Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna mēģenēs izaudzēti dzīvnieku audi, ko jau tuvākajā nākotnē varētu sākt plaši izmantot pārtikā. Tomēr ir kāds īpaši interesants jaunums šajā nozarē – jaunuzņēmuma speciālistiem Austrālijā izdevies iegūt gaļu, kas analoga sen izmirušā milzu dzīvnieka mamuta gaļai.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) sadarbībā ar starptautiskiem partneriem strādā pie inovatīva risinājuma – ēdama siera apvalka un biodegradējama iepakojuma. Šobrīd abas tehnoloģijas tiek ieviestas Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumā un tuvākajā nākotnē to plānots ieviest arī Latvijas pārtikas uzņēmumos.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Interese par lībiešiem pastāvīgi aug, jo lībieši ir tēma, kas, raugoties Latvijas kontekstā, ilgu laiku bija neredzamā bērna lomā. Tagad, vairāk apzinoties un saprotot, cik lielas ir pēdas un lībiešu saknes Latvijā, arī parādās vēlme noskaidrot vairāk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
Ik pa brīdim mani pārņem sajūta, ka esmu iemests neaptverami milzīgā ziņu un informācijas okeānā. Iespējams, to izjutis ikviens. Labajām ziņām gribas noticēt pat tad, ja tās izklausās pārāk optimistiskas. Līdzīgi ar sliktajām, gribas cerēt, ka varbūt tās tomēr ir pārspīlētas un tik slikti nemaz nav.
Startu piedzīvojusi ar 3D printeriem drukāta raķete. Kaut arī sākotnējā pacelšanās fāze bija veiksmīga, trīs minūšu laikā raķetes lidojums bija beidzies un orbītu tā nesasniedza.
Valodnieki un vēsturnieki ne pirmo gadu ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu pētījumiem, un situācija šobrīd ir patiesi kritiska. Būtu jāizlemj, ka Latvijas vēsture un valodniecība ir nacionālas nozīmes pētniecības nozares, jo neviens cits, ja ne mēs paši, to nepētīs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja vēsturniece Ineta Lipša un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss uzskata, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība ir svarīgākais pavērsiens vairāku gadu desmitu laikā, jo šīs tehnoloģijas būtiski mainīs cilvēku dzīvi.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atrodas KUKA robots, ar kura palīdzību iespējams simulēt lidojumus ar lidmašīnu, nobraukt pa Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi un pētīt cilvēku vestibulāro sistēmu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Atceros, ka nu jau pirms diezgan daudziem gadiem vienā no profesora Jurģa Šķiltera rīkotajām kognitīvo zinātņu konferencēm Rīgā, Latvijas Universitātē, satiku Austrālijā dzimušo un šobrīd Ņujorkas Universitātē strādājošo profesoru Deividu Čalmeru. Pirmais priekšstats bija ļoti interesants. Mati līdz pleciem, ādas jaka un košas bikses. Iepazīstoties tuvāk, uzzināju, ka profesors Čalmers ir viens no mūsdienu vispazīstamākajiem filozofiem, kurš citstarp meklē atbildi uz jautājumu, kas varētu būt interesants katram. Kā darbojas mūsu prāts, un no kurienes rodas mūsu apziņa? Pats Deivids Čalmers šo problēmu ir nosaucis – apziņas grūtā problēma. Ar šādu nosaukumu šobrīd tā ir plaši pazīstama speciālistu vidū.
ASV Enerģētikas ministrija ziņojumā paudusi, ka Covid-19 pandēmiju varēja izraisīt noplūde vienā no Ķīnas laboratorijām. Vienlaikus ne visi pētnieki tam piekrīt, norādot, ka vīruss varēja rasties dabiski. Šobrīd pilnīgi noteikti nevar izslēgt ne vienu, ne otru versiju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošie pētnieki Dāvids Frīdmanis un Dace Pjanova.
Pēdējās desmitgadēs kartēšanā noticis liels progress. Lai gan, iespējams, aizvien uz zemeslodes ir reģioni, par kuriem zināms mazāk, tomēr faktiski ar 10–15 metru izšķirtspēju nokartēta ir visa pasaule. Izņēmums ir vienīgi okeāns, bet arī no tā apmēram 25% jau ir apgūti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētie profesori Kristaps Lamsters un Māris Bērziņš.
Tumšo enerģiju nav iespējams tvert vai novērot, taču var izmērīt tās radīto efektu – Visuma arvien ātrāku un ātrāku izplešanos. Tādā pašā tempā, kā izplešas Visums, aug melnie caurumi, nesen konstatējuši zinātnieki, aizsākot spekulācijas, ka tieši tur varētu rasties un mājot tumšā enerģija, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja eksperti.
Latvijas Zinātņu akadēmija jauno zinātnieku balvu piešķīrusi Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātniskajam asistentam Artūram Spergam, – viņš izstrādā jaunu metodi fluora savienojumu iegūšanai, kas nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt jaunus medikamentus.
Pie katastrofā izpostītās Čornobiļas atomelektrostacijas Ukrainā savvaļā dzīvojošie suņi var sniegt vērtīgu informāciju par radiācijas ietekmi uz dzīvnieku organismu. Vietējie un ārvalstu zinātnieki arī vēlas noskaidrot, kas dzīvnieku genomā ļauj tiem izdzīvot degradētajā vidē.
Lai samazinātu ūdens noplūdi cauruļvados, Lielbritānijā lielas cerības tiek liktas uz robotizētiem risinājumiem. Inženieri radījuši maza izmēra robotu, kas palīdzētu uzturēt kārtībā ūdens infrastruktūru, laikus ziņojot par potenciālām noplūdes vietām, tādējādi samazinot ūdens zudumus par vairākiem miljardiem litru dienā. Saskaņā ar vietējā ūdens pakalpojumu regulatora sniegtajām ziņām tikai Anglijā un Velsā vienas dienas laikā tiek zaudēti apmēram trīs miljardi litru ūdens, kas noplūst simtiem tūkstošu kilometru garajā ūdens apgādes sistēmā. Kamēr Lielbritānijā vairāki uzņēmumi apsver iespēju ieguldīt ievērojamus naudas līdzekļus robotizētu risinājumu ieviešanai savos uzņēmumos, Latvijā vajadzības pēc šāda veida tehnoloģijām pagaidām nav.
Lielbritānijas zinātnieki īpašā pētījumā noskaidrojuši, ka bites un bišveidīgie kukaiņi spēj mācīties viena no otras.
Iedzīvotāji saskaras ar problēmu, ka paši to neapazinoties, abonē paaugstinātas maksas aplikāciju savā mobilajā telefonā. Tā ir negodīga komercprakse, kuru cenšas ierobežot mobilo pakalpojumu sniedzēji.
Latvijas Zinātņu akadēmija jaunajam pētniekam Aleksandram Čižikovam piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa–Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā. Aleksandram izdevies ar dabā plaši pieejamo kobaltu aizstāt dažādus dārgmetālus. Šādā veidā iespējams daudz ātrāk un arī lētāk sintezēt zāļvielas medikamentiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
