Kad viedierīce izlādējusies, meklējam atbilstošu lādētāju, bet kāpēc viens lādētājs uzlādē ierīci ātrāk nekā cits? Izrādās, ka jaudu, ar kādu mēs varam uzlādēt mūsu viedierīču akumulatorus, nosaka ne tikai vati.
"Vati nosaka to ātrumu, ar kādu mēs it kā varētu lādēt šo ierīci, bet tur gan ar tiem vatiem vien būs par maz, jo ierīci lādēt gluži nav tas pats, kas ieslēgt elektrisko lampiņu, kad mums ir viens avots, viens slēdzis un viena lampiņa. Nē, tā sistēma kopumā ir šausmīgi komplicēta," atzina Apse-Apsītis.
Pirmkārt, pats akumulators, kas jāuzlādē, ir ārkārtīgi komplicēts. Piemēram, tehnoloģiju milzis "Apple" ražo polimēra litija-jonu akumulatorus, kuru izveide prasa precizitāti molekulārā līmenī.
"Tai baterijai savukārt klāt nāk vesela kontroles sistēma, kas, pirmkārt, nosaka uzlādes stāvokli. Pēc tam tā kontroles sistēma mēra baterijas temperatūru gluži kā pie daktera – nomēra temperatūru un nosaka baterijas veselību. Tad atkarībā no temperatūras izvēlas, ar kādu jaudu šo bateriju šobrīd uzlādēt," skaidroja Apse-Apsītis.
Līdz ar to, lai izmantotu visas šīs moderno bateriju sniegtās iespējas, jābūt arī atbilstošam barošanas jeb lādēšanas blokam, un tiem savā starpā jābūt saskaņotiem. Tāpat jābūt kvalitatīvam lādētāja kabelim. Mūsdienās patērētāji vēlas, lai lādētāja vads būtu pēc iespējas šaurāks un vieglāks, bet līdz ar to tiek ierobežots tā garums – telefona lādētāji ierasti nav garāki par diviem metriem. Jo garāks un šaurāks vads, jo lēnāka uzlāde.
Arvien populārāki kļūst arī lādētāji, kas piedāvā ātrāku uzlādi. "Apple" ierīcēm tas ir "lightning" [zibensātrs] kabelis, citām – USB C, atšķirīgo spraudņu dēļ. Ierasti lādētāji ir ar 25 līdz 30 vatu lielu jaudu, bet jaunākie USB C lādētāji piedāvā iespēju caur to pārvadīt pat 240 vatus. Tie gan, kā atklāja profesors, nav piemēroti plašam ierīču klāstam.
"Redziet, tas ir atkal tāds drusku reklāmas triks – jūs varat izmantot milzīgu jaudu. Labi, es varu, bet man nav ierīces, kura var ņemt to pretī.
Piemēram, [telefona] bateriju es nevaru lādēt ar tādu jaudu. Cita lieta ir portatīvais dators vai lielāka planšete, vai, piemēram, portatīvie projektori. Tiem vajag tos 200 vatus, tomēr standarti ir dažādi, piemēram, "Apple" ir no 22 līdz 100 [vatu uzlāde]," skaidroja Apse-Apsītis.
Tāpat populārāka kļūst arī bezvadu lādēšanas tehnoloģija, kuras darbības pamata principi patiesībā ir zināmi jau vismaz 20 gadus un nāk no aviācijas nozares.
"Šobrīd būtībā nevarētu teikt, ka tehnoloģijas "iet pa apli", bet mēs izmantojam sen zināmas lietas, tikai bāzējam uz jauniem elementiem – modernākiem, mazākiem, ātrākiem, bet pamata darbība ir zināma. Bezvadu lādēšana ir vilinoša vairāku aspektu dēļ. Viens no tiem ir šis spraudnis – atkrīt dažādo spraudņu problēma, kas ir lādētājiem ar vadu, un,
ja ir bezvadu lādētājs, mēs varam uztaisīt ierīci ūdensdrošu, un ūdens drošība parasti ir tas, par ko uztraucas. Tas jau paliek ļoti daudziem cilvēkiem interesanti," vērtēja Apse-Apsītis.
Jau šobrīd plaši lietotas tiek bezvadu austiņas un bezvadu viedierīču uzlādes sistēmas automašīnās, tāpēc, visticamāk, nākotnē šī tehnoloģija kļūs par ikdienu.
Tāpat pētnieks paredzēja, ka nākotnē, visticamāk, būs pieejama arī attālinātā lādēšana, kad ierīcei nav jāatrodas pie lādētāja, lai no tās saņemtu enerģiju. Jau šobrīd vairāki ražotāji ir nonākuši līdz tam, ka to ir iespējams realizēt, taču pagaidām tas nav pārāk efektīvi – attālums starp lādējamo ierīci un ierīci, kura sūta enerģiju, šobrīd vēl nav pietiekami liels, kā arī šie lādētāji vēl ir salīdzinoši lieli un dārgi.
