Gaišreģis Eižens Finks atdusas Pokrova kapos. Klīst nostāsti, ka viņa kapavietu ir visai grūti atrast. Iespējams, ka tādā veidā Finka kungs liek saprast – viņš nevēlas, lai viņa mieru traucētu, taču ir arī viedoklis, ka kapavietu grūti pamanīt tās visai necilā izskata dēļ.
Sociālajā vietnē “Facebook” māksliniece Irēna d’Torres-Fernandez ir aktualizējusi faktu, ka gaišreģis, kura vārds ir leģendām apvīts, un kura tēls tiek izmantots gan filmās, gan izrādēs, būtu pelnījis pienācīgu pieminekli.
Gūstot atsaucību no pavisam nedaudz domubiedriem, Irēna cer līdz Ziemassvētkiem Finka atdusas vietā uzstādīt jaunu kapakmeni. Rīgas Pieminekļu aģentūras pārstāve un kapsētu ekskursiju vadītāja Guna Vainovska atzina, ka tagadējais kapavietas noformējums, ļoti iespējams, norāda, ka Eižens Finks nemaz nav vēlējies sev grandiozu un pamanāmu kapu.
“Neliels melna materiāla sarkofāgs ar atturīgu uzrakstu – vārds, uzvārds, dzīves dati. Līdzās iegravēts pareizticīgo krusts. Acīmredzot, zinot to, kāds ir bijis Finka kungs, viņam arī bija vēlēšanās, lai palicēji, pēcnācēji tieši šādā veidā iemūžinātu viņa piemiņu. Nekādus pompozus pieminekļus necelt, milzīgus kapakmeņus nevelt,” sacīja Vainovska.
Irēnas kundze gan apšaubīja šādu Finka izvēli, jo viņš sevi cienījis un savas spējas un prasmes pats augstu vērtējis.
Līdzās Pokrova kapiem ir Lielie kapi, kas kā kapsēta ir slēgta un pārtapuši par parku. Atsevišķās kapavietas, kas vēl saglabājušās un starp kurām ir arī nozīmīgu personību atdusas vietas, galvenokārt uzkopj aģentūra “Rīgas dārzi un parki” – piemēram, pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa atdusas vietu. Viens no viņa daudzajiem devumiem Rīgas pilsētai ir Rīgas Apgabaltiesas ēka. Kapsētu ekskursiju vadītāja arhitekta kapavietu raksturoja kā ļoti lakonisku un vienkāršu, it kā tā paustu – “šeit šis cilvēks ir apbedīts, bet viņa skaistākos darbus un labāko devumu skatieties pilsētā”.
Savukārt Rīgas elektriskā tramvaja projektētāja Ādolfa Ates ģimenes kapiem ir savs uzturēšanas modelis. Visi viņa radinieki dzīvo Vācijā, taču šo kapavietu pienācīgā kārtībā uztur divas pilnvarotās personas.
Ikdienā tā dēvētais “Jaunlatviešu laukums”, kur apbedīti Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks un Krišjānis Valdemārs, ir pārveidots pagājušā gadsimta 80. gados. Arī to uzkopj pašvaldības aģentūra.
“Blakus ir veidots apstādījumu laukums. Šobrīd ir rudens, viņš diez ko krāšņi neizskatās, bet var redzēt, ka te cilvēki, atceroties dažādus notikumus, nes ziedus, arī svecītes liek, un pa vidu pēc savas gaumes un izpratnes iestāda kādus no rudens augiem,” norādīja Vainovska.
Kapu kopšanas un ierīkošanas tradīcijas laika gaitā mainās – ar to ir jāsadzīvo un jāpieņem. Kā viens no piemēriem – Meža kapos pie Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietas bija plānots laukums, kam gar malu apbedīti citi Latvijas valsts politikā nozīmīgi cilvēki.
“Jāņa Ducena kapavieta. Viņš ir bijis Latvijas apsardzības ministrs. No tīri tādas atklātas tautai pieejamas kapavietas nācās paložņāt starp citiem ievērojamu personu apbedījumiem, lai līdz šai kapavietai nonāktu,” pauda Vainovska.
Ja Brāļu kapiem ir īpašs statuss, un par valsts un pašvaldības līdzekļiem tiek apkopta ne tikai teritorija, bet arī katra apbedījuma vieta, tad Raiņa kapos kapsētu pārvaldes darbiniekiem ir jāuztur kārtībā tikai Raiņa un Mirdzas Ķempes atdusas vietas. Piemēram, par Aleksandra Čaka kapavietas sakopšanu rūpējas dzejnieka muzejs un viņa talanta cienītāji.
Otrā Latvijas valsts prezidenta Alberta Kvieša kapu Meža kapos apkopj kapsētu pārvalde, lai gan noteikumi to neparedz. Kādreizējam prezidentam nav tuvinieku, kas rūpētos par viņa mūža mājām.
“Būtībā, lai cik tas skarbi izklausītos, vienā brīdī tas varētu nonākt pie tā, ka tā kapavieta būtu jāaktē un jāpārņem pašvaldības valdījumā, lai nodotu nākamajam, kam būtu nepieciešams apbedījumam. Šeit tas nebūtu loģiski, jo tomēr ir apbedīts viens no Latvijas prezidentiem. Tas nebūtu pareizi, ka mēs to vienkārši pārņemtu un nodotu kādam lietošanai. Tas būtu tāds diskusijas vērts jautājums, par to, ka valstij tomēr būtu jānosaka, kurā brīdī, un kuras būtu to personu kapavietas, par kurām tomēr sabiedrībai būtu pienākums rūpēties,” uzsvēra Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla.
Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patlaban izstrādā likumprojektu Kapsētu likumam. Tiesa, pagaidām tajā nav iekļauts punkts, ka Latvijai nozīmīgu personību, kam nav radinieku vai citu tuvinieku, atdusas vietas kopšana būtu jāuzņemas valstij.
“Es domāju, ka jautājums par šiem pazīstamiem vai tautā mīlētiem māksliniekiem varētu būt viens no darba grupā vēl apspriežamiem jautājumiem. Kā jau teicu – šobrīd tāda regulējuma nav," uzsvēra VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša. "Mums, visticamāk, par šo būtu jārunā ar Kultūras ministriju. Līdzīgi kā mēs runājam par kādiem jautājumiem, kas mums valstī ir svarīgi – kultūrvēsturiski vai citādi vērtīgi, tad par tiem būtu jābūt speciālai atsaucei un arī speciālam regulējumam.”
Pirmo Kapsētu likumprojekta redakciju ministrija piedāvās izskatīšanai nākamā gada martā.
