Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Vasara turpinās, domas un sajūtas attiecīgi gaisīgākas… Tāpēc šajā laikā vēlos nedaudz pamainīt skatpunktu uz pasauli, pārslēdzoties no eksaktās pasaules pārstāvjiem Pitagora, Zenona, Einšteina un Šrēdingera uz humanitārāk domājošiem dižgariem.
Ieviņa Stūrīte ir augkopības zinātņu doktore un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniece, kas ikdienu aizvada Norvēģijā, kur iegūts arī doktora grāds. Pētnieces zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos. Viņasprāt, līdz šim pētnieki pārāk maz uzmanības ir pievērsuši augsnei, taču tagad tas strauji mainās, Stūrīte vērtēja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā", norādot, ka daba mūs ilgi ir piecietusi un "domājusi", vai tad cilvēks kādreiz nekļūs prātīgāks.
Šonedēļ Latvijā viesojās Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras delegācija ar tās izpilddirektoru Rodrigo da Kostu priekšgalā. Mērķis – sniegt uzņēmējiem, zinātniekiem un amatpersonām ieskatu kosmosa datu izmantošanas iespējās. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja aģentūras izpilddirektors, satelītu sniegtos datus un pakalpojumus izmantojam katru dienu. To sniegtās iespējas, piemēram, var uzlabot lauksaimniecības efektivitāti, palīdzēt mazināt ietekmi uz vidi un sabiedrisko transportu padarīt pievilcīgāku.
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē norisinās liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Tajā piedalās arī Ventspils augstskolas rektors un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesors Andris Vaivads, pārstāvot kosmosa fizikas jomu. Kosmosa nozare Latvijā ir spēcīgi attīstīta industrijas pusē, taču pie akadēmiskā virzienā vēl jāstrādā, viņš pauda Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
Miljardiera Ričarda Brensona kompānijas "Virgin Galactic" lidaparāts "Unity" pirmajā komerciālajā lidojumā veiksmīgi sasniedzis kosmosa robežu. Jau tuvākajā nākotnē to sāks izmantot tūristu pārvadāšanai. Biļetes cena – no 200 tūkstošiem līdz 450 tūkstošiem ASV dolāru (184 152 – 414 342 eiro).
Mans tēvs, lai arī dzīvoja pilsētā, bija cēlies no laukiem – kā daudzi latvieši, un gan viņa jokiem, gan nopietnībai bieži vien iemesls bija laucinieka sajūtas par pasauli. Gandrīz katru vasaru, pienākot Līgo laikam un Jāņiem, tēvs mēdza atkārtot – pēc Jāņiem vasara beidzas. Droši vien šobrīd mēs viņa apgalvojumam diez vai piekritīsim. Biežāk ir tieši pretēja sajūta. Tikai pēc Jāņiem vasara tā īsti sākas, sākas atvaļinājumu laiks. Tādēļ arī es savā slejā mēģināšu nedaudz pārslēgties atvaļinājuma noskaņās un uzrakstīt kaut ko nedaudz citādu. Atvaļinājuma sākumā, līdzīgi kā Ziemassvētkos, mēdzam pārdomāt iepriekšējo darba cēlienu un, atvelkot elpu, kad darbs dzen darbu, pakalt plānus, ko pēc atvaļinājuma, atgriežoties ierastajā ritmā, dzīvē varētu darīt citādi – labāk, interesantāk.
Ceturtdien, 29. jūnijā, kompānija "Virgin Galactic" veikusi pirmo komerciālo lidojumu ar kosmosa kuģi "SpaceShipTwo".
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē norisinās liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Tajā piedalās arī latviešu pētnieki Inese Zepa un Pauls Stradiņš, kas ikdienā strādā pie inovācijām un pētījumiem atjaunīgo enerģijas resursu jomā ASV un Šveicē. Viņi par to stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai" ir tikšanās vieta tiem, kuriem sirds deg par Latviju un Latvijas zinātni! 2023. gada jūnijā V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa dalībnieki kopīgi pievērsīsies globālo izaicinājumu iespējamiem risinājumiem, kā arī atzīmēs Latvijas un latviešu zinātnes sasniegumus.
Kur zivis, tur zvejnieki un... roņi. Un konflikts, jo roņi iztukšo lomus. Lai tā nenotiktu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādājuši zemūdens akustisko raidītāju, kura uzdevums – atbaidīt roņus no zvejniecības rīkiem. Tāda tehnoloģiska risinājuma, ko piedāvā zinātnieki, līdz šim nebija.
No raķetes līdz palīgierīcēm medicīnā un izglītībā – tik plašs digitālo tehnoloģiju kopums šodien tika prezentēts Pasaules latviešu zinātnieku kongresā. Daži no projektiem ir vēl tikai izpētes stadijā, kamēr citus drīzumā jau varētu sākt arī tirgot. Turklāt interese par tiem, arī ārvalstīs, esot liela.
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē gaidāms liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Tajā piedalīsies arī latviešu zinātnieki Karīna Siliņa un Kristaps Paļskis, kas Šveicē nodarbojas ar vēža izpēti no molekulārās bioloģijas un daļiņu fizikas skatījuma, jo arī fiziķi un inženieri var palīdzēt vēža terapijā, pētnieki skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas notiek no 27. līdz 29. jūnijam, pulcēsies starptautiski atzīti un ievērojami ārvalstu eksperti, kā arī virkne latviešu izcelsmes zinātnieku. Viena no tēmām, ko plānots aplūkot kongresā, ir viedās enerģētikas iespējas Latvijā. Par to diskutēs Olborgas Universitātes profesors energoplānošanā Prof. PhD, Dr. Techn. Henriks Lunds, Nacionālās atjaunojamo enerģiju laboratorijas (ASV) vadošais pētnieks un arī Zinātniskās komitejas loceklis Dr. Pauls Stradiņš, kā arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Pajuste.
Kad lasām vai dzirdam par kādu jaunu Latvijas zinātnieku pētījumu, tad, protams, ir prieks par savējo sasniegumiem. Taču reti aizdomājamies par šī viena konkrētā pētījuma ietekmi gan uz visām iesaistītajām pusēm, gan uz nozari kopumā, gan pat uz saistītajām nozarēm un potenciāli – arī uz iespējām uzlabot Latvijas ekonomiku. Zinātnei ir milzīga ietekme, ko ne vienmēr var izmērīt un arī apzināties no pirmā acu skatiena.
Jau otrdien, 27. jūnijā, svinīgi tiks atklāts piektais Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Kongress norisināsies līdz 29. jūnijam, un tajā plānotas vairākas paneļdiskusijas un sarunas par dažādām ar zinātni saistītām tēmām. Taču vienlaikus šo dienu laikā plānoti arī citi pasākumi, kuros ne tikai iepazīt jaunākās tehnoloģijas un zinātniskos atklājumus, bet arī jaunos zinātniekus, un uzzināt, kā zinātni izmantot uzņēmējdarbībā.
Virzība uz zaļo enerģiju un atjaunīgo resursu izmantošanu ir visas pasaules darba kārtībā jau vairākus gadus. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Esot blakus tik agresīvam kaimiņam, Latvijai ir īpaši svarīgi apzināties un saprast, kā izveidot zaļo enerģētiku jeb drošu un ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu. Par to plašāk latviešu zinātnieki no visas pasaules diskutēs V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, taču zaļās pārveides idejas viņi ieskicēja vēl pirms sēšanās pie apaļā galda.
Šonedēļ Latvijas zinātnes dzīvē gaidāms liels un ilgi gaidīts notikums – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Viena no kongresa dalībniecēm būs arī Anna Stikāne – Latvijas Universitātes pētniece, biotehnoloģe, kas ieguvusi pieredzi, studējot un darbojoties Lielbritānijā, taču tagad atgriezusies atpakaļ Latvijā, vēsta Latvijas Radio raidījums "Zināmais nezināmajā".
Viena no V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa "Zinātne Latvijai" tēmām ir digitālā transformācija. Ikdienā tā vairāk asociējas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozari, tāpēc par digitālās transformācijas saistību ar zinātni aizdomājamies maz. Taču tieši zinātnei ir būtiska loma gan šīs jomas attīstībā, gan rūpēs par tās jēgpilnu izmantošanu.
No 27. līdz 29. jūnijam jau piekto reizi notiks Pasaules latviešu zinātnieku kongress "Zinātne Latvijai". Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme. Kongresa laikā dalībnieki apspriedīs globālo problēmu iespējamos risinājumus, kā arī atzīmēs Latvijas un latviešu zinātnes sasniegumus. Svinīgā atklāšana gaidāma 27. jūnija vakarā "Hanzas Peronā", savukārt pārējie pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, informēja rīkotāji.
Zinātnieku starptautiskā sadarbība ir modernās zinātnes pamatā. Lai zinātnieki būtu veiksmīgi, viņiem ir jāspēj soļot pār robežām ar paceltu galvu. Taču "īpašumtiesības" uz zinātnieku darba augļiem mēdz pieteikt arī konkrētas nacionālas valstis, jo zinātnes nozaru un zinātnieku attīstība galu galā ir rezultāts arī noteiktas valsts zinātnes politikai. Tas rada spriedzi starp zinātnieka starptautiskajām ambīcijām un valsts vajadzībām. Vai Latvijā zinātnē pastāv šāda spriedze? Cik lielā mērā Latvijas zinātnē var novērot fenomenu, ka pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē? Kāpēc Latvijas zinātniekiem, kas strādā citās valstīs, ir svarīgi uzturēt profesionālās saites ar dzimteni?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
