Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Ik pa brīdim mani pārņem sajūta, ka esmu iemests neaptverami milzīgā ziņu un informācijas okeānā. Iespējams, to izjutis ikviens. Labajām ziņām gribas noticēt pat tad, ja tās izklausās pārāk optimistiskas. Līdzīgi ar sliktajām, gribas cerēt, ka varbūt tās tomēr ir pārspīlētas un tik slikti nemaz nav.
Valodnieki un vēsturnieki ne pirmo gadu ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu pētījumiem, un situācija šobrīd ir patiesi kritiska. Būtu jāizlemj, ka Latvijas vēsture un valodniecība ir nacionālas nozīmes pētniecības nozares, jo neviens cits, ja ne mēs paši, to nepētīs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja vēsturniece Ineta Lipša un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.
Atceros, ka nu jau pirms diezgan daudziem gadiem vienā no profesora Jurģa Šķiltera rīkotajām kognitīvo zinātņu konferencēm Rīgā, Latvijas Universitātē, satiku Austrālijā dzimušo un šobrīd Ņujorkas Universitātē strādājošo profesoru Deividu Čalmeru. Pirmais priekšstats bija ļoti interesants. Mati līdz pleciem, ādas jaka un košas bikses. Iepazīstoties tuvāk, uzzināju, ka profesors Čalmers ir viens no mūsdienu vispazīstamākajiem filozofiem, kurš citstarp meklē atbildi uz jautājumu, kas varētu būt interesants katram. Kā darbojas mūsu prāts, un no kurienes rodas mūsu apziņa? Pats Deivids Čalmers šo problēmu ir nosaucis – apziņas grūtā problēma. Ar šādu nosaukumu šobrīd tā ir plaši pazīstama speciālistu vidū.
ASV Enerģētikas ministrija ziņojumā paudusi, ka Covid-19 pandēmiju varēja izraisīt noplūde vienā no Ķīnas laboratorijām. Vienlaikus ne visi pētnieki tam piekrīt, norādot, ka vīruss varēja rasties dabiski. Šobrīd pilnīgi noteikti nevar izslēgt ne vienu, ne otru versiju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošie pētnieki Dāvids Frīdmanis un Dace Pjanova.
Pēdējās desmitgadēs kartēšanā noticis liels progress. Lai gan, iespējams, aizvien uz zemeslodes ir reģioni, par kuriem zināms mazāk, tomēr faktiski ar 10–15 metru izšķirtspēju nokartēta ir visa pasaule. Izņēmums ir vienīgi okeāns, bet arī no tā apmēram 25% jau ir apgūti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētie profesori Kristaps Lamsters un Māris Bērziņš.
Tumšo enerģiju nav iespējams tvert vai novērot, taču var izmērīt tās radīto efektu – Visuma arvien ātrāku un ātrāku izplešanos. Tādā pašā tempā, kā izplešas Visums, aug melnie caurumi, nesen konstatējuši zinātnieki, aizsākot spekulācijas, ka tieši tur varētu rasties un mājot tumšā enerģija, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja eksperti.
Lai samazinātu ūdens noplūdi cauruļvados, Lielbritānijā lielas cerības tiek liktas uz robotizētiem risinājumiem. Inženieri radījuši maza izmēra robotu, kas palīdzētu uzturēt kārtībā ūdens infrastruktūru, laikus ziņojot par potenciālām noplūdes vietām, tādējādi samazinot ūdens zudumus par vairākiem miljardiem litru dienā. Saskaņā ar vietējā ūdens pakalpojumu regulatora sniegtajām ziņām tikai Anglijā un Velsā vienas dienas laikā tiek zaudēti apmēram trīs miljardi litru ūdens, kas noplūst simtiem tūkstošu kilometru garajā ūdens apgādes sistēmā. Kamēr Lielbritānijā vairāki uzņēmumi apsver iespēju ieguldīt ievērojamus naudas līdzekļus robotizētu risinājumu ieviešanai savos uzņēmumos, Latvijā vajadzības pēc šāda veida tehnoloģijām pagaidām nav.
Sākšu ar tiešu jautājumu – vai ir kāda viena lieta, ko atceraties no savas skolas matemātikas stundām un kas jūs patiešām ir pārsteigusi? Šo jautājot, es ceru, ka matemātika nav kaut kas tāds, kas no paša sākuma jau radījis tik lielu nepatiku, ka jūs no saviem skolas gadiem to atceraties tikai un vienīgi kā bērnības laika traumu. Ja tomēr ir, tad uzdrīkstos cerēt, ka šis stāsts domas par matemātiku padarīs nedaudz pieļāvīgākas.