Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Dažviet pasaulē jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Vienlaikus šobrīd psilocibīna ietekme uz cilvēku ilgtermiņā nav zināma, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" analizēja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Starptautiskā Astronomu savienība šī gada jūlijā apstiprinājusi 2009. gadā Baldones Astrofizikas observatorijā atklāto asteroīdu "Artjuhs", informēja Latvijas Universitātē (LU).
Zinātnieki atklājuši jaunu kandidātu uz Zemes smagākā dzīvnieka titulu – sen izmirušu vaļa sugu, kuras eksemplāri varēja svērt līdz 340 metriskajām tonnām.
Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" un ASV kosmosa izpētes uzņēmums "Voyager Space" kopīgi būvēs komerciālu alternatīvu Starptautiskajai Kosmosa stacijai (SKS), trešdien paziņoja uzņēmumu pārstāvji.
Bils Geitss mūsu laiku proklamējis par mākslīgā intelekta laikmeta sākumu. Tekstu ģeneratori, radošuma asistenti, attēlu zīmētāji, pat videospēļu izstrādātāji – arvien cenšamies izzināt tā iespējas. Kādi secinājumi – jauka spēlīte vai reāls rīks? Uzticams sabiedrotais vai tukša muca, kas tālu skan? Raidījums "Digitālās brokastis" sarunu festivālā "Lampa" skaidroja, kā praktiski ikdienā vari pielietot mākslīgā intelekta rīkus, lai kļūtu efektīvāks un vienlaikus nepaliktu jaņos.
No šī gada 1. septembra ".lv" domēna reģistra uzturētājs paaugstinās maksu par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām no 10 eiro līdz 12 eiro gadā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).
Ir interesanti un, neslēpšu, man personiski ļoti patīkami, ka vēstures tēmas un stāsti par cilvēkiem, kam bijusi izšķiroša loma gan zinātnes, gan sabiedrības attīstībā kopumā, piesaista arī mākslas pasaules uzmanību. Vēl jo vairāk patīkami, kas tas notiek ne tikai tur "ārā", tālajā, lielajā pasaulē, bet arī šeit pie mums – Latvijā. Pietiek atcerēties kaut vai Maikla Freina lugas "Kopenhāgena" panākumus Jaunajā Rīgas teātrī pirms kādiem gadiem desmit. Atgādināšu, ka lugas sižets bija par divu izcilu 20. gadsimta fiziķu Nila Bora un Vernera Heizenberga attiecību samezglošanos Otrā pasaules kara laikā. Bet tagad par citu fiziķi – Robertu Openheimeru. Tikko, jūlija vidū, Rīgas kinoteātros, praktiski vienlaicīgi ar Parīzi, Londonu un Ņujorku, pirmizrādi piedzīvoja Kristofera Nolana filma "Openheimers". Jāatzīstas, ka filmu noskatīties vēl tikai gatavojos, tādēļ šis raksts nebūs vis pārdomas par filmu, bet gan dažas atmiņu epizodes, ko manī uzvilnījusi filmas parādīšanās.
Lai arī pagaidām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu izstrādātais zemūdens drons, kas piemērots Latvijas apstākļiem, tirgū nav pieejams, jo notiek pilnveides darbi, taču interese par projektu ir liela.
Atceros, pirms diezgan daudziem gadiem manās rokās ne gluži nejauši, bet nonāca norvēģu rakstnieka Justeina Gordera, kurš latviešu lasītājam vairāk pazīstams ar savu grāmatu "Sofijas pasaule", vēl viens sacerējums, šoreiz angļu valodā – "Vita Brevis: A Letter to St Augustine" ("Vita Brevis: Vēstule Svētajam Augustīnam"). Atļaušos visai brīvi un pavisam īsi ieskicēt grāmatas iesākumu.
ASV uzņēmums "Not Impossible Labs" ir radījis tehnoloģiju, kas ļaus izbaudīt mūziku arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Ar haptiskām vestēm, kuras papildina roku un kāju aksesuāri, mūzikas skaņas iespējams pārveidot vibrācijās. Izgudrojumu koncertos paspējuši izmēģināt gan klasiskās mūzikas cienītāji, gan arī ASV popdīvas "Lady Gaga" fani.
Eiropas Savienībā (ES) pirmoreiz gaisā pacēlies medicīnas vajadzībām paredzēts bezpilota lidaparāts jeb drons. Transportlīdzeklis ir paredzēts divām personām un sākotnēji varētu pārvadāt donoru asinis un orgānus.
Neskatoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, ir jomas, kur elektroniskie detektori jūtami atpaliek no bioloģiskajiem, – suņu deguni aizvien ātrāk un precīzāk spēj atrast meklētās smaržas. Turklāt pat tās, kas glabājas vairākus gadus. Latvijā suņus-biodetektorus, kā tā tos oficiāli dēvē, apmāca Valsts policijas Kinoloģijas centrā. Kā tas notiek?
Pirmie superdatori pasaulē parādījās jau 20. gadsimta 60. gados. Līdz mūsdienām tie attīstījušies tik ļoti, ka jaudīgākais superdators Eiropā spēj aizstāt pat pusotru miljonu parasto datoru. Arī Latvijā ir superdators, kuru izmanto gan dabas un tehnisku procesu, gan cilvēku gēnu pētniecībā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra vadošais pētnieks un "EuroCC 2" projekta jeb Latvijas Superskaitļošanas kompetences centra vadītājs Ilmārs Slaidiņš.
Lai dotu iespēju iedzīvotājiem uzlabot savas digitālās prasmes un, iespējams, ieinteresēties par kādu no informācijas tehnoloģiju (IT) profesijām, kustība "Riga TechGirls" rīko bezmaksas tiešsaistes kursu "Iepazīsti tehnoloģijas", kas pieejami ikvienam, un laika posmā no 15. augusta līdz 2. novembrim sniegs ieskatu tajā, no kā sastāv IT joma un ko šie divi burti nozīmē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kustības pārstāve Laura Kiseļova.
No idejas palīdzēt Ukrainas cietušajiem līdz tās praktiskai realizācijai un sūtījumam – šādu ceļu izgājis kāds Rīgas skolēns, kurš vasarā vēlējies veltīt savus pūliņus brīvprātīgajam darbam. Un to arī darījis, ar sava 3D printera palīdzību izgatavojot dažus desmitus acu aizsargu.
Par Rietumu pasaules cilvēkiem ik pa brīdim saka, ka mēs esam grāmatu cilvēki. Pētnieki un antropologi apgalvo, ka teiciens ir radies (kurš gan to var precīzi pateikt?) nevis tādēļ, ka mums patīk lasīt grāmatas vispār, bet gan no apgalvojuma – mēs esam Grāmatas (ar lielo burtu) cilvēki. Šajā kontekstā Grāmata ir ļoti konkrēta. Tie ir kristiešu svētie raksti Bībele. Rietumu cilvēks vismaz savās kultūrvēsturiskajās saknēs ir Bībeles cilvēks. Gana daudz ir dzirdēts gan mūsu pašu dzimtu vēsturēs, gan kopumā, ka bērni lasīt mācījušies tieši no Bībeles, jo nemaz ne tik sen tā nereti ir bijusi vienīgā mājās pieejamā grāmata.
Spānijā notiek Vācijā ražota lidojoša taksometra izmēģinājumi. Eksperti uzskata, ka šāds transportlīdzeklis varētu kļūt plaši pieejams šīs desmitgades beigās.
Kopš pagājušās nedēļas Eiropas Savienībā (ES) pieejams tehnoloģiju giganta "Google" gada sākumā radītais mākslīgā intelekta rīks – sarunu robots "Bard". Atšķirībā no plaši pazīstamā "Chat GPT", šim sarunbotam jautājumus var ne tikai uzrakstīt, bet arī ierunāt. Turklāt arī atbildes pieejamas audio formātā. Rīks uztver arī attēlus un var tos komentēt, vēstīts vietnes "The Verge" tehnoloģiju apskatā.
Pārtikas veselība, ilgtspēja un drošība ir virzieni, kuros vajag pārmaiņas, lai cilvēce nākotnē nesaskartos ar milzu problēmām. Piemēram, pieaugot gaļas cenām un nepieciešamajiem resursiem tās ražošanā, cilvēkiem jāpielāgojas un jāmeklē alternatīvi olbaltumvielu avoti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja Alīna Dolmate.
Indija piektdien palaidusi kosmosā raķeti, kam jānogādā bezpilota kosmosa kuģis ar izpētes robotu uz Mēness virsmas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
