Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Miljons dolāru tam, kurš pierādīs teorēmu. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Miljons dolāru tam, kurš pierādīs teorēmu. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Pirms dažām dienām jaunākajā žurnāla "The New Yorker" numurā lasīju rakstu par datorzinātņu jauno zvaigzni Luisu fon Ānu no Gvatemalas. Viņa stāstā interesants bija tas, kādēļ viņš bija izvēlējies datorzinātni kā savu nodarbi, lai gan sirds dziļumos sevi esot izjutis kā matemātiķi. Sākot savas doktora studijas matemātikā, viņš ātri esot aptvēris, ka daudzi matemātiķi izmisīgi cīnās ar joprojām neatrisinātām problēmām, kas formulētas dažreiz pat pirms vairākiem simtiem gadu. Tai pašā laikā, satiekot pētniekus, kas nodarbojās ar datorzinātnēm, viņš nereti esot dzirdējis sajūsmas pilnus stāstus par to, kā viņi esot atrisinājuši svarīgu problēmu vēl tikai pagājušajā nedēļā. Tas Luisam fon Ānam esot šķitis daudz pievilcīgāk, nekā cīnīties ar mūžīgām neatrisinātām problēmām. Šis stāsts man atsauca atmiņā manus skolas gadus.
Militārie aspekti, zinātne vai derīgie izrakteņi. Lielvalstu interese par polārajiem reģioniem pieau...
Militārie aspekti, zinātne vai derīgie izrakteņi. Lielvalstu interese par polārajiem reģioniem pieaug
Zinātnes attīstība un pētniecība polārajos reģionos nav vienīgais, kas piesaista lielvalstu interesi Arktikai un Antarktikai. Šie reģioni ir bagāti ar derīgajiem izrakteņiem, un, lai gan šobrīd to ieguve ir apgrūtināta un nesamērīgi dārga, nākotnē klimata pārmaiņu rezultātā tas var mainīties, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis. 
Ar Latvijas zinātnieku izstrādātu interneta rīku iespējams prognozēt augu slimības
Ar Latvijas zinātnieku izstrādātu interneta rīku iespējams prognozēt augu slimības
Lauksaimniekiem regulāri nākas saskarties ar dažādām augu slimībām. Precīza slimību prognozēšana ļauj ieekonomēt naudu uz augu aizsardzības līdzekļiem, tajā pašā laikā saglabājot ražu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātnieki izstrādājuši interneta vidē brīvi pieejamu rīku, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj zemniekiem prognozēt, piemēram, kviešu slimību attīstības riskus. 
«Chat GPT» radītājs: mākslīgais intelekts var likvidēt darbavietas, bet arī radīt jaunas
«Chat GPT» radītājs: mākslīgais intelekts var likvidēt darbavietas, bet arī radīt jaunas
Mākslīgā intelekta tehnoloģijas nav radības, bet instrumenti, kurus cilvēki var kontrolēt un izmantot, lai efektīvāk veiktu savu darbu un atvieglotu savu ikdienas dzīvi, taču neregulētai mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai var būt bīstamas sekas. To otrdien, uzstājoties ASV Kongresā, sacīja Sems Oltmens, kura vadītais tehnoloģiju uzņēmums "Open AI" radīja un attīsta revolucionāro mākslīgā intelekta rīku "Chat GPT".
Skotijā sāk izmēģināt pašbraucošus autobusus
Skotijā sāk izmēģināt pašbraucošus autobusus
Lielbritānijas daļas Skotijas galvaspilsētā Edinburgā no šodienas, 15. maija, reālajā dzīvē sāks izmēģināt pašbraucošus autobusus. Projekta autori ir pārliecināti, ka jau patlaban jaunās tehnoloģijas spēj nodrošināt lielāku drošību uz ceļa nekā cilvēks. 
Kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Eiropas Apvienotajā kodolpētniecības centrā, ko bieži atpazīstam pēc abreviatūras CERN, ir laboratorija, kuras fasādi rotā intriģējošs uzraksts – Antimatērijas rūpnīca (Antimatter Factory). Starp citu, arī fiziķi no Latvijas Universitātes piedalās šajos antivielas pētījumos un ikdienā strādā Ženēvā, CERN Antimatērijas rūpnīcā. Ko īsti tur ražo un ko pēta jeb kas ir antiviela, un kādēļ tā mūs ļoti interesē?
Izotopus vēža diagnostikai turpmāk ražos Latvijā; atklāj Baltijā jaunāko kodolmedicīnas centru
Izotopus vēža diagnostikai turpmāk ražos Latvijā; atklāj Baltijā jaunāko kodolmedicīnas centru
Ceturtdien Pārdaugavā atklāja Baltijā jaunāko kodolmedicīnas centru, kurā varēs veikt izmeklējumus, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Lielākais jaunums ir tas, ka arī radioaktīvie farmācijas produkti tiks ražoti tepat. Tas ļaus ietaupīt tik ļoti vērtīgo laiku, jo daži ir derīgi tikai 10 stundas. Līdz šim, veicot izmeklējumus ar PET jeb digitālo pozitronu emisijas tomogrāfu, medikamentu – radioaktīvo izotopu – uz Latviju veda no Somijas vai Vācijas. Dažkārt tika zaudēts gan laiks, gan arī preparāts.
RTU students pēta, kā no sēnēm radīt ādas izstrādājumus un iepakojumu
RTU students pēta, kā no sēnēm radīt ādas izstrādājumus un iepakojumu
Eduards Helmuts Šmits ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students, kurš sācis pētīt sēņu micēliju. Izrādās, šo vielu ir iespējams izmantot  apavu un iepakojuma materiālu ražošanā, kas nākotnē aizstās putuplastu. Vairākas starptautiski zināmas kompānijas jau ir uzsākušas procesu, lai pārietu uz micēlija iepakojumu. 
Nākotnes medicīna: sirds slimības varētu ārstēt ar injicējamiem biomateriāliem
Nākotnes medicīna: sirds slimības varētu ārstēt ar injicējamiem biomateriāliem
Biomateriāls var būt jebkurš materiāls, ko iespējams ievietot vai injicēt cilvēka organismā un kas ar to ir bioloģiski saderīgs. Nesen ASV radīts šāds injicējams biomateriāls, kas ļaus sadziedēt sirds bojātos audus no iekšpuses, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja biomateriālu pētniece, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Arita Dubņika un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.
Uzņemti līdz šim augstākās kvalitātes attēli ar zemeslodi
Uzņemti līdz šim augstākās kvalitātes attēli ar zemeslodi
Vienam no jaunākās paaudzes laikapstākļu satelītiem, kas riņķo ap Zemi, ir izdevies radīt tik augstas kvalitātes izšķirtspējas mūsu planētas attēlu, kādu nav bijis iespējams skatīt iepriekš. Zinātnieki norāda, ka tas pilnībā mainīs laikapstākļu prognozēšanas iespējas jeb, precīzāk sakot, tās ļoti būtiski uzlabos.
Vai mākslīgais intelekts esam mēs paši? Latviešu zinātnieki diskutē par šīs tehnoloģijas nākotni
Vai mākslīgais intelekts esam mēs paši? Latviešu zinātnieki diskutē par šīs tehnoloģijas nākotni
Pēdējā laika viena no lielajām aktualitātēm – izrāviens mākslīgā intelekta jomā. Nozīmības ziņā to mēdz salīdzināt pat ar interneta izgudrošanu un ieviešanu. Kamēr vieni uz mākslīgā intelekta straujo attīstību skatās ar aizdomām, citi ir sajūsmā par jaunām iespējām. Bet attīstība neapturami notiek burtiski pa stundām un nenoliedzami itin drīz ar to šādā vai tādā veidā saskarsies ikviens no mums. Par to, kurš šis ceļš var aizvest, sprieda Latvijas un diasporas zinātnieki tiešsaistes sarunā "Mākslīgais intelekts. Kurp ejam?"
Uzņēmumu vēlme vākt klientu datus ir liela, bet tam sekojošā atbildība – milzīga
Uzņēmumu vēlme vākt klientu datus ir liela, bet tam sekojošā atbildība – milzīga
Savu klientu datus uzņēmumiem nav aizliegts nedz vākt, nedz izmantot, taču uzņēmumu klienti jāinformē, kāpēc un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Šajā jautājumā joprojām vērojamas problēmas, tāpēc svarīgi saprast – atbildību par saviem datiem nes ne tikai persona, kas tos nodevusi, bet arī uzņēmums, kas tos apkopo un izmanto, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd