Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
2022. gads kosmosā: Tehnoloģijas «bruģē ceļu» uz Marsu un aicina atgriezties uz Mēness
2022. gads kosmosā: Tehnoloģijas «bruģē ceļu» uz Marsu un aicina atgriezties uz Mēness
Pagājušais gads kosmosa izpētes jomā bijis tiešām izdevies. Lielākie sasniegumi ir desmitgadēm ilgi plānotās Mēness misijas "Artemis 1" bezpilota kosmosa kuģa starts, Džeimsa Veba teleskopa palaišana kosmosā, kā arī NASA sasniegums, kad ar zondes "Dart" palīdzību izdevās mainīt asteroīda orbītu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja astronomijas entuziasti Ints Ķešāns, Raitis Misa un Anna Gintere.
RTU pētnieks Sandis Dejus: Dzeramais ūdens Latvijā ir viens no labākajiem pasaulē
RTU pētnieks Sandis Dejus: Dzeramais ūdens Latvijā ir viens no labākajiem pasaulē
Varam būt laimīgi, ka Latvijā ir ļoti augstas kvalitātes ūdens resursi un esam bagāti ar tīru un garšīgu dzeramo ūdeni, ko varam paņemt no mūsu krāna. Daudzviet pasaulē tas nav tik pašsaprotami un šī bagātība ir jānovērtē, to nenoguris atgādina Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.
«Gudrā fasāde» kā valim, un dzīvnieku asinsrites principi ventilācijā. Energoefektīvus risinājumus ē...
«Gudrā fasāde» kā valim, un dzīvnieku asinsrites principi ventilācijā. Energoefektīvus risinājumus ēkām rod dabā
Dzīvā daba ir unikāla spējā pielāgoties un taupīt resursus. No tās varam mācīties, kā izdzīvot ekstrēmos apstākļos, tostarp, kā sasildīties. Laikā, kad energoresursu cenas kāpj un Eiropā meklē veidus, kā lētāk uzturēt siltumu, palīgā nāk biomimikrijas idejas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece un inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga.
Bulgārija pirmo reizi nosūta kuģi ekspedīcijā uz Antarktīdu
Bulgārija pirmo reizi nosūta kuģi ekspedīcijā uz Antarktīdu
Bulgārija sāk rakstīt jaunu lappusi savas valsts jūrniecības vēsturē un zinātnē. Šī Balkānu valsts nosūtījusi savu pirmo kuģi zinātniskā ekspedīcijā uz ledainajiem Antarktīdas ūdeņiem. Bulgārijas amatpersonas uzskata, šādi polārie pētījumi cels valsts prestižu.
Psihiatrs: Ieguvumiem no jaunu vielu lietošanas medicīnā jābūt lielākiem par risku
Psihiatrs: Ieguvumiem no jaunu vielu lietošanas medicīnā jābūt lielākiem par risku
Ar kontrolējamām psihoaktīvajām vielām jau tiek strādāts gan psihiatrijā, gan sāpju medicīnā un onkoloģijā, taču pie jaunu vielu lietošanas medicīnā un izmēģināšanas eksperimentos ir jānovelk skaidra robeža – ieguvumiem ir jābūt lielākiem par riskiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja psihiatri. 
Temperatūra fizikā un temperatūra istabā. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Temperatūra fizikā un temperatūra istabā. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Ikdienā bieži lietojam vārdus, kas vienlaikus ir arī precīzi definēti fizikas termini. Piemērs šai blakus eksistēšanai varētu būt vārdi "siltums" un "temperatūra". Īpaši ziemā droši vien katrs ir dzirdējis sakām: "Taupīsim siltumu. Aizver durvis! Nelaid siltumu ārā!" vai kādu tamlīdzīgu aicinājumu. Siltumu ikdienā uztveram kā tādu neredzamu vielu, varbūt šķidrumu, kas vienmēr plūst no vietas, kur karstāks, uz vietu, kur aukstāks. Tādēļ arī durvis jātur ciet, lai šis neredzamais "šķidrums" neaizplūst.
Pēc DNS paraugiem restaurē senās Grenlandes ekosistēmu
Pēc DNS paraugiem restaurē senās Grenlandes ekosistēmu
Zinātniekiem pēc nogulumiežos atrastiem DNS fragmentiem izdevies restaurēt Grenlandes ekosistēmu pirms diviem miljoniem gadu. Izrādās, ka tagadējais arktiskais tuksnesis kādreiz bija dzīvības pārpilna teritorija.
Vai zini, ka runājot elpas garums palielinās?
Vai zini, ka runājot elpas garums palielinās?
Miera stāvoklī elpojam 18–20 reižu minūtē, taču runājot mūsu elpa pagarinās. Tāpēc jo svarīgi to attīstīt un veidot stipru, lai varam uz to paļauties un balstīt savu runu, jo labs runātājs no viduvēja atšķiras tieši ar savas elpas pārvaldīšanas spējām.
Valodnieks: Mazām valodām un to runātājiem vienmēr jāpiestrādā vairāk
Valodnieks: Mazām valodām un to runātājiem vienmēr jāpiestrādā vairāk
Pētnieki lēš, ka laikā no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz 2010. gadam pasaulē esam zaudējuši 230 valodas. Arī UNESCO gada sākumā ziņoja, ka pusei pasaules valodu draud izzušana. Mūsdienās tiek radītas dažādas tehnoloģijas, lai novērstu mazo valodu izzušanu, taču, ja nav runātāju, nespēs palīdzēt pat tehnoloģijas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja valodnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis.
Vai zini, kas ietekmē mūsu runu?
Vai zini, kas ietekmē mūsu runu?
Mūsu runu ietekmē ārkārtīgi daudzi apstākļi. Tie var būt ārēji – piemēram, mikrofoni un citas skaņas pastiprināšanas ierīces: izdzirdot savu balsi pastiprinātu, varam apmulst, jo sadzirdam to daudz objektīvāk – tā, kā to dzird mūsu klausītāji. Tāpat no līdzsvara var izsist mūsu uztvere: kā jūtamies, kad pamanām, ka publikā kāds gaida mūsu runas beigas?
Vai zini, ka cilvēka oža salīdzinājumā ar citām maņām ir visciešāk saistīta ar emocijām?
Vai zini, ka cilvēka oža salīdzinājumā ar citām maņām ir visciešāk saistīta ar emocijām?
Ilgus gadus pētniecībā dominējošais uzskats bija, ka oža ir tā cilvēka maņa, kas ir salīdzinoši neprecīza, nebūtiska un neattīstīta salīdzinājumā ar citiem dzīviem radījumiem. Tomēr pēdējo mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā dažādas pētnieku grupas atklāja, ka cilvēka oža nav sliktāka salīdzinājumā ar citu zīdītājdzīvnieku ožu. Tā ir pārsteidzoši precīza, un cilvēkam piemīt spēja uztvert vairāk nekā triljonu smaržu nianšu, kas ir būtiski vairāk nekā redzes uztveres gadījumā.
Beļģijā iedzīvotājus aicina meklēt meteorītu
Beļģijā iedzīvotājus aicina meklēt meteorītu
Kosmosa pētnieki aicina iedzīvotājus meklēt pagājušajā nedēļā nokritušu meteorītu rajonā starp Beļģijas pilsētām Ģenti un Brigi. Tas var sniegt vērtīgu zinātnisku informāciju par šo debess ķermeņa izcelšanos un sastāvu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd