Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā pieaudzis interneta krāpnieku upuru skaits
Vairāk nekā 170 valstīs otrdien norisinājās kampaņa par drošāku internetu. Šī gada Latvijas tēma – “Drošāks internets sākas ar tevi”. Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki tīmeklī pavada vairāk laika un aptuveni uz pusi biežāk vaicā pēc palīdzības, saskaroties ar krāpniekiem internetā. 
«Bior» Covid-19 testus turpmāk sagatavos robots
Zinātniskais institūts "Bior" varēs lielākos apjomos un ātrāk pārbaudīt Covid-19 testus. Paraugu sagatavošanu, kas ir roku darbu un laikietilpīgs process, turpmāk paveiks robots. Iekārta ļaus sagatavot līdz pat desmit tūkstoš paraugu dienā. Arī testu izmaksas varētu sarukt. 
Japāna uz Keniju nosūta Covid-robotus
Japāna uz Keniju nosūtījusi robotus, lai tie palīdzētu cīņā pret Covid-19. Roboti spēj gan izmērīt temperatūru desmitiem cilvēku minūtē, gan dezinficēt telpas.  
Caurspīdīgi skārienekrāni drīz varētu kļūt par realitāti
Pētot novatorisku materiālu iespējas, Minesotas Universitātes pētnieku komanda ir veikusi atklājumu, kas nākotnē ļautu apvienot skārienekrānu un viedo logu labākās īpašības – elektrovadītspēju un caurredzamību. Tādējādi ir pat ļoti ticams, ka jau tuvākajā nākotnē zinātniskās fantastikas filmās redzamie caurspīdīgie skārienekrāni vairs nebūs vien fantāzijas auglis, bet gan realitāte.
Latvijas zinātnieki atklājuši gēna mutāciju, kas veicina pārmantotā krūts vēža attīstību
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki atklājuši, ka bieži sastopama, bet iepriekš neapzināta BRCA 1 (saīsinājumā no angļu valodas nozīmē krūts vēzis) gēna mutācija, kura līdz šim netika uzskatīta par slimību ierosinošu, veicina pārmantotā krūts vēža attīstību, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja RSU Ķirurģijas katedras asociētais profesors un Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks Arvīds Irmejs. 
Valsts pētījumu programmā «Covid-19 seku mazināšanai» daļa rezultātu ir vāji un bez konkrēta pielietojuma
Covid-19 valsts pētījumu programmā līdz pērnā gada beigām īstenoti 10 projekti par 5 miljoniem eiro. Programmas mērķis bija ierobežot vīrusa izplatību, kā arī īstenot inovatīvus projektus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi. Pētījumus veikuši vairāk nekā 400 zinātnieku, tomēr daļa rezultātu ir vāji un daļa – bez konkrēta pielietojuma. 
Latvijā speciālisti strādā pie testa Covid-19 mutāciju noteikšanai
Lai noteiktu, vai sasirgušajam ar Covid-19 ir kāda no lipīgākajām vīrusa mutācijām – piemēram, Anglijas vai Dienvidāfrikas variants, Biomedicīnas pētījumu centrā veic vīrusa genoma izpēti un tas aizņem vidēji nedēļu. Te jāpiebilst – pēdējā nedēļā pārbaudītajos paraugos bīstamā mutācija nav atklāta. Taču aizdomas par Covid-19 lipīgākas mutācijas klātbūtni Latvijā jau tuvāko nedēļu laikā varētu noteikt laboratorijā – vienlaikus ar analīžu parauga paņemšanu. Gulbja laboratorijas speciālisti tādu testu šobrīd izstrādā. Ja viss izdosies, kā cerēts, šis varētu kļūt par nozīmīgu palīgu epidemiologu darbā.
Kā novērtēt zinātnieka darbu? Citējamības, ietekmes un ticamības mērīšanas instrumenti  
Zinātniekiem ir svarīgi, lai viņu pētījumu tiktu pamanīti, ņemti vērā un novērtēti, jo tas tiešā mērā ietekmē pētniecības karjeru, vietējas un starptautiskas sadarbības iespējas, kā arī finansējuma piesaistes iespējas turpmākajiem pētījumiem un to attīstību. Kādi bibliometrijas instrumenti zinātnieku snieguma novērtēšanai tiek izmantoti, kādi ir to trūkumi un plusi, kā šī joma, pēdējo gadu laikā attīstījusies Latvijā un pasaulē?
Ventspils Augstskolas paspārnē pētīti starpzvaigžņu putekļi
Arī Latvijas zinātnieki arvien vairāk pietuvojas atbildēm par to, kas notiek kosmosā un kā radusies dzīvība uz Zemes. Tā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Juris Kalvāns pēdējo divu gadu laikā pēcdoktorantūras projektā pētījis kosmisko staru izraisītās starpzvaigžņu putekļus sasilšanas ķīmiskās sekas. Pats pētnieks paveikto, kas saistīts ar fundamentāliem pētījumiem astroķīmijā, sauc par vienu ķieģelīti lielajā būvē.
Pētījums: Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu, ja Valsts prezidents būtu indiešu izcelsmes
Apmēram puse latviešu uzskata, ka daudz par cilvēku iespējams pateikt, spriežot pēc viņa tautības vai piederības kādai grupai, liecina Latvijas Universitātes veiktais pētījums "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā". Latviešiem ir liela emocionālā distance un daudz negatīvu aizspriedumu pret romiem, afrikāņiem un musulmaņiem, vienlaikus vairumam Latvijas iedzīvotāju nebūtu iebildumu, ja Valsts prezidents būtu indiešu izcelsmes, ar pētījuma rezultātiem Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” iepazīstināja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa.
Pētījums: Izslēgta kamera virtuālās sanāksmes laikā ir draudzīgāka videi
Pētnieki no Purdujas Universitātes, Jeila Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ASV noskaidrojuši, ka, neskatoties uz globālo oglekļa emisiju samazinājumu 2020. gadā, pāreja uz attālinātu darbu pandēmijas ietekmē un vairāk izklaižu mājās joprojām rada ievērojamu ietekmi uz vidi, un iemesls tam ir interneta dati, kas tiek glabāti un pārsūtīti visā pasaulē.
Zinātnieki radījuši robotu prototipus telpu dezinfekcijai 
Zinātnieki steidz palīgā, lai apturētu Covid -19 izplatību. Sadarbojoties pētniekiem un inženieriem no četrām augstskolām un pieciem zinātniskajiem institūtiem, pusgada laikā izstrādāti prototipi iekārtām, kas palīdzēs medicīnas iestādēs un citās vietās ar augstu infekcijas risku nosargāt cilvēku dzīvību.
Kristīgo konfesiju rīcību Covid-19 laikā apskata ikgadējais teoloģijas žurnāls «Ceļš»
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes (LU TF) teoloģiskā, reliģijpētnieciskā un kultūrvēsturiskā izdevuma “Ceļš” jaunākajā – 71. – numurā iespējams izlasīt aktuālākos pētījumus par kristīgo konfesiju rīcību Covid-19 krīzes laikā, nāvi un patēriņu kultūru, studentu garīgo labizjūtu, kristīgo fundamentālismu un daudz ko citu, informēja LU pārstāve Ilze Stikāne.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt