Kā labāk dzīvot

Arī digitālā satura radītājiem jāuzrunā sava auditorija pareizā latviešu valodā

Kā labāk dzīvot

Svarīgi augu ne tikai nopirkt, bet arī veiksmīgi iestādīt

Personas datu aizsardzība: datu vākšana nes līdzi arī atbildību

Uzņēmumu vēlme vākt klientu datus ir liela, bet tam sekojošā atbildība – milzīga

Savu klientu datus uzņēmumiem nav aizliegts nedz vākt, nedz izmantot, taču uzņēmumu klienti jāinformē, kāpēc un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Šajā jautājumā joprojām vērojamas problēmas, tāpēc svarīgi saprast – atbildību par saviem datiem nes ne tikai persona, kas tos nodevusi, bet arī uzņēmums, kas tos apkopo un izmanto, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.

Uzņēmumu vēlme vākt savu klientu datus ir liela, bet šādas darbības nes līdzi arī milzu atbildību, lai viss savāktais atrastos drošībā. To Eiropas Savienībā (ES) uzrauga Vispārīgās datu aizsardzības regula. 

"Datu regula neaizliedz ne vākt datus, ne tos glabāt, ne kaut ko ar tiem darīt, bet Datu regula nosaka, ka jābūt tiesiskam pamatam, un cilvēkam jāsaprot, ko ar datiem darīs," skaidroja Macuka. 

Tas nozīmē, ka, reģistrējoties kādā mājaslapā loterijai vai kādam pasākumam internetā, uzņēmējam skaidri ir jāpasaka cilvēkam, ka dati tiek sniegti tikai konkrētajam pasākumam, pēc kura tie tiks aizmirsti, vai arī līdz ar reģistrēšanos uzņēmums konkrēto cilvēku "atcerēsies" un turpinās izsūtīt viņam paziņojumus par gaidāmajiem pasākumiem.

"Vai papildus vēl tam, ka pats datus glabāšu un sūtīšu tev paziņojumus, es vēl tos arī atdošu saviem sadarbības partneriem, piecām citām kompānijām, un viņi arī to darīs. Cilvēkam ir jābūt iespējai piekrist, ka pats uzņēmums turpmāk sūtīs paziņojumus, un papildus tam atsevišķi ir jābūt arī piekrišanai, ka datus sūtīs citiem. Tam jābūt nodalītam," Macuka uzsvēra. 

Lai izglītotu mazos un vidējos uzņēmumus, kā gudri rīkoties ar datiem, radīta Datu valsts inspekcijas sabiedrības informēšanas kampaņa "Dati ir vērtība – sargā tos!", atklāja Zariņa. Tajā uzņēmējiem tiek skaidrota informācija, kā gudri datus vākt no saviem klientiem vai potenciālajiem nākotnes klientiem, kā tos uzglabāt un kā nepārkāpt stingrās prasības par datu aizsardzību. 

"Joprojām ir tādi, gribas teikt, caurumi prasmēs. Kā nu kurā uzņēmumu izmēru grupā, kā nu kurā nozarē, bet visi caurumi ir salāpāmi," atzina Zariņa.

Arī Macuka piekrita, ka uzņēmumu datu aizsardzības iemaņās ir, ko uzlabot. 

"Ir uzņēmumi, kuri daudz laika velta šai jomai, un ir uzņēmumi, kuri uzskata, ka varbūt Datu valsts inspekcija nesodīs, labāk pelnīsim naudu, nevis pievērsīsim uzmanību datu aizsardzībai. Ir laiks atgādināt uzņēmējiem, ka datu regula ir spēkā, sodi ir, un tie nav tikai sodi, tā ir arī attieksme pret klientu. Ja uzņēmējs atbildīgi un ar cieņu attiecas pret savu klientu, attiecīgi viņš ar cieņu attieksies arī pret viņa personas datiem," viņa uzsvēra. 

Tajā brīdī, kad uzņēmējs prasa datus, pēc kuriem viņš var identificēt savu klientu un zina, ka tas ir viņa topošais klients, vai sāk ar viņu komunicēt, sūtot īsziņas vai e-pastus, sākas datu aizsardzības prasības.

"Ja tā tiešām ir ciparu kombinācija, ko redzam internetā, un tas varētu būt kāda telefons, tajā brīdī tie vēl nekļūst par personas datiem. Kad uzņēmējs mājaslapā, aizpildot pieteikumu par pirkumu, prasa norādīt vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un telefonu, tas viss pārtop par personas datiem, un ieslēdzas personas datu aizsardzība," Macuka skaidroja. 

Tāpat arī noteiktos gadījumos, kad uzņēmēji uzstāda savā mājaslapā sīkdatnes, kas analizē un profilē apmeklētāja uzvedību, pat nezinot cilvēka vārdu vai uzvārdu, tik un tā uzņēmējs jau sāk apstrādāt datus. Tāpēc speciālistes vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi aizdomāties, kādas sīkdatnes uzņēmējs liek mājaslapā. Bieži vien tās tiek ieviestas tāpēc, ka tādas ir citiem, bet realitātē tās nemaz nav vajadzīgas. 

"Es domāju, ka problēmas ir vienmēr, bet, ja mēs runājam par personas datiem un šo datu apstrādi, man šķiet, ka pirmais un svarīgākais ir saprast, kādi dati ir mana uzņēmuma īpašumā, vai man tiešām šos datus vajag. Ja šie dati ir objektīvi nepieciešami, tādā gadījumā ir jāievēro visi noteikumi, kādi tie ir," piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Viņa atzina – dati mūsdienās ir viena no lielākajām vērtībām. Ja uzņēmējam ir informācija par saviem klientiem un viņu paradumiem, viņš var izanalizēt informāciju un pieņemt gudrus lēmumus.

Vienlaikus jāatceras, ka klientiem vienmēr ir tiesības šos datus nesniegt. 

"Tajā brīdī, kad mēs dodam savus datus kādam uzņēmumam, izlasām to, kas tur ir rakstīts, kurus ķeksīšus es salieku," aicināja Bāliņa. "Protams, ka uzņēmumam, kura rīcībā ir mani dati, jābūt atbildīgam un ar tiem jādarbojas atbilstoši procedūrām, bet arī man pašai ir atbildīgi jāizturas pret saviem datiem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti