Kultūra / Tautas māksla
Apvienoto Nāciju Organizācija šo, 2019. gadu, pasludinājusi par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu. Šajā gadā varam būt lepni par lībiešu kultūras mantojuma dziļajām saiknēm ar baltu kultūru. Gaujas lībiešu dzimtajās vietās, Turaidas muzejrezervātā, mijoties lībiešu, latgaļu un latviešu tautasdziesmām, notiek folkloras svētki “Mēs lībieši. Mēs latvieši”.
Ar līksmu iepazīšanās tūri Vecrīgā 9. jūlija pievakarē tiks ieskandināts IX Starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas”. Līdz 14. jūlijam festivāla koncertos Rīgā, Kuldīgā, Siguldā un Liepājā uzstāsies tautas deju grupas no Bulgārijas, Čīles, Indijas, Indonēzijas, Igaunijas, Kipras, Krievijas, Polijas, Serbijas, Ukrainas un Latvijas.
Starptautiskais leļļu festivāls Daugavpilī jau otru gadu pulcēja kopā meistarus no vairākām pasaules valstīm. Šogad festivāla moto "Lelles un papīrs” apmeklētājiem deva iespēju redzēt lelles, kas darinātas no papīra, kartona un pat avīzēm. Festivālā pirmizrādi piedzīvoja arī papīra rotaļlietu personālizstāde, piedāvājot plašu ieskatu papīra rotaļlietu vēsturē un daudzveidībā.
29. jūnijā plkst. 14 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta izstāde "Latviskās dvēseles raksti". Atklāšanas dienā muzejā ar stāstījumu "Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis" viesosies viens no izstādes koncepta autoriem, mākslinieks Valdis Celms, informē Ogres Vēstures un mākslas muzejs.
No 28. jūnija līdz 30. jūnijam Kocēnu novada Dauguļos notiks Pasaules koklētāju nometne, ko vadīs talantīgā latviešu koklētāja Laima Jansone kopā ar pieredzējušiem kokļu pedagogiem – Inesi Mičuli, Zani Sniķeri, Latvīti Cirsi, Ilzi Ozolu, kā arī būs iespēja apmeklēt meistarklasi, ko vadīs Arja Kastinena no Somijas, informē Kocēnu novada dome.
Ābolu siers, pankūkas ar kartupeļu mērci un Ludzas apkaimes etnogrāfiskie tērpi ir tikai daļa no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas kulinārā un amatniecības mantojuma, ko varēja iepazīt festivālā “Sābri”. Šogad pirmo reizi festivāls izskanēja Ludzā, pulcējot kopā amatniekus, mājražotājus un kultūras mantojuma kopējus.
Augu dziednieciskais spēks cilvēkiem ir zināms kopš senlaikiem. Saskaņā ar latviešu ticējumiem zālēs, kuras zied pirms saulgriežiem, ir sakrājusies visa dabas enerģija, tāpēc jāņuzāles tika rūpīgi vāktas un glabātas. Krāslavas novada zāļu sievas joprojām piekopj savu senču tradīcijas un, ticot dabas ārstnieciskām spēkam, steidzas savākt jāņuzāles.
Kad pirms 16 gadiem Talsu novada Laidzes pagasta kultūras ļaudis negribēja pavadīt vasaras saulgriežus, uzstājoties publikai, toreizējais pagasta priekšsēdētājs izdomāja savdabīgu vienošanos: ja Līgo svētkos uz skatuves teātri spēlēs deputāti, citos pasākumos amatierkolektīvi atteikt nevarēs. Varas mainījušās, bet solījums darbojas joprojām, un šogad Laidzei līgošana sākās ar “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”.