kādu Latvijas novadu, lai pētītu folkloru, tradicionālo kultūru un mutvārdu vēsturi. Ekspedīcijas tiek rīkotas kopš 1999.gada. Izpētītais apkopots vairākos krājumos. Šovasar ekspedīcija devusies uz Preiļu un Līvānu novadiem.
Vidzemē kādreizējie Dziesmu un deju svētku dalībnieki, kuri vairs nepiedalās Mežaparka koncertos, mīlestību pret Latviju ievij rokdarbos, kas tiek dāvināti arī latviešiem ārvalstīs. Cēsīs un Burtniekos top darbi ar latviskiem rakstiem, kuros seniori pauž savu redzējumu par mūsu tautas vērtībām.
„Šīs ieceres pamatā ir mīlestība, un man tā ir Latvija” – tā par savu īpašo dāvanu valstij tās jubilejā saka cēsnieks Vilnis Ozoliņš. Un šī dāvana ir 100 oša koka karotes, kuras Vilnis Ozoliņš nākamnedēļ pasniegs Latvijas valsts simtgades birojam, lai tālāk tās tiktu nodotas latviešu koru vadītājiem no 33 dažādām pasaules valstīm. Karošu izgatavotājam jau rit astoņdesmit piektais gads un ir apņēmība šo darbu vēl turpināt, lai gatavotu jubilejas gada karotes arī savai pilsētai.
Atjaunotā etnogrāfiskā uzveduma “Suitu kāzas” pirmizrāde aizvadīta Alsungā, taču uzvedumu varēs noskatīties arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
