Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Sākšu ar tiešu jautājumu – vai ir kāda viena lieta, ko atceraties no savas skolas matemātikas stundām un kas jūs patiešām ir pārsteigusi? Šo jautājot, es ceru, ka matemātika nav kaut kas tāds, kas no paša sākuma jau radījis tik lielu nepatiku, ka jūs no saviem skolas gadiem to atceraties tikai un vienīgi kā bērnības laika traumu. Ja tomēr ir, tad uzdrīkstos cerēt, ka šis stāsts domas par matemātiku padarīs nedaudz pieļāvīgākas.
Sievietes Latvijas sabiedrībā raksturo liela izturība, spēks un spēja pašām tikt galā, kas bieži vien sakņojas neuzticībā vīriešiem un viņu spējām parūpēties par ģimeni. Tā ir starppaaudžu trauma, kas turpina pastāvēt kopš juku un krīzes laikiem 1990. gados, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Universitātes pētnieki Veronika un Elgars Felči.
Berot smiltis, ogles, minerālmēslus, arī miltus, rodas putekļi. Industriālā līmenī tas rada tonnās mērojamus zaudējumus. Rīgas Tehniskajā universitātē Ivo Vaicis pēta, kā šādus procesus optimizēt. Par saviem pētījumiem viņš saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmija Vitauta Tamuža vārdā nosaukto balvu mehānikā.
Cilvēka organisms ar laiku nolietojas, līdz ar to, kļūstot vecākiem, maņas kļūst vājākas. Tāpat krītas arī emociju intensitāte, taču ne vajadzība pēc laimes, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes profesore, medicīnas doktore Una Riekstiņa un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.
Lai gan pasaules kontekstā Latvijas militāro tehnoloģiju industrija neizceļas ar masu produktu ražošanu, ir jomas, ar kurām tā var lepoties – tie ir droni, sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas 5G tīklā, kā arī militārās degvielas kannas, kas pazīstamas visā pasaulē, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Viedie industriālie roboti ražotnēs un mobilie roboti, kas spēj restorāna apkalpot cilvēkus un novākt netīros šķīvjus, – pie šādu tehnoloģiju izveides ikdienā strādā Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieks un direktors Modris Greitāns. Viņa ceļš uz zinātni sākās vecāku ietekmē, kuri jau no mazotnes mudinājuši domāt un saprast, kā lietas darbojas.
"ChatGPT" ir bots, kas spēj cilvēku vietā radīt dažādus tekstus par vispārīgām tēmām – esejas, pārdomas, pat motivācijas vēstules, taču pie specifiskiem jautājumiem tas sāk pieļaut būtiskas kļūdas, tāpēc cilvēku īsti aizstāt nespēj, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja politikas doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Pēteris Paikens.
Šis stāsts būs nedaudz tehniskāks nekā daži iepriekšējie. Taču saprotot, kāda nozīme mūsdienu enerģētiskās krīzes un ģeopolitiskajā situācijā ir sarunai par atoma kodolu, kad, no vienas puses, tiek diskutēts par kodolenerģētiku kā iespēju valstīm iegūt enerģētisko neatkarību, bet, no otras puses, pieaug kodolieroču izmantošanas draudi, nolēmu tomēr to tādu veidot.
Jaunā zinātniece Inga Pudža saņēmusi Latvija Zinātņu akadēmijas piešķirto Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā, bet darbā viņu dēvē par vienu no spilgtākajām jaunajām zinātniecēm un piemēru citiem, ka karjeru var veidot arī tepat Latvijā. Viņa ikdienā nodarbojas ar strukturāliem pētījumiem atomu līmenī, radot jaunus marķierus, kas varētu norādīt, vai, piemēram, pārtikas produkti vai vakcīnas, transportējot un turot tos veikalu plauktos, ir uzglabāti atbilstošā temperatūrā.