Dzīve & stils / Tautas māksla
Kuldīgā būs apskatāmas visu Latvijas novadu segas

No 3.decembra līdz 8.janvārim Kuldīgas mākslas namā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde “Latvijas novadu segas”. Ekspozīcijā iekļautas vairāk nekā 250 segas, kas ataino katram Latvijas novadam raksturīgo. Izstādē būs iespēja apskatīt etnogrāfisko segu kopijas, atdarinājumus, kā arī novērtēt meistaru jaunradi, informēja Nacionālais kultūras centrs.

Madonas pusē popularitāti gūst aušana un atjauno senas stelles

Gatavojoties Latvijas simtgadei, redzama tendence apgūt latviskās amata prasmes un dziļāk izzināt latvisko dzīvesziņu. Savs ieguldījums tajā ir arī  akcijai „Katram savu tautastērpu”, kas  mudina iepazīt un apgūt aušanas prasmi. Aronas pagastā durvis ver nu jau trešā publiski pieejamā aušanas vieta.

Māras smalkie tautas tērpu vainagi pabijuši visos kontinentos, izņemot Antarktīdu

To, cik kilogramu sīku pērlīšu vairāk nekā 40 darba gadu laikā Latvijas amatniecības kameras meistare Māra Krieviņa iešuvusi latviešu tautas tērpu vainagos un jostās, viņa pat neņemas rēķināt. Vainagi darināti daudziem deju kolektīviem, arī individuālajiem pasūtītājiem, tie aizceļojuši arī pie latviešiem teju uz visiem kontinentiem – vienīgi Antarktīdā nav. Māras Krieviņas izšūtās pērļu jostas atzinīgi novērtētas arī izstādē Ķīnā.

«Skandinieki»: Bez tautasdziesmas tu neesi latvietis

Folkloras draugu kopa “Skandinieki” atzīmē savu 40 gadu jubileju, izdziedot Latvijas „ūnikumu” jeb tautas tradīcijas. Folkloras kopa Latvijas Televīzijas „Rīta Panorāmā” atzina, ka arī mūsdienās, nezinot tautasdziesmu, latvietis zaudē savu identitāti.

Festivāls «Baltijas Danču naktis» - jau 10.reizi

No 18.-20. novembrim Rīgā un Ķekavā risināsies tradicionālo deju festivāls "Baltijas Danču naktis", kurā katram danču interesentam būs iespēja izdancoties baltiešu un citu Eiropas tautu dejas pēc sirds patikas.

Mārtiņa Freimaņa dziesmas pārtop gleznās

Pirms trim gadiem Aizputē, tika likts pamats jaunai tradīcijai – Latvijas mākslas skolu audzēkņu  konkursam „Dziesma”. Tā galvenais mērķis  – attēlot Mārtiņa Freimaņa dziesmas dažādos mākslas žanros, lai veicinātu bērnu  un jauniešu radošo pašizteikšanos un saglabātu piemiņu par talantīgo mūziķi.

Folkloras draugu kopa «Skandinieki» svin 40. gadu jubileju

11. novembrī folkloras draugu kopa “Skandinieki” atzīmēs savu pastāvēšanas 40. gadadienu, bet jubilejas koncerti ar kupla draugu loka piedalīšanos notiks 18. un 19.novembrī, informē “Skandinieku” vadītāja Julgī Stalte.

 

Iecavā pirms Mārtiņdienas izzina maskošanās tradīcijas

Ticējums vēsta, ka maskas nes svētību un auglību mājām, kur iegriežas ķekatnieki, bet divreiz vairāk svētības saņem tie, kuri maskojas paši. Lai noskaidrotu, kādi tēli kurām gadskārtām raksturīgi un kā pareizi sagatavoties Mārtiņdienas masku gājienam, Iecavā rīkotas īpašas apmācības.

Brīvdabas muzejā plaši svinēs Mārtiņus

Brīvdabas muzejā svētdien, 6.novembrī, norisinās plaši Mārtiņa dienas sagaidīšanai veltīti pasākumi. Sākot no pulksten 12 notiks masku gājiens, dažādi tirdziņi un stiprāko vīru sacensības, rāpjoties stabā. Netrūks arī danču kopā ar folkloras kopām, būs rotaļas, izjādes ar zirgiem un zīlēšanas.

Brīvdabas muzejā svinēs Mārtiņus

6. novembrī no plkst. 10  līdz plkst. 16 Brīvdabas muzejā norisināsies Mārtiņa dienas svinības. Mārtiņš atver ziemai vārtus, lai lieli un mazi maskās tērpti ciemiņi folkloras kopu vadībā nestu prieku un svētību senajā latviešu sētā.

Priekulnieki apgūst kokļu izgatavošanas prasmes

Nopirkt šodien iespējams visu, arī seno latviešu tautas mūzikas instrumentu kokli, taču, to izgatavojot pašam, kokle var kļūt par dzimtas vērtību un latviskās piederības apliecinājumu. Šonedēļ Priekulē pirmoreiz notiek kokļu darbnīca, kur meistara Ģirta Laubes vadībā priekulnieki apgūst seno aroda prasmi.

1896.gada izstādē smagi kritizēts «Div`dūjiņas gaisā skrēja» muzikālais izpildījums

Lai Latviešu etnogrāfiskajā izstādē 1896.gadā skatītāji pilnīgāk iepazītos ar latviešu tradīcijām un tautasdziesmām, kā arī dzirdētu laikmetīgo mūziku, izstādes rīkotāji organizēja koncertus un teatralizētus latviešu tradīciju uzvedumus. Latvijas Nacionālās vēstures muzeja (LNVM) pētniekiem ir izdevies noskaidrot, ko pirms 120 gadiem uzskatīja par pietiekami latvisku un tautu raksturojošu, lai līdzās mākslai, tērpiem un citiem priekšmetiem izrādītu plašākai publikai pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.

Pirmo reizi Latvijā cimboļu mūzikas svētki

Pirmo reizi Latvijā notiks cimboļu mūzikas svētki. Sākot no 28.oktobra, nedēļas nogalē būs gan koncerti, gan meistarklases, kurās piedalīsies pašmāju un ārvalstu cimboles spēlētāji. Pasākumi notiks Rīgā un Rēzeknes novada Lūznavas muižā. Cimboļu mūzikas svētki ir tradicionālo instrumentu spēles pārmantošanas projekta  “Dzīvā mūzika” pasākums.

Rozentāls un Baumanis apjūsmoti jau 1896.gada izstādē

Pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē pirms 120 gadiem pavisam bija 18 nodaļas un viena no tām – Dailes nodaļa. Tā bija pirmā reize, kad vairāki desmiti tūkstoši apmeklētāju izstādē skatīja latviešu mākslinieku darbus, tobrīd arī jauno mākslinieku Jani Rozentālu.

Jaunākie
Interesanti