"Domāju, ka tam būs ļoti liela ietekme uz apkaimi, reģionu un, iespējams, visu valsti," skaidroja Stevnsas mērs Henings Urbans Dams. "Tas iedzīvotājiem dos kaut ko labu. Mūsu identitāte stiprināsies, un mūsu pašvaldība būs vēl spēcīgāka. Ir cerība, ka tas radīs daudz jaunu darbavietu, dos darbu vietējiem, un ekonomika attīstīsies."
Par projekta nozīmi liecina arī tas, ka uz atklāšanas ceremoniju ieradās Dānijas karaliene Margrēte Otrā, kura šogad atzīmē 50 gadus tronī.
Ar jauno tehnoloģiju palīdzību radītās seno notikumu vizualizācijas ir patiešām iespaidīgas, un karalienes acīs bija redzamas bailes, kad tā vēroja filmu par ugunsgrēku, pelnu mākoni, kas gadiem pārklāja Zemi, un asteroīda radītajiem postījumiem.
Tomēr galvenie eksponāti muzejā ir apkaimē atrastās zivju un citu dzīvu būtņu fosilijas. Līdzīgi iežu paraugi saņemti arī no Jaunzēlandes, Spānijas, Itālijas un Jukatanas pussalas Meksikā, kur Zemē ietriecās 2500 tonnu smagais asteroīds, kas tiek uzskatīts par dinozauru izmiršanas galveno vaininieku un savulaik radīja Dānijas muzejā atainotās izmaiņas.
Toreiz izdzīvoja tikai apmēram puse no dzīvo būtņu sugām, tai skaitā mazie zīdītāji, kuri ir cilvēku tālie senči.