Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Latviešu zinātniece pēta metodi notekūdeņu attīrīšanai no medikamentu piesārņojuma
Viss, ko varam ieraudzīt aptiekā, mazos daudzumos atrodams arī notekūdeņos, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” atzina zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks, ķīmijas doktors Ingus Pērkons. Rīgas Tehniskās universitātes un Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta doktore Brigita Daļecka savā promocijas darbā noskaidrojusi, ka notekūdeņu attīrīšanā varētu izmantot mikroskopiskas sēnes.
Pērtiķis ar smadzenēs implantētu čipu spēlē videospēli tikai ar prāta palīdzību
Īlona Maska 2016. gadā izveidotais jaunuzņēmums “Neuralink” piektdien, 9. aprīlī, vietnē “YouTube” publicēja video rullīti, kurā redzams pērtiķis, kurš spēlē videospēli, ekrānā redzamo bumbiņu virzot vien ar sava prāta palīdzību, vēstīja BBC. "Neuralink" sākotnējais mērķis ir radīt smadzenēs ievietojamu čipu, kas ļautu cilvēkiem ar neiroloģiskām saslimšanām pārvaldīt savu viedtālruni vai datoru attālināti – ar prāta palīdzību.
RTU izveido 3D betona drukāšanas laboratoriju
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) izveidojusi savu 3D betona drukāšanas laboratoriju, īpašo printeri izgatavojot paši uz vietas fakultātē, pastāstīja RTU Būvniecība inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Māris Šinka. Laboratorija tapusi sadarbībā ar vienu no Latvijas betona ražotājiem, kas nodrošina 3D printēšanas sauso maisījumu.
«Riga TechGirls» vadītāja: Pirmsākumos programmēšana bija «sieviešu darbs»
Tas, ka no visiem informācijas tehnoloģiju (IT) darbiniekiem pasaulē sievietes ir aptuveni 20% līdz 25%, ir fenomens, jo savulaik pirmo programmu izgudroja Ada Lavleisa, kā arī pirmās programmētājas bija tieši sievietes, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone.
Robotikas inženieris no Latvijas izveidojis programmatūru glābējrobotam
Robotikas inženieris no Latvijas izveidojis programmatūru robotam, kurš katastrofu gadījumā varētu palīdzēt glābt cilvēkus grūti sasniedzamās vietās. Pašreizējā izstrādes stadijā robots spēj atpazīt cilvēku un noteikt, vai viņam darbojas sirds un plaušas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Artūrs Ivanovs vairākus gadus strādājis Eiropas Kodolpētniecības centrā, kur kopā ar pētnieku komandu radīts robots.
Liepājā top tehnoloģiju koprades telpa; iespēja risināt inženierzinātņu speciālistu trūkumu
Somijā šobrīd atrodas viena no Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centra darbiniecēm, lai tur starptautiskas programmas „Fab Academy” laikā apgūtu prasmes darbā ar mūsdienīgām iekārtām, kas ļauj izstrādāt dažādus produktus. Tas būs jauns virziens, ko skolām un citiem interesentiem nākotnē piedāvās inovāciju centrs, kura paspārnē tiek veidota tehnoloģiju koprades telpa.
Izgudrots Latvijā: Printējams ģipsis, logopēdiska datorspēle un rehabilitācija virtuālajā realitātē
Latvijā ir daudz iespēju, un noteikti nevajag baidīties domāt par lielām lietām, ir pārliecināti trīs veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu pārstāvji, kuriem savu ideju izdevies pārvērst reālā produktā: Latvijā pašlaik top gan 3D printēti fiksatori, gan izstrādāta logopēdiska datorspēle “CheeksUp”, kā arī izveidota virtuālās realitātes platforma bērniem ar autismu.
Zinātniski pētniecisko darbu konferencē ik gadu piedalās simtiem nākotnes zinātnieku
Zinātniski pētniecisko darbu valsts konferencē ik gadu piedalās vairāki simti skolēnu. Šajā gadā godalgas saņēma 254 skolēni. Skolēni veic pētījumus ļoti dažādās jomās, piemēram, medicīnā, kulturoloģijā, tieslietās un literatūrā. Valsts konferencē piedalās labākie no labākajiem. Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzskata, ka šie skolēni ir Latvijas nākotnes zinātnieki. 
Ir fizika un «komiksu fizika». Saruna ar zinātnieku
Zinātne kalpo māksliniekiem un autoriem kā iedvesmas avots, un viņi paši izvēlas, kur novilkt robežu starp realitāti un fantāziju, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar viedokli dalījās Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.
Stendē selekcionē konkurētspējīgas kviešu šķirnes
Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Vija Strazdiņa saņēmusi Paula Lejiņa balva lauksaimniecības zinātnēs par zinātniskā darba apkopojumu “Kviešu šķirnes Latvijas lauksaimniekiem”.  Tas ir novērtējums par daudzu gadu darbu konkurētspējīgu kviešu šķirņu radīšanā – tās noder ne tikai bioloģiskajiem lauksaimniekiem, bet arī citiem zemniekiem.
Rasta atbilde uz mūžseno jautājumu – pirmā bija ola vai vista
Ola evolucionēja agrāk nekā vista, un tiek uzskatīts, ka citas dzīvas radības, kuras arī dēj olas, piemēram, vardes, ir daudz senākas nekā vistas, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” norādīja Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu centra vadošais pētnieks Dāvids Frīdmanis.
Kāpēc Melnkalnē vecāki aizvien alkst dēlu? Saruna ar pētnieci Diānu Kiščenko
Melnkalnē aizvien izplatītā vēlme tikt pie dēla ir saistīta ar tradīcijām, domāšanu un dzīvi pagātnē, kad sociālā, politiskā un ekonomiskā vara piederēja vīriešiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja sociālatropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes pētniece un docētāja Diāna Kiščenko, kura Balkānu valstī šo jautājumu pētījusi. Vecāki tur cer panākt dēlu piedzimšanu gan ar dažādiem rituāliem, lūgšanos un auglības masāžu, gan moderno medicīnu.
Arī galda spēles pandēmijas laikā kļuvušas virtuālas
Galda spēļu nozare pielāgojas pandēmijas situācijai – lielākā spēlētāju aktivitāte šobrīd ir tiešsaistes platformās, kuras piedāvā spēlēt galda spēles, taču esot jūtams pieaugums arī fizisko galda spēļu tirgū, Latvijas Radio 1 raidījumā “Digitālās brokastis” atzina Egils Grasmanis no "Brain Games”. Viņš piebilda, ka pagājušais gads galda spēļu nozarē visā pasaulē bija labākais līdz šim.
«Google Maps» piedāvās izvēlēties videi draudzīgus maršrutus
Navigācijas lietotne "Google Maps" drīzumā piedāvās iespēju autovadītājiem izvēlēties maršrutu, kas, ņemot vērā vairākus noteiktus faktorus, būšot draudzīgāks videi, vēstīja ziņu vietne "BBC". Meklētājprogrammā būšot izcelti braucieni, kas rada vismazāko oglekļa emisiju daudzumu, galvenokārt ņemot vērā datus par aktuālo satiksmi un ceļa slīpumu.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt