Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Zinātnieki mēģina paplašināt lapu koku pielietojumu būvniecībā
Inovatīvi risinājumi koksnes ilgizturības uzlabošanai. Tā sauc pētījumu, kas veikts Bruno Andersona vadībā un kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem pērn Latvijas zinātnē. Pētījuma rezultātā izstrādāta jauna metode, kā no Latvijā augušiem lapu kokiem iespējams izveidot pasaules tirgū konkurētspējīgus materiālus iekšējai apdarei, balkonu apdarei un pat dārza mēbelēm.
Sociālie tīkli nav alternatīva realitāte. Saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu
Slavenību fenomens ir vesela ekonomikas nozare, kurā slavenības savā ziņā pārtop par preci. Ir milzīga sinerģija starp slavu un patēriņu. “Piemēram, iztēlojieties tenisa spēli, kurā visu laiku grozām galvas, lai redzētu abus spēlētājus un bumbiņu. Ar slavenībām un patēriņu ir tas pats. Mēs nevaram izprast slavenības, ja neizprotam patēriņu. Slavenības ļoti ietekmē patēriņa tendences. Pašām slavenībām svarīgi, lai viņu slava tiek patērēta,” skaidro sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Nākamā lielā matemātikas joma būs vienkāršošana. Intervija ar matemātiķi Jāni Lazovski
“Nākotne pieder starpdisciplināriem pētījumiem, jo informācijas ir tik daudz, ka to no visām pusēm jāspēj savienot,” pārliecināts matemātiķis Jānis Lazovskis. Viņš uzskata, ka matemātika ir sastopama visās dzīves jomās, tā mums palīdz informācijas vispārināšanā, matemātiski mēs varam raudzīties arī uz Covid-19 izplatību un spēt to skaidrot.
Latvijā strādā pie efektīvas terapijas Pārkinsona slimības apturēšanā
Latvijas universitātes (LU) Farmakoloģijas katedrā tiek pētītas ekstracelulārās vezīkulas, kam ir liels potenciāls kļūt par terapijas līdzekli Pārkinsona slimības apturēšanā. Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā šis ir viens no pagājušā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Viss sākas ar bērnu piena zobiem, no kuriem tiek iegūtas cilmes šūnas. Tā rezultātā var tikt izstrādāta līdz šim pasaulē vēl neiepazīta terapijas metode, kas varētu krietni uzlabot dzīvi cilvēkiem, kas sirgst ar Pārkinsona slimību. 
Latvijas zinātniekiem būs iespēja pieteikties vēl uz 11 miljoniem eiro ar Covid-19 saistīto pētījumu turpināšanai
Latvijas zinātniekiem būs iespēja pieteikties vēl uz 11 miljoniem eiro ar Covid-19 saistīto pētījumu turpināšanai, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Decembrī noslēdzās valsts pētījumu programma Covid-19 seku mazināšanai, kuras ietvaros desmit pētniecības projektiem piešķīra teju pusmiljonu katram. Zinātnieki gan radījuši dažādas tehnoloģijas vīrusa uzveikšanai, gan izpētījuši tā dabu un radījuši metodes veiksmīgākai tā apkarošanai. 
Attālinātās mācības – sprādziens sistēmā. Kas jādara, lai tam būtu laimīgas beigas ?
Kamera, kas seko skolotājam un ļauj ikvienam piedalīties stundās attālināti pēc paša vēlēšanās; vadošie pasaules līmeņa pasniedzēji Latvijas augstskolās; mākslas dienas reizi mēnesī un skola, kur skolotāji arī parastā skolā zinātu ikviena bērna vārdu. Vai tā ir utopija? Nē, tā ir ticama realitāte Latvijā, ja vien attālināto mācību laikā apgūtais netiks aizmirsts arī pēc pandēmijas ierobežojumiem skolās. 
«Virgin» nosūta pavadoņus kosmosā no lidmašīnas
Pirmo reizi pasaules vēsturē satelīti orbītā ap Zemi nosūtīti ar lidmašīnas palīdzību. Kompānijas "Virgin Orbit" dibinātājs Ričards Brensons informēja, ka palaišana notikusi saskaņā ar plānu, un tas ir jauns solis kosmosa apguvē.
Aculiecinieks: Zinātniskais centrs atved mājās zinātniekus
Kad pirms gada Rīgā, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam, Eiropas Reģionālās attīstības fonda amatpersonām, Šveices un Vācijas universitāšu un pētniecības institūtu vadībai, tika atklāts Baltijas Biomateriālu ekselences centrs, Antons Sizovs un Kristaps Kļaviņš vadīja savu ierasto zinātnieka dzīvi daudzu tūkstošu kilometru attālumā no Latvijas. Antons, kurš jau 14 gadus dzīvoja un strādāja ASV, par Baltijas Biomateriālu ekselences centru (BBEC) toreiz nezināja un nebija dzirdējis. Kristaps atceras, kā, sēžot savā dzīvoklī Vīnē, Austrijā, kur strādāja jau 10 gadus, sekojis līdzi BBEC atklāšanai sociālā tīkla "Facebook" tiešraidē. Šobrīd abi jaunie zinātnieki ir atgriezušies Latvijā. Tieši jaunā zinātniskā centra dēļ. 
«WhatsApp» nodos arvien vairāk lietotāju datu «Facebook»
Daudzviet pasaulē un arī Latvijā populārā saziņas lietotne „WhatsApp” februāra sākumā gatavojas ieviest būtiskas pārmaiņas savos noteikumos. Ja lietotāji tiem nepiekritīs, viņi vairs nevarēs izmantot šo saziņas rīku. 
Kādi sasniegumi šogad gaidāmi kosmosa jomā?
Kosmosa jomā 2021. gads solās būt visai aktīvs. Gaidāmas Marsa misijas un jauns, daudz jaudīgāks kosmosa teleskops. Iespējams, kosmosā sāks vest pirmos privātos pasažierus, bet Ķīna varētu sākt būvēt pati savu kosmosa staciju Zemes orbītā.
Neērts un juceklīgs mājas birojs draud ar izdegšanu – tapis pētījums par attālināto darbu
Ja mājās nav piemērotu darba apstākļu, var nākt strādāt uz biroju – ar šādu vienaldzīgu darba devēju attieksmi, pavasarī Covid-19 pandēmijas dēļ sākot strādāt no mājām, Latvijā nācās saskarties daļai darbinieku. Tas secināts četru Latvijas augstskolu veiktajā pētījumā, kura ietvaros analizēja arī darba vidi attālināta darba apstākļos. No pētījuma arī izriet, ka nepiemērotā darba vide mājas apstākļos ilgtermiņā var novest pie dažādām arodslimībām un izdegšanas, LSM.lv uzsvēra viena no projekta dalībniecēm, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Linda Matisāne.
Latvijas Zinātņu akadēmija: Covid-19 vakcīna – nepieredzēti veiksmīga zinātnieku un farmācijas sadarbība
Covid-19 vakcīna ir līdz šim nepieredzēts ļoti veiksmīgas zinātnieku un farmācijas industrijas sadarbības piemērs, kad gada laikā ir izstrādātas vairākas uz dažādām tehnoloģijām balstītas vakcīnas. Lielu atbalstu šajā panākumā ir sniegušas arī pasaules valstu valdības, lai vakcīnas pret Covid-19 tiktu izstrādātas rekordīsā laikā, paziņojumā medijiem norādīja Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA).
Influencera statuss ir jānopelna. Saruna ar mārketinga speciālistu Denisu Ševeļovu
Portālu komentāru sadaļās bieži var lasīt: “Kas tie tādi ir? Es nemaz šo cilvēku nepazīstu! Viņš nemaz nav slavenība vai influenceris!” Tas ir indikators, ka cilvēki negrib samierināties ar to, ka viņu vietā kāds piešķīris ietekmīgu statusu, uzskata influenceru attiecību speciālists, uzņēmuma “BSMS” mārketinga nodaļas vadītājs  Deniss Ševeļovs. Veidojot mārketinga kampaņas, speciālisti identificē konkrētas auditorijas influencerus. Iespējams, ka šķietami nepazīstama seja ir kādas sabiedrības daļas elks.
Divi jaunie zinātnieki atgriežas Latvijā cerībā šeit īstenot savas ambīcijas
Baltijas Biomateriālu ekselences centrs mudinājis Latvijā atgriezties zinātniekus, kuri bija devušies zināšanas uzkrāt ārvalstīs. Šajā gadā projektam pievienojās divi zinātnieki, kas iepriekš strādājuši Austrijā un Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). Katrs Latvijas zinātnei dos savu pienesumu, jo ir specializējušies dažādās jomās. Antons Sizovs un Kristaps Kļaviņš dzimtenē atgriezušies ar ambīcijām, kuras cer šeit realizēt. 
Piesardzīgie, neitrālie, noliedzēji, pretrunīgie. Pandēmijas laika influenceru 4 frontes
Latvijā šobrīd ir 600 tūkstoši “Instagram” aktīvo lietotāju. Gada laikā skaits pieaudzis par 90 tūkstošiem, informē reklāmas aģentūrā “Mixd”. Tas nozīmē, ka caur sociālajiem medijiem var ietekmēt samērā lielu sabiedrības daļu. Vieni no spēlētājiem, kas to var izdarīt, ir influenceri. Pandēmijas laikā satura veidotāju rīcība atšķiras – daudzi aicina būt piesardzīgiem un ievērot ierobežojumus, tikmēr citi klusē vai pat aicina ļaudis neievērot likumu.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt